Ukrainas kara 145. diena. Jaunākā informācija [papildināts 23:54]

Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 18. jūlijā. Ukraina jau piekto mēnesi varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.

23.54. Ukrainas prezidenta dzīvesbiedre Oļena Zelenska ASV vizītes ietvaros tikās ar valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, vēsta pravda.com.ua. "Esmu šeit, ASV, pēc pirmās lēdijas Džilas Baidenas ielūguma. Viņa maijā apmeklēja Ukrainu, lai personīgi redzētu un sazinātos ar tiem, kuri kara dēļ zaudēja mājas un tuviniekus," sacīja O. Zelenska.

22.31. Eiropas Savienība (ES) un Azerbaidžāna pirmdien parakstīja vienošanos par gāzes importa dubultošanu dažu gadu laikā no energoresursiem bagātās Kaspijas jūras valsts.

20.46. Pirmdien Krievijas agresiju atbalstošos “Telegram” kanālus pāršalca ziņa - okupantiem Luhanskas apgabalā it kā izdevies notriekt Ukrainas iznīcinātāju. Taču prieks par “sasniegumu” bija pāragrs, jo izrādījās - krievu notriektā lidmašīna ir viņu pašu, vēsta “tv3.lt”.

20.25. Augstākā Rada pieņēma likumu par Ukrainas izstāšanos no NVS noslēgtā līguma par sadarbību un savstarpējo palīdzību muitas jautājumos, ziņo portāls "pravda.com.ua".

19.14. Krievijas un Turcijas prezidenti Vladimirs Putins un Redžeps Tajips Erdogans otrdien tiksies Teherānā, lai runātu par Ukrainas labības eksporta mehānismiem, pirmdien pavēstīja avots Kremlī. "Pirmkārt, mēs esam gatavi turpināt darbu šajā virzienā, otrkārt, šo jautājumu apspriedīs prezidenti," Krievijas ziņu aģentūras citē prezidenta padomnieka Jurija Ušakova teikto.

18.47. Volodimirs Zelenskis atlaidis valsts drošības dienesta vadītāju un valsts ģenerālprokurori, atsaucoties uz simtiem lietu par iespējamu nodevību un sadarbību ar Krieviju, raksta portāls "Independent". Zelenskis saka, ka pret valsti darbojās vairāk nekā 60 Ukrainas Drošības dienesta un prokuratūras amatpersonas.

17.28. Personām, kas nelikumīgi pārcēlušās uz Krimu Krievijas okupācijas laikā, pēc pussalas atbrīvošanas tās teritorija būs jāpamet, intervijā ziņu aģentūrai "Ukrinform" sacīja Ukrainas prezidenta pastāvīgā pārstāve Krimas Autonomajā Republikā Tamila Taševa. "Viss ir vienkārši, un tas nav pretrunā ar starptautiskajām tiesībām. Tiem iedzīvotājiem, kas nelikumīgi atbraukuši uz pussalas teritoriju, Krimas Autonomā Republika būs jāpamet," viņa sacīja.

17.13. Ukraina pārtrauks diplomātiskās attiecības ar Baltkrieviju, ja tās karaspēks šķērsos robežu, lai atbalstītu Krievijas iebrukumu, intervijā Forbes norādīja Ārlietu ministrijas vadītājs Dmitro Kuleba, raksta "Europeyska Pravda" .

15.56. Krievijas karš pret Ukrainu turpināsies vēl četrus līdz sešus mēnešus un noslēgsies ar "iesaldētu konfliktu", uzskata bijušais NATO apvienoto spēku virspavēlnieks Eiropā Džeimss Stavridis. Kā ASV radio "WABC 770" ēterā sacīja Stavridis, tas ir "lielā mērā acīmredzami", ka militārā pretstāve ir "iestrēgusi abās pusēs". "Ukraiņi ļoti spēcīgi pretojas. [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina militārie plāni izrādījušies ne visai efektīvi. Viņš ieguvis maz teritoriju, salīdzinot ar to, kā viņš sāka konfliktu," skaidroja bijušais NATO spēku komandieris.

15.28. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis asi kritizējis Kanādas lēmumu atdot Vācijai turbīnu, kas nepieciešama gāzesvada "Nord Stream" darbības nodrošināšanai.

15.08. Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri vienojušies piešķirt vēl 500 miljonus eiro militārai palīdzībai Ukrainai, pirmdien pavēstīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels. "Eiropa turpina sniegt atbalstu mieram un mūsu vērtību aizsardzībai," tviterī paziņojot par lēmumu nosūtīt piekto finansējuma paketi, pavēstīja Mišels.

14.06. Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri pirmdien uzstāja, ka sankcijas, kas Krievijai noteiktas par tās iebrukumu Ukrainā, darbojas, par spīti draudiem ES energoresursu piegādēm. Borels un vairums Rietumu līderu uzstāj, ka sankcijas ir nodarījušas kaitējumu Krievijas ekonomikai un ka tās tiks padarītas stingrākas, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizvedīs karaspēku no Ukrainas.

