Atraktīvākā tēma Dānijas vēstnieka Latvijā Hana Braska un Rīgas brīvostas pārvaldnieka Anša Zeltiņa sarunā attiecās uz jaunas kravu un pasažieru prāmju (ro-pax) līnijas atklāšanu no Rīgas ostas uz Dāniju.
Valsts akciju sabiedrības Latvijas dzelzceļš (LDz) pārvadāto un citā veidā apkalpoto dzelzceļa kravu apjoma tonnas ir kļuvušas par vienu no galvenajiem Latvijas ekonomiskās un arī Latvijai būtiskās starptautiskās konjunktūras rādītājiem. Kāds tagad ir šā rādītāj virziens, un vai to varētu grozīt nākamajā nedēļā Rīgā gaidāmā Latvijas–Krievijas starpvaldību komisijas sēde? Par to Neatkarīgajai stāsta LDz prezidents Edvīns Bērziņš.
Centrālā statistikas pārvalde vakar pārspēja pati sevi, jūlijam uzrādot zemāko 12 mēnešu inflācijas rādītāju kopš gada sākuma un patēriņa cenu būtisku pazemināšanos attiecībā pret jūniju.
Cerēsim uz to labāko, ka ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu par sludinājuma portāla ss.lv darbības apturēšanu notiks tas pats, kas ar lielo pusi Latvijas valsts iestāžu lēmumu, kurus tāpat neviens neņem par pilnu.
Šogad 2. augustā Rīgā pirmo reizi pēc četru gadu pārtraukuma tikās valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) un Krievijas uzņēmuma Rossijskije žeļeznije dorogi (Krievijas dzelzceļš) darba grupa.
Valsts ieņēmumu dienests (VID) ar paziņojumu par Latvijā lielākā sludinājumu portāla ss.lv bloķēšanu apliecina, ka galvenais ienākumu avots valstij turpmāk būs kastroļu vai – atbilstoši sezonai – gaileņu un melleņu tirgotāji.
Nevis izputējušās Latvijas Krājbankas (LK) īpašnieks Vladimirs Antonovs bēguļo, bet Latvijas valsts varas iestādes dara visu iespējamo, lai nebūtu jātiekas ar Antonovu.
Grēkāžu lomas bijušajiem Latvijas Krājbankas (LK) prezidentiem Mārtiņam Bondaram un Ivaram Priedītim uzkrautas tāpēc, ka Latvijas valsts nevar un nedrīkst vajāt bijušo bankas īpašnieku Vladimiru Antonovu.
Ar iekšzemes kopprodukta (IKP) šā gada 2. ceturkšņa rādītāju +4,8% pret 2016. gada 2. ceturksni Latvija piesaka sevi par vilcēju visas pasaules saimnieciskajai izaugsmei.
Eiropas latviešu kongresa dalībnieki trīs dienas meklēja motivāciju Latvijā palikušajiem un nepalikušajiem cilvēkiem sadarboties vai vismaz nesākt strīdēties par to, kura puse kurai parādā.
Vakar valdības mājā mušas mira no garlaicības, klausoties Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska stāstījumu par valsts pārvaldes reformu plānu: «Reformu plāns prezentē reformu pārvaldi, izejot no trijām dimensijām – efektivitātes, lietderības un ekonomijas...»
Valsts uzņēmums Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) cenšas samazināt savu darbu izmaksas, greiderēšanā nomainot pašgājējus ar traktora vilktiem greideriem.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) sadrukātie eiro Latvijā veido augstākus kalnus, t.i., augstāku inflāciju nekā lielākās un bagātākās valstīs un caurmērā eirozonā.
Tagad katrs pats vainīgs, ja nenopirka sev tonnu sviesta savlaicīgi – iespējami drīz pēc Neatkarīgās 2016. gada 14. janvāra publikācijas Dzīve naudas šļūdoņa gaidās: nebija taču ilgi jāgaida, lai sāktu vārds vārdā piepildīties tas, ko avīze solīja un izskaidroja.
Pārbaudiet savu automašīnu gabarītus un samaziniet braukšanas ātrumu, lai neaizķertu sastatnes, uz kurām celtnieki atjauno satiksmes pārvadu pagriezienam uz Cēsīm.
Šodien gaidāmais Latvijas kuģniecības paziņojums par uzņēmuma akciju atpirkšanu būs signāls ne tikai šā uzņēmuma akciju īpašniekiem nostiprināt savas īpašumtiesības uz nopirktām, bet vēl nesaņemtām dažādu uzņēmumu akcijām.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) atļāvusi a/s Latvijas kuģniecība (LK) lielākās akciju paketes turētājam Vitol Netherlands B.V. (Vitol) izteikt piedāvājumu pārējiem akcionāriem, lai viņi šķiras no savām akcijām par 71 eirocentu gabalā.