Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis bija ieradies Rīgā personificēt 201 miljona eiro uzdāvināšanu Latvijai, kas kompensēs inflācijas sekas apmēram tāpat, kā plāksteris var samazināt asiņu iztecēšanu cilvēkam ar nocirstu galvu.
V. Dombrovskis apņēmies aizvest uz Briseli sarakstu ar tādiem Latvijas darbiem, par kuriem Latvija jau pagājušajā gadā saņēmusi 237,4 miljonus eiro kā priekšapmaksu, šim gadam prasa 201 miljonu eiro un līdz 2026. gadam cer saņemt 1,86 miljardus eiro vai varbūt pat vairāk.
ES amatpersonas iegriešanās savā izcelsmes zemē īstenībā ir simboliska, nevis tehniska darbība. EK pārstāvniecība Latvijā jau 17. jūnijā deva ziņu, ka Latvija nosūtījusi Eiropas Komisijai pieprasījumu pēc šā gada finansējuma no Atveseļošanas fonda (no Atveseļošanas un noturības mehānisma, kā skan naudas avota pilnais nosaukums). Tāds fonds ar Covid-19 ieganstu izveidots paralēli jau zināmajiem ES palīdzības fondiem, no kuriem Latvija turpina smelt naudu ES 2021.-2027. gada plānošanas periodā aptuveni tāpat, kā tas jau kopš 2004. gada ierasts.
Jaunais finansējums pamatā apmaksā ES dalībvalstu paklausību ES jeb EK prasībām, nevis konkrētu objektu celtniecību vai celtniecībai daudz maz līdzīgu projektu realizāciju.
Kā piemērs naudas prasīšanai un noteikti arī dabūšanai pēc jaunā stila noder Finanšu ministrijas sagatavotajā uzziņā iekļautais fragments par to, kā Latvijā nostiprināta likuma vara: “Likuma varas, tai skaitā ekonomisko noziegumu izmeklēšanas kapacitātes stiprināšanas jomā minama kritēriju pieņemšana riskantu tirgus sektoru, klientu un pirkumu noteikšanai ar mērķi uzlabot iepirkumu kvalitāti un mazināt nepietiekamas konkurences un nekvalitatīvi sagatavotas dokumentācijas riskus, kas ir FM pārziņā. Pieņemti arī grozījumi publisko iepirkumu normatīvajos aktos konkurences veicināšanai. Kā arī izpildīts Iekšlietu ministrijas pārziņā esošs rādītājs, kas paredz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma grozījumu stāšanos spēkā.”
Īstenībā Latvijā nostiprināta nevis likuma vara, bet amatpersonu patvaļa tādā rijības un muļķības pakāpē, uz kādu valdošajai koalīcijai nācās reaģēt ar grēkāža upurēšanas rituālu:
“Līdzīgi šim āzim, uz Ilzi Znotiņu Saeimas vairākums guldīja visus finanšu nozares grēkus.”
I. Znotiņas personificēto grēku piemēri ir Neatkarīgajā izsmeļoši izklāstīti gan nupat citētajā publikācijā, gan arī citās reizēs.
Simbolisko darbību ietvarā pārsteidzoši, ka nenotika uz šīsnedēļas pirmdienas rītu savlaicīgi ieplānotā un publiski izziņotā V. Dombrovska tikšanās ar finanšu ministru Jāni Reiru. Viņš V. Dombrovska pieņemšanai atstāja dažas Finanšu ministrijas amatpersonas. Tikšanās rezultātu publiskošanā līdzās V. Dombrovskim apsēdās Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (attēlā no labās). Skaidrojums J. Reira neklātbūtnei bija tāds, ka viņš aizsaukts pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa uz apspriedi par krīzes vadīšanu. Tātad valstī kaut kas izgājis no sliedēm. Kas tas varētu būt?
Ticamu versiju par nepatikšanām valstī iespējams izveidot ar izlasi no ziņām, kādas LETA izplatīja tieši tajā laikā, kamēr V. Dombrovskis pamācīja vispirms Finanšu ministrijas ierēdņus un pēc tam sabiedrību, ka nepieciešamība sniegt atbalstu ekonomikai un iedzīvotājiem jāsabalansē ar fiskālo ilgtspēju kredītprocentu likmju pieauguma apstākļos. Kā, lūdzu, to reāli izdarīt, ja dažu stundu laikā noskaidrojas, ka
- Cēsīs siltumenerģijas tarifs no jūlija pieaugs par 19%;
- Jelgavā no jūlija par 6,7% pieaugs siltumenerģijas tarifs, turpinot mazliet iepriekš sākto tēmu, ka degvielas cenu pieauguma dēļ atkritumu izvešanas tarifs Jelgavā pieaugs par 6%;
- Valmierā un atsevišķās tās novada teritorijās siltumenerģijas tarifs no jūlija pieaugs par 44,7%;
- Ogrē siltumenerģijas komponentes cena no jūlija pieaugs par 74,1%.
Ziņas šeit sarindotas nevis pēc tarifu pieauguma tempa, bet to publicēšanas secībā starp plkst. 11:22 par Cēsīm un un plkst. 13:54 par Ogri. Vēl citas ziņas šajā pašā laika intervālā attiecas uz cenu pieaugumiem būvniecībā. Jēkabpils mērs brīdinājis citus un pats sevi par Jēkabpils Valsts ģimnāzijas pārbūves sadārdzinājumu. Valsts uzņēmums “Valsts nekustamie īpašumi” piekritis valsts Austrumu robežas nostiprinājumu izbūves sadārdzinājumam no 38 miljoniem eiro šā gada februārī līdz 53,6 miljoniem eiro pašlaik kopā ar būvnieku godavārdu, ka inflācijas izmaksu kompensāciju viņi neprasīšot. Darba dienu vakar noslēdza ziņa no Saeimas Budžeta komisijas, ka tā atbalstījusi naudas piešķiršanu ugunsdzēsēju depo būvniecības sadārdzinājuma segšanai.
Pat pārsteidzoši, kā tikai dažu stundu laikā spēja ietilpt ziņas par gandrīz visām nepatikšanām, kādas vien var vajāt valdību miera laikā. Plkst. 11:36 parādījās ziņa no lielās valsts kalpotāju grupas - no skolotājiem, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība sākusi gatavot beztermiņa streiku, sākot no septembra. Pie reizes arodbiedrība brīdināja, ka izglītības sistēma valstī ir sabrukuma priekšā. Nebūšot pat speciāli jārīko streiki, lai skolās aptrūktos cilvēku, kas iet klasēs un vada mācību stundas.
