Aizgājušā gada apskats: svarīgākie notikumi

Kādam aizgājušais 2012. gads paliks atmiņā ar nulles deklarāciju pildīšanu, kādam - ar mūsu olimpiešu sasniegumiem, bet vēl kādam- tas sastīsies ar nacionālā jautājuma saasināšanos.

Sociālpolitiskie notikumi

1. Divvalodības referendums

2. Pirmo reizi Latvijas iedzīvotājiem nācās aizpildīta nulles deklarācija. Šo mokpilno procedūtu ar stāvēšanu garās rindās un sarežģītu dokumentu aizpildīšanu nācās izciest 111 tūkstošiem cilvēku.

3. 2012. gadā tika vākti paraksti arī par pilsonības nulles variantu, kas ikvienam gribētājam ļautu Latvijas pilsonību iegūt automātiski jeb bez eksāmeniem.

4. Diemžēl, aizgājušajā gadā mums nācies piedzīvot arī kādu ļoti nepatīkamu rekordu. Divas nedēļas degvielas cenas bija pārsniegušas lata robežu. Jācer, ka nākamajā gadā mūs šādi pārsteigumi nepiemeklēs.

Politiskās peripetijas

Valdis Dombrovskis nesen atzina, ka Latvija ir kļuvusi par vienu nacionālo sporta veidu bagātāka, proti, aizejošajā gadā katrs, kam nav bijis slinkums, ir draudējis ar nozares ministra demisijas pieprasīšanu. Aizgājušais gads tik tiešām aizritēja ministru-reformatoru zīmē. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs ir skandalējies ar Latvijas lielo pilsētu asociāciju un pašvaldībām. Izglītības ministram Robertam Ķīlim joprojām ir neatrisināms konflikts ar augstskolu vadību. Daudz labāk nav klājies arī veselības un labklājības ministrēm. Proti ģimenes ārsti nav apmierināti ar Ingrīda Circene darbu, savukārt pensionāri bija ļoti apvainojušies par Ilzes Viņķeles izrunāšanos. Ilzes Viņķeles kontekstā ir jāpiemin arī viens no aizgājušā gada neparastākajiem notikumiem, proti pēkšņais skandāls ap šķietami nevainīgu bērnu grāmatiņu, kurā daudzi saskatīja seksuālo minoritāšu propagandu.

Otra lieta, ko nevar nepieminēt pie politiskajām peripetijām, ir Reformu partijas iesoļošana pubertāte vecumā. Sākot ar dramatisko reitinga kritumu, nosaukuma maiņu, beidzot ar tās līdera Valda Zatlera slimību, kā arī partijas šā brīža nespēju izšķirties – kā tad īsti startēt nākamā gada pašvaldību vēlēšanās.

2012. gadā Latvijā sākās eiro ieviešanas drudzis, kas šogad, diemžēl, pieņemsies spēkā. Valdība un Saeima jau ir pieņēmusi virkni likumu un noteikumu, kas ļoti precīzi, tehniski apraksta kā un kad Latvija pievienosies eirozonai. Tikmēr sabiedrības atbalsts eiro ieviešanai ar katru mēnesi sarūk. Te gan jāpiebilst, ka, cīnoties ar iedzīvotāju pesimismu, valdība nemanāmi ir uzsākusi sava veida smadzeņu skalošanu. Publiskajā telpā arvien biežāk parādās dažādi nopietni pētījumi, kas klāsta par eiro ieviešanas ieguvumiem, kā arī, piemēram, tiek zinātniski secināts, ka pret eiro iestājas cilvēki ar zemāku izglītības, lasīt, intelekta līmeni.