"Rail Baltica" būs vismaz tramvajs no Rīgas uz lidostu
Satiksmes ministra Ulda Auguļa un Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova vadībā notikusī daudzu valsts un tās galvaspilsētas amatpersonu sanāksme kalpoja par apliecinājumu politiskajai gribai realizēt Rail Baltica projektu vismaz posmā starp Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju un lidostu.
Pasākuma oficiālais nosaukums ir garš un piņķerīgs - Rail Baltica projekta Rīgā pārinstitucionālas koordinācijas padomes pirmā sēdē. Ļoti uzskatāma un saprotama toties bija apņēmība sadarboties starp valdošās koalīcijas ietekmīgu ministru un opozīcijas populārāko personu. Viņi ir kļuvuši par vienas padomes līdzpriekšsēdētājiem.
PALIEK SPĒKĀ LĒMUMS pārbūvēt Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju tā, kā dāņi uzzīmējuši / Publicitātes foto
Padomei priekšā vēl ļoti daudz darba un grūtu lēmumu par to, kā īsti realizēt līdz šim lielāko jebkad bijušo būvprojektu Latvijā. Šādam apzīmējumam kvalificējas jau Rail Baltica Rīgas posms, nemaz nerunājot par visu Rail Baltica trasi pāri Latvijai. Savukārt Rīgas posma izšķirošā sastāvdaļa ir esošās Centrālās dzelzceļa stacijas pārbūve, jauna dzelzceļa tilta izbūve pāri Daugavai un dzelzceļa ielaišana tādā tunelī, kur vilcieni pa divu dažādu platumu sliežu ceļiem ripos katrs savā līmenī. Visi šie darbi jāveic starp Dzirnavu ielu Daugavas labajā un Jelgavas ielu - kreisajā krastā. Tikpat labi starp galvenajām Rail Baltica būvēm varētu ielikt Torņakalna stacijas pārtaisīšanu un laikam arī pārvietošanu, Rail Baltica vilcienu staciju Rīgas lidostā, dzelzceļa tiltu pāri Daugavai pie Rīgas HES (pie Rīgas Rail Baltica sadalīsies pa divām trasēm) utt., kas atklāsies tikai trases objektu tehnisko projektu veidošanas vai pat tikai būvdarbu laikā.
Rail Baltica posmam starp Dzirnavu un Jelgavas ielu tika izsludināts starptautisks metu konkurss, par kura uzvarētājiem atzina dāņu arhitektu biroju PLH Arkitekter un COWI piedāvājumu. Konkursa žūrijas priekšsēdētājs Jānis Dripe vakar Neatkarīgajai apliecināja, ka šāds lēmums palicis spēkā. Cik vien tehniskās un finansiālās iespējas ļaus, Centrālā dzelzceļa stacija un tilts izskatīsies tā, kā dāņi uzzīmējuši un kā Neatkarīgā rādīja šā gada 23. martā, tūlīt pēc žūrijas lēmuma paziņošanas. Šeit atgādinām vienu no dāņu piedāvātajiem metiem.
Vairāk nekā pusgadu pēc toreizējā lēmuma nekas grandiozs jeb izšķirošs metu pārstrādāšanā par tehnisko projektu nav izdarīts, lai gan U. Augulis un N. Ušakovs atzina ekspertu līmenī veikto darbu par labu un apjomīgu. Domājuši, piemēram, vai tagadējo Rīgas autoostu novietot zem Centrālās dzelzceļa stacijas vai varbūt tomēr pie Torņakalna stacijas. Ir savākti argumenti, kāpēc darīt vienādi vai darīt otrādi, bet lemšanas tiesības atstātas jaunizveidotajai padomei vai varbūt vēl augstākai instancei.
Galvenais jautājums ir tāds - kas apņemsies par visiem šiem darbiem samaksāt. Rail Baltica no gadu desmitiem lietota jēdziena par projekta uzmetumu pārvērtās 2011. gadā ar 3,7 miljardu eiro tāmi visām trijām Baltijas valstīm kopā. Pirms gada jau tika runāts par 5 miljardiem eiro, bet šā gada pavasarī tika nosaukti jau 5,8 miljardi eiro. Šādas izmaksas ir niecīgas un to pieaugums pavisam niecīgs attiecībā pret 60 līdz 80 miljardiem eiro mēnesī, cik daudz naudas papildus jau esošajai emitē un komercbankās iekrāmē Eiropas Centrālā banka. No otras puses, bankas tiek ierobežotas laist šo naudu tālākā apritē, jo pretējā gadījumā Rail Baltica izmaksas jau tagad būtu tuvākas 58 nekā 5,8 miljardiem eiro. Tomēr šādus ierobežojumus nevar noturēt gadiem ilgi. Jaunā cenu līmenī mums būs jānonāk jau 2019. vai 2020. gadā, kas ir pēdējais laiks reālo būvdarbu sākšanai, lai tos pabeigtu 2022. gadā. Uz to var tikai cerēt, lai tajā laikā 5,8 miljardos eiro iekļautos Rail Baltica Rīgas posma tāme, bet noteikti ne visa trase no Kauņas līdz Tallinai. Latvijas valsti un Rīgas pašvaldību vieno patiesa apņēmība nepalikt malā no šādas naudas plūsmas.