Latvijas valdība Māra Kučinska vadībā vakar vienojās kopīgā pārliecībā, ka Latvijas iedzīvotāju skaita samazināšanās un valsts parāda pieaugums nav nekādi šķēršļi arī turpmāk palielināt ierēdņu skaitu un paaugstināt viņu algas.
Vakar valdība izskatīja un pieņēma dokumentu ar nosaukumu Valsts pārvaldes reformu plāns 2020. Šī darbība notika valdības sēdes atklātajā daļā un izvērtās tā, kā apspriešanās beigu daļā konstatēja zemkopības ministrs Jānis Duklavs, ka «visi cenšas pateikt kaut ko jautru». Viņa pienesums šajā izrādē bija solījums samazināt savas ministrijas darbinieku skaitu uz pusi ar tālāku skaidrojumu, ka to mierīgi var izdarīt ar darbinieku amatu pārsaukšanas metodi. Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis cīkstējās ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu par to, kurš no viņiem «vairāk mīl» - vairāk mīl reformas; ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs samērīja ar M. Kučinski savu pieredzi birokrātijā, skaitot tur pavadītos gadu desmitus un amatus...
Ministru izklaides beidzās ar lēmumu «apstiprināt Valsts pārvaldes reformu plānu 2020», no kura rindiņu tūkstošiem iespējams izvilkt solījumu līdz 2020. gadam samazināt valsts pārvaldē strādājošo skaitu par 3500 cilvēkiem jeb aptuveni 6% no 58 tūkstošiem nodarbināto. Radās iespaids, ka vai nu neviens ministrs šo plānu nav lasījis, vai arī viņi uzskata, ka plānu nav lasījis neviens, kuriem būtu jājūsmo par viņu priekšnesumu. Ja nu tomēr ielūkojamies plānā, tad tur ir arī tādi vārdi: «Ir jāapzinās, ka, runājot par 58 tūkstošiem nodarbināto, ir jābūt vienotai sapratnei, kas šajā skaitlī ir ietverts. Citādi sabiedrība var kļūdaini domāt, ka šie 58 tūkstoši veic administratīvas funkcijas nebeidzamos iestāžu gaiteņu labirintos. Pirms runāt par šo cilvēku atbrīvošanu, nepieciešams saprast, ka lielākā daļa no tiem īsteno tādus valstij svarīgus uzdevumus kā iekšējā un ārējā drošība, profesionālā izglītība, neatliekamā medicīniskā palīdzība un sociālā aprūpe. Tikai maza daļa jeb aptuveni 11,7 tūkstoši ir tā saucamā klasiskā ierēdniecība.» Tad ko tas viss nozīmē? Vai tiešām trīs gadu laikā samazināt ministriju darbinieku skaitu par 1/3 daļu?! Tas būtu jauki un pat paveicami, ja ministri vakar būtu nevis zobojušies cits par citu un visi kopā par Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, bet sprieduši par to, kuras ministrijas likvidēt ar vairāku ministriju funkciju apvienošanas metodi. Ja par to netika teikts neviens vārds, tad par ko vispār bija runa un kas turpmāk notiks? Atbildi uz šo jautājumu ministri deva. Ciktāl tas atkarīgs no viņiem, realizēsies divas sen apgūtas shēmas.
Pirmā - Valsts pārvaldes reformu plāna 2020 ignorēšana tieši tāpat, kā līdz vakardienai ignorēts iepriekšējais domraksts Par Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020. gadam, kas kopš 2014. gada 30. decembra atrodas Ministru kabineta rīkojuma Nr. 827 rangā. Domraksta elektroniskā versija ir visiem pieejama un dod iespēju pārliecināties, ka jaunais Valsts pārvaldes reformu plāns 2020 pēc sava apjoma un satura ir tie paši vecā plāna teikumi, kas tikai samainīti vietām. «Visi var būt pilnīgi mierīgi, jo 2014. gada decembra plāna atcelšana nozīmē, ka arī jauno plānu nepildīs,» atļāvās publiski pateikt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Otrā - profesionāli tehnisko skolu skolotāju, mediķu, sociālās aprūpes centru u.tml. iestāžu darbinieku skaita samazināšana tik tiešām par tūkstošiem tādā veidā, par kādu runāja J. Dūklavs. Piemēram, profesionālās skolas no Ministru kabineta pakļautības pāradresēs uz Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautību, Latvijas Nacionālo bibliotēku atdos šai pašai vai Kultūras ministrijai, vai piešķirs tai neatkarīgas iestādes vai valsts SIA statusu. Jāpaskaidro, ka lielākā daļa no Latvijas ierēdņiem ir pilnīgi droši paslēpti zem neatkarīgo iestāžu (tiesas un prokuratūra, Valsts kontrole, Valsts prezidenta kanceleja...) vai valsts kapitālsabiedrību un pašvaldību izkārtnēm un nekādi reformu plāni uz viņiem pat formāli neattiecas.
