Skandāls, ko raisījis neadekvātais algu pieaugums valsts uzņēmumos, satracinājis ne vien sabiedrību, bet arī politisko vidi. Saeima vainu noveļ uz valdību, kas esot rīkojusies pretēji deputātu gribai, bet koalīcijas partijas viena otru vaino politisko ielikteņu lobēšanā.
Pirms nedēļas atklātībā nonāca fakts, ka, izmantojot valdības akceptēto normu, uzņēmuma Latvijas dzelzceļš prezidenta alga pieaugusi no līdzšinējiem 2600 līdz 8500 latiem, savukārt valdes locekļu atalgojums kāpis no 2400 līdz 6800 latiem. Nesamērīga apetīte bijusi arī uzņēmuma Latvenergo un vēl vairāku valsts kapitālsabiedrību vadībai.
Sabiedrība, kas joprojām spiesta samierināties ar jostu savilkšanu, šo faktu uztvēra ar sašutumu, piespiežot politiķus meklēt vismaz formālus attaisnojumus. Vakar Saeimas debates gan apliecināja, ka neviena no koalīcijas partijām nevēlas uzņemties atbildību par notikušo. Vēl jo vairāk – Saeima, arī daļa koalīcijas deputātu, uzsver, ka skandāla vaininieks ir Ministru kabinets, kas gada nogalē, bez parlamenta atbalsta pieņēma strīdīgu normu, atļaujot kapitālsabiedrību vadītājiem saņemt atalgojumus par vairāku amatu pildīšanu.
Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne sarunā ar Neatkarīgo atgādināja – atalgojuma jautājumam ir gara un sarežģīta vēsture. Algu apmēru valsts un pašvaldību uzņēmumos nosaka likumā definēts koeficients, kas krīzes laikā tika būtiski samazināts. Pērnā gada rudenī, uzskatot, ka krīze ir pārvarēta, valdība vēlējās šo koeficientu atjaunot un lūdza parlamentam veikt attiecīgas izmaiņas likumdošanā. Parlaments ieceri noraidīja, pieprasot radikālu atalgojuma sistēmas reformu, un tad valdība atrada aplinkus veidu, kā algas uzņēmumos tomēr palielināt.
Tikmēr neformāli jau gadiem runā, ka, ieceļot sev lojālus cilvēkus ienesīgos amatos, partijas saņem desmito tiesu, ar ko papildina kases. Turklāt atbildīgajos amatos iecelti nevis nozares profesionāļi, bet gan politiķiem paklausīgas figūras. Viens no skaļākajiem gadījumiem savulaik bija saistīts ar satiksmes ministra Aināra Šlesera šofera dēla iecelšanu Pasažieru vilciena valdē. Vecās tradīcijas gan turpina arī tiesiskuma koalīcijā – portāls pietiek.com ziņo, ka kopš 20. decembra par Latvijas valsts autoceļu pārvaldīšanu, finansēm un pasūtījuma organizēšanu rūpējas 1980. gadā dzimušais Reinis Freimanis, kura izglītība ir pirms astoņiem gadiem iegūts sociālā darbinieka – pedagoga grāds.
Vakar politisko ielikteņu jautājumu aktualizēja arī Saeimas deputāti, kuri sprieda par algu koeficientiem valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās. Turklāt kritizēt līdzšinējo praksi atļāvās ne vien opozīcijas deputāti, bet arī paši koalīcijas politiķi. «Mēs visi zinām, ka arī tiesiskuma koalīcijā ir diezgan daudz gadījumu, kad šādos amatos iecelti bijušie politiķi,» norādīja Vjačeslavs Dombrovskis (RP). «Jebkurām izmaiņām atalgojumā jāiet kopā ar visaptverošu reformu valsts kapitālsabiedrību pārvaldīšanā. Un tieši tādu reformu jau ilgu laiku virza ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Mēs jau vairākas reizes aicinājām paātrināt šā likumprojekta virzīšanu caur valdību. Taču diemžēl redzam visādus šķēršļus un mēģinājumus vilkt procesu garumā.» Arī RP līderis Valdis Zatlers sarunā ar Neatkarīgo nekavējās izteikt mājienus par Vienotības nevēlēšanos sakārtot šo jomu. «Reformas tiek novilcinātas caur bezdarbību, tikmēr politiķi joprojām vietas uzņēmumu valdēs izkārto savējiem,» norādīja V. Zatlers. Savukārt otra koalīcijas partnera Nacionālās apvienības līderis Einārs Cilinskis no Saeimas tribīnes atspēkoja argumentu par to, ka kapitālsabiedrību vadītājiem jāmaksā astronomiskas algas, lai viņus nepārvilinātu uz privāto sektoru. «Mēs baidāmies, ka speciālisti aizies uz privāto sektoru. Taču šie cilvēki vairākumā nav augsti profesionāli menedžeri, bet gan politiski ielikti. Līdz ar to privātajā sektorā viņiem nekāda sekmīga karjera nedraud.