No šodienas sākas ziemas sezona autoceļu uzturēšanā, kas nozīmē ceļu attīrīšanu no sniega ar šķūrēšanas un sāls maisījumu kaisīšanas metodēm.
Vasara un ziema ceļu nozarē atšķiras ar to, ka pirmā prasa naudu pārsvarā ierakt zemē, bet otrā - tikai izkaisīt. Vasaras prasības ir finansiāli daudz apjomīgākas. 2017. kalendārajā gadā Latvijas valsts budžetā visiem darbiem uz ielām un ceļiem kopā atvēlēti 270,9 miljoni eiro, no kuriem izbārstīšanai uz ceļiem 2017./2018. gada ziemā rezervēti 31,7 miljoni. Ceļinieki un finansisti ir atraduši pat divas formulas, kā, pirmkārt, pārvarēt kalendāro gadu un ziemas sezonu nesakritību un, otrkārt, finansēt ceļu tīrīšanu atbilstoši konkrētās ziemas prasībām. Pērn ziema prasījusi 36,2 miljonus eiro, kaut plāns bijis tāds pats kā šai ziemai. Ja šajā ziemā laika apstākļu dēļ atkal nāksies tērēt vairāk naudas, valsts to izdarīs un braukšanas apstākļus uz valsts ceļiem nodrošinās atbilstoši šo ceļu sadalījumam uzturēšanas klasēs.
Ekrānšāviņš no avīzes
Ar Latvijas valsts ceļiem var saprast divus ļoti dažādus ceļu kopumus. Viens kopums būtu tikai valstij piederošie ceļi 20 tūkstošu kilometru garumā, bet otrs - visi Latvijas teritorijā esošie ceļi 70 tūkstošu kilometru garumā. Pašvaldībām piederošie ceļi stiepjas 30 tūkstošu kilometru garumā, bet tām jānodrošina arī izbraucamība pa 8000 kilometriem ielu. Starp 119 Latvijas pašvaldībām ceļu un ielu uzturēšanai visa 2017. gada garumā tiks sadalīta valsts dotācija 48,7 miljonu apmērā. Līdzīgi kā valstij piederošo ceļu gadījumā, problēmu ar vienas un tās pašas ziemas darbu finansēšanu no 2017. un 2018. gada budžetiem droši vien nebūs, taču acīm redzams, ka ar valsts dotāciju vien pašvaldības savus ceļus un ielas neapkops. Piemēram, Cēsu novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs Neatkarīgajai stāstīja, ka novads pašvaldību ceļiem un ielām saņemot pusmiljonu, bet tērējot - līdz miljonam eiro gadā atkarībā no tā, cik daudz sniega snidzis ziemā, cik daudz caurteku jāiztīra lietusūdeņu novadīšanai vasarā utt. Ielu un ceļu kapitālo remontu veikšanai nauda jāmeklē vēl atsevišķi Eiropas Savienības palīdzības fondos vai uz citu pašvaldības izdevumu apcirpšanas rēķina.
«Nav tā, ka Satiksmes ministrija sadalītu ceļu dotāciju tikai saviem radiem un draugiem,» atzina Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks Māris Pūķis. «Ierēdņi katru gadu izdomā tādu formulu, lai visām pašvaldībām kaut kas tiktu no tās naudas, cik valsts tajā gadā var iedot. Šajā ziemā kopumā visam jāpaliek pa vecam, bet atsevišķās pašvaldībās jaunievēlētie vadītāji tomēr var izlemt darīt kaut ko pretēji tam, kā rīkojās vecie vadītāji. Varbūt tagad ceļiem tiks vairāk uz skolu rēķina, bet varbūt - otrādi,» turpināja M. Pūķis.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis apliecināja, ka Satiksmes ministrija, Valsts kontrole u.c. iestādes uzmana pašvaldības pietiekami rūpīgi, lai tās nevarētu atļauties ceļiem piešķirto naudu izlietot citiem mērķiem, kā tas agrākos laikos manīts. Ar valsts un pašvaldību kopīgajiem finanšu resursiem jāpietiek, lai Latvijā nebūtu tādu ceļu, kas augu gadu pastāv tikai kartēs uz papīra un tagad arī datoros (elektroniskās navigācijas iekārtās), bet īstenībā izbraucami tikai vasarās. Stāvokli arī uz pašvaldību ceļiem kontrolējošā valsts uzņēmuma Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange skaidroja, ka pašvaldības savus ceļus drīkst tīrīt retāk nekā valsts atbilstoši tam, ka no to ceļiem tikai pieci tūkstoši kilometru segti ar asfaltu. Tas nozīmē, ka lielai satiksmes intensitātei uz tiem nevajadzētu būt. Arī valsts savus grants ceļus tīra daudz retāk nekā asfaltētos ceļus. Jo grants ceļu īpatsvars augstāks, jo to uzturēšanas caurmēra izdevumi zemāki. Šāda valsts un pašvaldību budžetu sabalansēšana notiek uz nomaļus dzīvojošo cilvēku neērtību rēķina. «Valsts raida signālus, lai taču cilvēki savācas dzīvot kompaktāk,» atzīmēja M. Pūķis. Priekšā stāvošā ziema droši vien kalpos par šo signālu pastiprinātāju neatkarīgi no tā, vai ceļus aizšķērsos sniega kalni, vai dubļu jūras.
