No Aļaskas līdz Meksikai. Par brīvu Latviju
3.lapa
Piedzīvojumu stāsts
No Arktikas līdz Bahai. No A līdz B. 4200 jūdzes. Neprāts! Taču Raimonds bija parēķinājis, ka gada laikā treniņos uz rollerslēpēm veic pat vairāk nekā šos četrus tūkstošus. “Viņš tikai pateica - kādēļ man tos slēpot pa riņķi, ja varu doties kādā interesantākā ceļā? Un gatavojās.” Palīgos Dombrovskis uzaicināja Mārtiņu Grantu (latviešu dzejnieka Valda Krāslavieša dēlu), kuram bija jāuzņemas plašs pienākumu klāsts - jākļūst par šoferi, pavāru un vienlaikus brauciena dokumentētāju. Pievienojās arī vācu biatlonists Florians Hutners, un trijotne devās uz Arktiku - Inuviku, no kurienes sākās ceļš lejup uz Meksiku.
Nekā daudz vairāk par ideju un apņemšanos gan nebija. Piemēram, naudas. Tik cik pašiem caurajās kabatās un pa ceļam sūtījumos no Raimonda draudzenes - pastā. Kāds dolārs dēkas budžetā iebira, pa ceļam pārdodot krekliņus, bet par lielāko investīciju varēja pateikties viena vietējā latvieša ziedotajiem pāris tūkstošiem, par kuriem tika iegādāts ekspedīcijas transporta līdzeklis - mūsdienās jau klasiskais Volkswagen hipiju busiņš ar ņipro Porsche motoru zem pārsega. Tas vizināja ar rolleriem neizbraucamajos posmos, tas - deva arī patvērumu nakts stundās. “Turpat ēda, turpat arī gulēja,” apliecina Aspers. “Bija laimīgi, kad uzradās nauda, lai paēstu kādā ceļmalas makdonaldā. Jo citādi tikai zupiņa, un, ja paveicās - iešmaukt kādā kempingā nomazgāties...” Aiz muguras vēl nebija ne piektā daļa ceļojuma, kad vācietis atvadījās no trakajiem latviešiem - laiks atpakaļ pie mācībām un treniņiem. Tālāk Raimons un Mārtiņš turpināja divatā.
Kas un kā notika ceļā - to atstāsim filmai. “Tas būs piedzīvojumu stāsts - ļoti iedvesmojošs un pozitīvs. Protams, parādīsim arī dramatiskos mirkļus - brīžus, kad vairs nevarēja izturēt un Raimondam gribējās visu pamest. Jo nereti bija tādas dienas, kad tikai jākāpj kalnā - no rīta līdz vakaram. Nākamajā rītā mosties un atkal turpināt ceļu... Bija smagi brīži. Vienuviet aukstums, citviet - karstums, kā nu kuru nakti,” režisora balsī jau tagad jaušama aizrautība. “Tas noteikti nebūs stāsts tikai par braucienu no punkta A un punktu B. Tas būs stāsts par sevis pārvarēšanu, pasaules izzināšanu. Visa ceļa garumā cilvēki Raimondam uzdeva jautājumu - kāpēc tu to dari? Tas būs redzams arī filmā. Popularizēt savu sporta veidu, savākt ziedojumus, lai novirzītu tos jauno talantīgo sportistu atbalstam, redzēt pasauli un saprast, ko dzīvē darīt tālāk - katru reizi viņa atbilde atšķīrās.”
Arnis atzīstas, ka ideja par filmu pieder viņam. “Vienu dienu aizbraucu pie Raimonda un pajautāju, kur viņam glabājas 1988. gada kasetes, jo gribu tās izmantot? Viņš no bēniņiem nostiepa noputējušu kasti un teica: “Še, ņem, skaties...” Tas bija pirms diviem gadiem. Tā pa šo laiku pamazām, pamazām esam nonākuši tur, kur esam. Dabūjām arī Nacionālā Kino centra atbalstu.” Filmas kopējais budžets iezīmēts 168 000 eiro apmērā, un to vākšanā, kaut ar mazumiņu, var palīdzēt ikviens no mums - projekts sevi pieteicis vietnē kickstarter.com. “Tā ir iespēja pievienoties Raimondam kā Forestam Gampam un kādu posmu kopā ar viņu paslēpot, šādi iekļūstot filmā. Saņemt krekliņu, Raimonda rokasspiedienu. Piedalīties šajā piedzīvojumā,” iekārdina režisors. Savu dziesmu Butterfly in a Bottle tam atļāvusi izmantot grupa Prāta vētra, par informatīvo atbalstītāju ar prieku kļuvusi arī Sporta Avīze. Palīdzēt izstrādāt sižeta līniju pieslēdzies Baiga vasara un Sapņu komanda 1935 režisors Aigars Grauba.
