Manifestācija "Par tautas dzīvību!" top zīmīgos apstākļos

 
©F64 Photo Agency

Vai par tādu Latviju mēs cīnījāmies pirms 20 gadiem? Beidzot ir jāatzīst, ka Atmodas laika ideāli nav īstenoti – šādi 20. janvārī plānoto manifestāciju Par tautas dzīvību! piesaka tās rīkotāji, kuru pulkam piebiedrojušies gan arhibīskapi Zbigņevs Stankevičs un Jānis Vanags, gan valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Barikāžu aizstāvju atceres dienā – 20. janvārī – Doma laukumā notiks atmodas manifestācija Par tautas dzīvību!. Sapulci rīko vairākas sabiedriskās organizācijas, arī Jāņa Čakstes biedrība un Latvijas Ordeņu brālība. Manifestācija gan varētu izvērsties par kaut ko daudz nozīmīgāku nekā kusla aktīvistu pulcēšanās, jo dalību pasākumā apstiprinājuši arī viedokļu līderi – Zbigņevs Stankevičs, Jānis Streičs, Jānis Vanags un Inguna Sudraba.

Politiskajās aizkulisēs gaidāmā tautas sapulce raisa gan plašu interesi, gan arī zināmas bažas. Pirmkārt, tiek vilktas paralēles ar 2007. gada lietussargu revolūciju, kura kļuva par platformu, lai lielajā politikā ielēktu kādreizējā laikraksta Diena galvenā redaktore Sarmītes Ēlertes un viņas domubiedri. Šomēnes plānotā pasākuma priekšplānā atrodas nesen Latvijas Radio pametusī producente Eva Lūse, kura savu aiziešanu pamatoja ar politisko spiedienu. Akcijā piedalīsies arī valsts kontroliere Inguna Sudraba, kurai nākamajā dienā pēc manifestācijas beigsies pilnvaru termiņš. Kā zināms, I. Sudrabas tālākā karjera ir daudzu politiķu uztraukuma iemesls – kontroliere bauda augstu sabiedrības atbalstu, un viņas starts politikā varētu veidot nozīmīgu konkurenci šā brīža partijām. Tieši tāpēc vadošie spēki jau pagājušajā gadā uzsāka slēptu pretkampaņu, izmantojot katru iespēju, lai diskreditētu vai iedzeltu I. Sudrabai.

Pati I. Sudraba noliedz, ka dalība gaidāmajā manifestācijā būtu saistīta ar viņas pilnvaru beigām. «Man nav vienalga, kādā valstī es dzīvoju. Šī būs viena no retajām reizēm, kad uz valstiskiem procesiem varēs palūkoties plašāk. Manifestācijā piedalīšos arī tāpēc, ka tajā tiks aizskartas problēmas, ar kurām sastopos savā ikdienas darbā. Diemžēl šāda mēroga pasākumi nenotiek bieži,» sarunā ar Neatkarīgo komentēja I. Sudraba. Valsts kontroliere arī piebilda, ka viņas dalība sabiedriskā aktivitātē nav saistīta ar drīzo amata atstāšanu. «Šajā manifestācijā piedalītos arī tad, ja manu pilnvaru termiņš vēl nebūtu beidzies,» uzsvēra I. Sudraba.

Arī E. Lūse Neatkarīgajai akcentēja, ka 20. janvāra pasākumu nevar salīdzināt ar lietussargu revolūciju. «Toreiz pasākuma iemesli bija klaji savtīgi. Savukārt šodien mēs vēlamies godīgi palūkoties uz situāciju Latvijā, lai pateiktu, ka ir jāatgriežas pie Atmodas laika ideāliem. Eksperimenti ar tautu nav izdevušies! Atmodas laika ideāli nav piepildīti, un tauta atkal ir uz ielas, lai sauktu lietas īstajos vārdos,» klāstīja rīkotāju pārstāve. «Mums tiek laupīta brīvība. Esam nonākuši situācijā, kad mums neļauj pateikt, ka esam pret eiro. Saucot par tumsoņām un margināļiem, mums neļauj pateikt, ka atbalstām tradicionālās ģimenes vērtības. Mums mēģina iestāstīt, ka Latvija ir veiksmes stāsts. Kam? Tukšajiem laukiem un izmirstošajai tautai? Vai par to mēs cīnījāmies pirms 20 gadiem?» manifestācijas ideju pamatoja E. Lūse.

Vaicāta par to, vai, iegūstot sabiedrības atbalstu, pēc manifestācijas netiks veidota jauna sabiedriskā organizācija vai biedrība, E. Lūse bija lakoniska: «Neesmu par to domājusi. Šobrīd koncentrējamies vienreizējam pasākumam, taču prognozēt, kas notiks nākotnē, nevaru.» Tikmēr politiskajās aizkulisēs jau pirms pusgada tika baumots, ka I. Sudrabai gatavojas startēt politikā un pirms šā soļa viņa varētu dibināt jaunu biedrību.

Jāpiebilst, ka politiskajos kuluāros 20. janvāra pasākums raisa bažas arī tāpēc, ka tajā saskata līdzību ar 2009. gada 13. janvāra grautiņiem, kad tautas sapulce Doma laukumā izvērtās par masu nekārtībām. E. Lūse gan uzsver, ka šī bēdīgā pieredze ir jāpatur prātā, taču vēsture neatkārtošoties. «Mūsu mērķis nav nevienu sakacināt vai uzkūdīt. Mēs neiestāsimies pret, bet gan par – atgriešanos pie pamatvērtībām, pie Atmodas ideāliem,» pauda E. Lūse, piebilstot, ka manifestācijas miermīlīgo atmosfēru noteiks garīgo līderu uzrunas un valsts himnas atskaņošana.