13.50. Ja Krievija turpinās Ukrainas ostu blokādi, bads draud tūkstošiem cilvēku, pirmdien brīdināja Eiropas Savienības (ES) augstais ārlietu pārstāvis Žuzeps Borels, pieprasot Krievijai šo blokādi pārtraukt.

"Tas daudziem cilvēkiem ir dzīvības un nāves jautājums. Un svarīgākais ir, ka Krievijai ir jāizbeidz blokāde un jāļauj eksportēt Ukrainas labību," žurnālistiem sacīja Borels.

12.42. Ukrainas neatliekamās palīdzības dienests ziņo, ka Krievijas armijas veiktajā apšaudē Doņeckas apgabala Toreckas pilsētā gājuši bojā 6 cilvēki.

11.48. Krievijas algotņu grupējumam "Vagner", pēc visa spriežot, bijusi centrālā loma pēdējās kaujās Ukrainā, arī Luhanskas apgabala Popasnes un Lisičanskas sagrābšanā, liecina Lielbritānijas izlūkdienesta informācija. Kaujās grupējums cietis smagus zaudējumus.

Krievija izmantojusi "Vagner", lai pastiprinātu spēkus frontes priekšējās līnijās, kā arī lai mazinātu personālsastāva trūkumu un zaudējumus.

11.18. Zviedrijas apģērbu mazumtirdzniecības kompānija "Hennes and Mauritz" (H&M) pirmdien paziņoja, ka pārtrauks darbību Krievijā, ņemot vērā tās uzbrukumu Ukrainai.

"Visu rūpīgi apsverot, mēs secinām, ka pašreizējās situācijas dēļ nav iespējams turpināt mūsu darbību Krievijā," norāda H&M.

11.13. Mikolajevas mērs ziņo, ka pilsētā atskanējuši desmit spēcīgi sprādzieni. "Kārtējais masu uzbrukums Mikolajevai. Pilsētā dzirdami spēcīgi sprādzieni."

10.08. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši aptuveni 38 450 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī krievi zaudējuši 1687 tankus, 3886 bruņutransportierus, 849 lielgabalus, 248 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 113 zenītartilērijas iekārtas, 220 lidmašīnas, 188 helikopterus, 690 bezpilota lidaparātus, 166 spārnotās raķetes, 2753 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 70 specializētās tehnikas vienības.

09.50. Naktī uz 18. jūliju Krievijas spēki, izmantojot daudzkārtējas palaišanas raķešu sistēmas, izšāva 60 raķetes uz Nikopoli, ziņo Dņepropetrovskas apgabala militārās pārvaldes vadītājs Valentīns Rezņičenko.

08.41. Krievijas pret Ukrainu sāktajam karam pagaidām iznākumu neredz, šorīt intervijā LTV "Rīta panorāmā" vērtēja bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Maklakovs.

Maklakova vērtējumā, karš diemžēl var turpināties ilgu laiku, jo uzvarēt Krieviju šajā karā ir ļoti grūts uzdevums. Viņš atzīmēja, ka Krievijas armijas spējas ir saglabājušās vēl gana lielas - pat ja tiks izmantoti jaunie ieroči un munīcija, tā ķersies pie vecajiem ieročiem un spēs uzturēt karadarbību vēl ilgi.

07.08. Pēdējās diennakts laikā Ukrainas armija dienvidu karadarbības zonā likvidējusi 36 krievu iebrucējus, kā arī iznīcinājusi divas zenītraķešu iekārtas, pirmdien ziņo operatīvais štābs "Dienvidi".

Iznīcināta arī pretinieka radiolokācijas stacija, trīs mobilās sakaru stacijas un 11 bruņutehnikas un autotehnikas vienības.

05.24. Krievu žurnāliste Marina Ovsjaņņikova, kas televīzijas tiešraidē parādījās ar plakātu, protestējot pret karu Ukrainā, aizturēta pēc jaunas protesta akcijas, svētdien ziņo mediji.

Nevalstiskā organizācija "OVD Info", kas veic Krievijas politieslodzīto uzskaiti, atsaucoties uz Ovsjaņņikovai piešķirto advokātu, vēsta, ka vēlāk viņa atbrīvota. Piektdien Ovsjaņņikova izplatīja fotogrāfijas, kurās viņa redzama pie Kremļa ar plakātu, uz kura rakstīts: "Putins ir slepkava".

00.10. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis no amata atbrīvojis valsts Drošības dienesta vadītāju Ivanu Bakanovu un ģenerālprokurori Irīnu Venediktovu, liecina svētdien publicēti prezidenta dekrēti.

Venediktovas vietā par Ukrainas ģenerālprokuroru iecelts Oleksijs Simonenko, kurš kopš 2020.gada marta bija ģenerālprokurora vietnieks, bet Bakanova pēctecis Ukrainas Drošības dienesta vadītāja amatā pagaidām nav zināms.

00.05. Maskavas apgabala policija aizturējusi bijušo Krievijas Pirmā kanāla redaktori Marinu Ovjaņņikovu, kura martā raidījuma laikā parādīja pretkara plakātu. Vairāk šeit.