Sudrabas pēcteci meklē pēdējā brīdī
Lai gan nākamā valsts kontroliera nominēšanā partijas līdz šim ir izrādījušas pārsteidzošu kūtrumu, tomēr brīdī, kad līdz izvirzīšanas procesa beigām atlikusi vairs tikai viena diena, politiskā vide pēkšņi ir atdzīvojusies, apliecinot, ka aizkulisēs gaidāma smalka spēle.
Līdzšinējās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas pilnvaras beidzas 21. janvārī. Saeimas deputātiem jaunās kandidatūras jāpiesaka līdz šodienas pēcpusdienai, savukārt balsojums Saeimā paredzēts 17. janvārī.
Līdz vakardienas pēcpusdienai savu nominantu – auditorfirmas partneri Ivetu Rutkovsku – bija paziņojusi tikai partija Vienotība, kamēr pārējie koalīcijas spēki apgalvoja, ka viņiem konkrētu pretendentu neesot. Gan Nacionālās apvienības (NA) līderis Einārs Cilinskis, gan Reformu partijas (RP) pārstāvis Romualds Ražuks Neatkarīgajai klāstīja, ka konkrētus uzvārdus partijas neesot apspriedušas, tādēļ ir gatavas uzklausīt Vienotības viedokli. Vakar vakarā notikušajā koalīcijas padomes sēdē pēkšņi izrādījās, ka RP tomēr esot savs pretendents, kura vārds gan pagaidām netiks atklāts. Līdz ar to koalīcija vakar vēl nevarēja vienoties par valsts kontroliera amata kandidātu, un sarunas par šo jautājumu turpināsies šodien.
Kūtri Valsts kontroles vadītāja nominēšanā iesaistījusies ne vien koalīcija, bet arī Saeimas opozīcija. Saskaņas centra līderis Valērijs Agešins Neatkarīgajai atzina, ka šis process nevar būt veiksmīgs bez pašas I. Sudrabas līdzdalības. «Mēs vēlētos dzirdēt Ingunas Sudrabas viedokli par profesionālajiem kritērijiem, kas būtu jāizvirza nākamajam kandidātam,» akceptēja politiķis. Tikmēr I. Sudraba uzsver, ka neviena partija pagaidām nav lūgusi viņas komentārus vai padomu. «Ja tiks vaicāts mans viedoklis, es labprāt tajā dalīšos, taču līdz šim neviens pie manis nav vērsies,» Neatkarīgajai skaidroja Valsts kontroles vadītāja. I. Sudraba arī norāda, ka nejūtas pārsteigta par kūtrumu, kāds pašlaik apvij viņas pēcteča izvēles procesu. «Latvijā augstu amatpersonu iecelšana ir saistīta ar nepatīkamu praksi. Pārsvarā šos procesus apvij politiskās intrigas, nevis profesionālas diskusijas. Savukārt ikvienam kandidātam, kura vārds izskan publiski, meklē kādu skeletu skapī. Tieši tādēļ spējīgi cilvēki nelabprāt iesaistās sarunās par kandidēšanu uz augstiem amatiem,» norāda I. Sudraba.
To, ka partijām ir bijis grūti atrast profesionāļus, kuri piekristu kandidēt uz valsts kontroliera amatu, sarunā ar Neatkarīgo apliecināja arī Vienotības pārstāvis Dzintars Zaķis. «Saeimas balsojums par Jāni Brazovski ir tikai viens no piemēriem tam, kā tiek sodīti cilvēki, kuri riskē pretendēt uz augstiem amatiem valsts pārvaldē,» komentē politiķis.
Tikmēr kuluāros tiek spriests, ka gan RP, gan NA ir gatavas dažādiem manevriem, lai nepieļautu Vienotības virzītā cilvēka iecelšanu augstajā postenī. Abi koalīcijas partneri arī norādījuši, ka, pēc būtības nekritizējot privātajā jomā strādājošo I. Rutkovsku, tomēr būtu labāk, ja I. Sudrabas sekotājs nāktu no Valsts kontroles vides. Šajā kontekstā, iespējams, kāds no koalīcijas partneriem aktualizēs Valsts kontroles padomes locekļa Aivara Ērgļa vārdu, kas pirms laika jau tika minēts kā potenciālais I. Sudrabas pēctecis.