Zatlers: lēni jūdzam, ātri brauksim

© F64 Photo Agency

Neraugoties uz bezprecedenta iespēju uzticību zaudējušo parlamentu nomainīt ar jaunu deputātu sasaukumu, tomēr sabiedrība nav apmierināta arī ar 11. Saeimas darbību.

67% Latvijas iedzīvotāju šā brīža Saeimas darbu vērtē negatīvi. Tikmēr politiķi uzskata, ka uzlabojumi tomēr ir notikuši un sabiedrībai esot vēl tikai nedaudz jāpaciešas, līdz viņu veikums sāks nest solītos rezultātus.

Pētījumu aģentūras TNS veiktais pētījums uzrāda, ka, neraugoties uz 2011. gadā notikušajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, iedzīvotāju uzticība parlamentam joprojām ir ļoti zema: 24% aptaujas dalībnieku 11. Saeimas veikumu vērtē ļoti negatīvi, bet 43% – drīzāk negatīvi.

Reformu partijas līderis, eksprezidents Valdis Zatlers, kura iniciatīva par 10. Saeimas atlaišanu bija starta signāls radikālām pārmaiņām, uzskata, ka kopš ārkārtas vēlēšanām Latvijas politiskā vide tomēr ir sākusi sakārtoties. «Nevar prasīt, lai sabiedrības uzticība atjaunotos viena mēneša vai viena gada laikā. Lai panāktu būtiskas pārmaiņas, ir jāiegulda daudz spēka un laika. Jā, valdībai iet grūti, viedokļi ir dažādi, taču tā ir pozitīva iezīme. Tātad, neraugoties uz domstarpībām, koalīcijai ir vēlme veikt radikālas izmaiņas,» klāstīja V. Zatlers. «Ir teiciens – lēni jūdzam, ātri brauksim. Ticu, ka drīz pienāks tas brīdis, kad visi būs izstrīdējušies un vilciens sāks ātri braukt.»

Arī Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK deputāts Jānis Dombrava uzskata, ka gada laikā nav iespējams atjaunot savulaik pilnībā sagrauto sabiedrības uzticību. Deputāts nenoliedza: «Saeimas darbs ir smagnējs, bet politiskie kuluāri – stagnējoši. Tomēr, lai uzlabotos Latvijas politiskā vide, ir jāmainās ne vien politiķiem un Saeimai, bet arī pašai sabiedrībai. Visi latvieši ir nacionāli noskaņoti, tikai daži to neapzinās. Pagaidām šis nacionālisms izpaužas tikai tādos kritiskos brīžos, kāds bija divvalodības referendums, taču mūsu valsts pastāvēšanai un radikālām pārmaiņām politiskajā vidē ir nepieciešams, lai katrs latvietis par to atceras arī ikdienā un katrās vēlēšanās.»

Tikmēr V. Zatlers atzinīgi novērtēja to, ka sabiedrība kļūst arvien aktīvāka, novērtējot politiķu veikumu. «Mainās sabiedrības attieksme, ir parādījusies vēlme līdzdarboties un sekot līdzi valsts pārvaldes lēmumiem. Iedzīvotāji tic, ka viņu komentāri, skandāli spēs kaut ko mainīt, nobremzēt vai ierosināt,» klāstīja V. Zatlers.

Savukārt opozīcijas spēku pārstāvis, Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Vitālijs Agešins sarunā ar Neatkarīgo akcentē: viens no iemesliem, kādēļ sabiedrība neuzticas 11. Saeimai, esot vēlēšanu uzvarētāju atstāšana ārpus koalīcijas. «Vēlētāji joprojām nav piedevuši, ka viņu izvēle, lai cik nepatīkama tā kādam arī šķistu, tika ignorēta,» sacīja deputāts. «Tāpat sabiedrība nevar uzticēties partijām, kas, neraugoties uz 10. Saeimas atlaišanu, atstāja nemainīgus tās cilvēkus – gan Valdis Dombrovskis, gan Solvita Āboltiņa joprojām ieņem premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslus,» pauda V. Agešins. Politiķis arī uzskata, ka iedzīvotājiem nesimpatizē kasīšanās, kas Saeimā notiek starp koalīcijas partneriem. «Diez vai vēlētāji nākamreiz atdotu savas balsis par politiķiem, kuri viens otru regulāri pazemo,» atsaucot atmiņā dažādus konfliktus starp Vienotības un Reformu partijas politiķiem, pauda SC līderis. Visbeidzot kā vislielāko kļūdu, kas grauj 11. Saeimas reitingu, V. Agešins minēja koalīcijas neprasmi komunicēt ar sabiedrību. «Likumdevēji neatskaitās saviem vēlētājiem par padarīto. Kādi likumprojekti ir pieņemti, kādi lēmumi, kādas būs sekas. Koalīcija augstprātīgi runā vienīgi par savām vērtībām, taču ierindas cilvēks no tā atrodas ļoti tālu,» bija pārliecināts politiķis.

***

Aptauja

Kā vērtējat 11. Saeimas deputātu līdzšinējo darbu? (%)

Ļoti negatīvi 24

Drīzāk negatīvi 43

Ļoti pozitīvi 1

Drīzāk pozitīvi 17

Nav konkrēta viedokļa 15

Avots: TNS

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.