Uz mirstības lēciena un un citu traku notikumu un ziņu fona dzimstības samazināšanās Latvijā 2021. gadā pret iepriekšējo gadu tikai par 437 bērniem jeb 2,5% izskatās jūtami mazāka, nekā to varēja gaidīt.
Paldies tiem, kuri seko rakstu sērijai par eiropiešu un jo īpaši par latviešu kā tautu un civilizāciju attīstības ciklu dalībniekiem. Neatkarīgās elektroniskais formāts ļauj lasītājiem papildināt šīs publikācijas ar saviem komentāriem, kam ir izredzes kļūt par aizraujošāku – jo īsāku, jo mazāk cenzūrai pakļautu – lasāmvielu nekā komentējamie raksti. Tāpēc palūkosimies kopīgi, ko ievērības cienīgu pauduši pirms nedēļas publicētā raksta “Kā latvieši iznāca uz vēstures skatuves” lasītāji.
Fiskālās disciplīnas padome sagādājusi “fui” Krišjāņa Kariņa valdībai, pasūtot iedzīvotāju aptauju ar jau iepriekš paredzamiem rezultātiem, ka “vairums iedzīvotāju neatbalsta valsts parāda palielināšanu uz nākamo paaudžu rēķina”.
The Fiscal Discipline Council scorned the government of Krišjānis Kariņš by commissioning a poll of the population with the predictable result that "the majority of the population is not in favor of increasing public debt at the expense of future generations."
Krišjāņa Kariņa valdības 2022. gada 6. janvāra lēmumam palielināt savus izdevumus par 300 miljoniem eiro sekoja ļoti loģisks 1. februāra lēmums atkal palielināt izdevumus tikai par 250 miljoniem, jo februāris taču ir īsais mēnesis un apgūt liekus 300 miljonus ministriem būtu pārāk grūti.
Valsts a/s “Latvijas dzelzceļš” plāni saglabāt tagadējos sliežu ceļus un saglabāties pašam uz pasažieru pārvadājumu apjoma palielināšanas rēķina iespējami tikai tad, ja ārvalstu kravu samazinājumu uz pusi kompensēs imigrācija ar iedzīvotāju skaita dubultošanu.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aprēķinājusi, ka dzērienu depozīta sistēmas uzturēšanas izdevumus nāksies segt gala cenu paaugstināšanu visām precēm par 1%, bet sistēmas darbināšana droši vien izmaksās vēl dārgāk.
Cilvēces kultūrai mūžīgā žīda tēlu dāvājušie ebreji kalpo par pārliecinošu piemēru tam, ka nevienai tautai nav iespējams turpināties ilgāk par 1500 gadiem.
Par mērvienību politisko zvaigžņu spožuma mērīšanai parocīgi izmantot laukumus, kuros attiecīgās zvaigznes gaisma nav iespīdējusi. Proti, atbildes “neesmu dzirdējis par tādu”.
Latviešu iepazīstināšana ar vācu filozofa Osvalda Špenglera pareģojumiem sākās 1920. gadā ar vārdiem, ka ap 2200. gadu Eiropā “cilvēki atgriezīšoties atpakaļ mežos”. Autors uzstāja uz nākotnes līdzību ar pagātni, tai skaitā notikumiem Senajā Ēģiptē, kurā ar ierēdņu apsišanu savulaik sākusies valsts atdošana mežoņiem, kas gan uzradušies ne no mežiem, bet no stepēm.
Latvijas iedzīvotāji neslēpj, cik daudziem no viņiem nav ne jausmas, kas tie par cilvēkiem, kuri šeit valda, tai skaitā rīkojas ar sabiedrības naudu kā ar savējo.
The people of Latvia make no secret of how many of them have no idea who are the people who rule the country, including the ones who treat public money as their own.
Andrievs Ezergailis pagājušā gadsimta 80. gados uzrakstīja to, kas vēl neatjaunotās Latvijas Republikas augstākajām amatpersonām būs jāsaka par holokaustu. A. Ezergaiļa priekšā pateikto vārdu variēšana gadu no gada ebreju iznīcināšanas piemiņas pasākumos Rumbulas memoriālā ir valsts pastāvēšanai nepieciešams pienākums.
In the 1980s, Andrew Ezergailis wrote what the highest officials of the still unrestored Republic of Latvia would have to say about the Holocaust. Adapting the words spoken by Ezergailis year after year at the commemorations of the extermination of the Jewish people at the Rumbula Memorial is a duty necessary for the existence of the state.
Kāpēc eiropiešiem jāiznīkst līdz ar civilizācijām atvēlētā 1500 gadu vecuma sasniegšanu, kamēr daudz senāk savu kultūru un valsti izveidojušie ķīnieši saposušies pārtaisīt visu pasauli par savu impēriju?
Padoms izvietot apkurei dārgo dabasgāzi ar daudz lētāko koksni izklausās pārāk vilinošs, lai būtu ticams, jo Latvijā nav nekādu mehānismu jeb garantiju kurināmās koksnes cenu stabilitātes un pieejamības uzturēšanai.
Latvija nav Lietuva, kas par sabiedrībai nezināmu samaksu veic Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) dusmu izpētes eksperimentu. Tomēr ASV un Eiropas Savienības kopīgo un kategorisko prasību aizdzīt ķīniešu uzņēmējus un uzturēšanās atļauju pircējus arī Latvija ir izpildījusi. Vai Latvija tādējādi pieslējusies patiešām stiprākajiem, vai nervozākajiem?
Latvia is not Lithuania, which is conducting an experiment on the anger of the People's Republic of China (PRC) for a fee unknown to the public. However, Latvia has also complied with the joint and categorical demand of the US and the European Union to expel Chinese businessmen and buyers of residence permits. Has Latvia thus aligned itself with the truly strong or with the nervous?