Arī valsts slimnīcās strādājošie ir pelnījuši nodokļu atlaides izdevumiem par veselības aprūpi

Tikko ir pieņemts 2023. gada valsts budžets, bet daudzas tā apspriešanas laikā iezīmētās problēmas palikušas bez risinājuma. Pastāvīgi tiek runāts par akūtu medicīnas darbinieku trūkumu, un tā ir taisnība. Cīņa par veselības aprūpes darbiniekiem ir ļoti asa, mums nākas konkurēt ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā līmenī. Ikviens veselības aprūpes iestādes vadītājs ir spiests meklēt arvien jaunus veidus kā piesaistīt nepieciešamos darbiniekus un nodrošināt sekmīgu slimnīcas darbu.

Ikvienam veselības aprūpes darbiniekam ir svarīgi, lai viņa darbs tiktu novērtēts, lai kolēģi un vadība izturētos ar cieņu. Papildu motivāciju sniedz izaugsmes perspektīvas, kā arī iespēja sevi profesionāli pilnveidot. Tiem, kas strādā lielajās valsts slimnīcās, ir misijas apziņa un pārliecība, ka ikdienā viņi veic sabiedrībai nozīmīgu darbu. Tomēr tieši pienācīgs atalgojums un papildus atbalsta pasākumi ir viens no efektīvākajiem veidiem kā motivēt nozares darbiniekus, īpaši tagad - augstās inflācijas apstākļos.

Darba tirgus veselības aprūpes sektorā ir kopīgs, un darbinieku trūkuma apstākļos privātais un publiskais sektors sīvi konkurē par darbinieku piesaisti un noturēšanu. Valsts kapitālsabiedrības tiek nostādītas nevienlīdzīgā situācijā attiecībā pret privāto sektoru, jo nevar izmantot darbinieku motivēšanai pirms vairāk nekā gada ieviestos atvieglojumus nodokļu politikā. Tāpēc Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas vārdā esam vērsušies ar aicinājumu Finanšu ministrijā, Saeimā un citās atbildīgajās iestādēs, lai labotu šo nevienlīdzību un nodokļu atlaides varētu izmantot arī valsts kapitālsabiedrības.

Valsts lielajām slimnīcām ir liegta viena no darbinieku motivēšanas iespējām

Meklējot iespējas, kā vēl padarīt darbinieku motivācijas sistēmu mūsdienu darba tirgum atbilstošāku, kopīgi ar citu lielo slimnīcu vadītājiem esam atraduši dažus risinājumus. Viens no būtiskākajiem ir personāla nodokļu atvieglojuma piemērošana, kas jau tiek izmantotas privātajā sektorā. No 2022. gada 1. janvāra, saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta 15. daļu, darba devēji var darbiniekiem apmaksāt arī ārstniecības izdevumus līdz 480 EUR gadā uz vienu darbinieku, neiegādājoties veselības apdrošināšanas polises. Šī summa netiek aplikta ar algas nodokli (pirms tam šāda iespēja jau pastāvēja attiecībā uz izdevumiem par darbinieku ēdināšanu). Tādējādi no 2022. gada 1. janvāra daudzi darba devēji var iegādāties veselības apdrošināšanu ar apdrošināšanas prēmiju līdz 426,86 EUR gadā, kā arī apmaksāt darbiniekiem ārstniecības izdevumus līdz 480 EUR gadā, vai arī nodrošināt darbiniekiem abus no pieejamiem labumiem vienlaikus jebkādā šo labumu kombinācijā. Taču šī iespēja neattiecas uz lielu skaitu veselības aprūpes darbinieku - tiem, kuri strādā valsts kapitālsabiedrībās.

Privātā sektora uzņēmumi ir steigušies valsts doto iespēju izmantot un ir izveidoti pat īpaši risinājumi, kas atvieglo šo bonusu izmantošanu. Kā papildu motivāciju to izmanto gan lielie, gan mazie uzņēmumi, tajā skaitā arī uzņēmumi, kuros valstij ir kontrolpakete.

Ieviešot šos atvieglojumus nodokļu politikā, iepriekš tika definēts, ka IIN atvieglojumu mērķis ir svarīgs instruments nodokļu politikā tieši sociālo, attīstības u.c. mērķu īstenošanai, sniedzot vērā ņemamu atbalstu sociāli mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem - piemēram, zemu ienākumu saņēmējiem, pensionāriem un personām, kurām apgādībā ir bērni. Valsts slimnīcās tiek nodarbinātas visas minētās iedzīvotāju kategorijas (atbalsta personāls, kas ir zemu ienākumu saņēmēji, pensionāri un arī darbinieki, kuru apgādībā ir bērni), līdz ar to nodokļa atbrīvojuma ierobežojuma atcelšana sasniegtu izvirzīto mērķi ne sliktāk, kā privātajā sektorā.

Esam informēti, ka Finanšu ministrija ir veikusi aprēķinus, kuros norādīts, ka, attiecinot šos atvieglojumus uz valsts kapitālsabiedrībām, šo likuma grozījumu fiskālā ietekme gadā varētu būt aptuveni 1 miljons EUR. Šis ir neliels valsts finansiālais ieguldījums, bet tas padarītu valsts slimnīcas konkurētspējīgākas darba tirgū, cīnoties par veselības aprūpes darbinieku piesaistīšanu.

Arī valsts slimnīcas darbinieks varētu iegādāties vairāk veselības aprūpes pakalpojumu

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība jau sākotnēji norādīja, ka, ieviešot atbrīvojumu, nav pareizi to neattiecināt uz publiskā sektorā nodarbinātajiem, jo tādējādi viņi tiek diskriminēti.

Ir apstiprināti grozījumi normatīvajos aktos attiecībā uz brīvprātīgās veselības apdrošināšanas limitu, kas netiek aplikts ar algas nodokļiem, tādējādi izlīdzinot līdzsvaru starp privātā un publiskā sektora nodarbinātajiem, iegādājoties veselības apdrošināšanas polises. Taču nepietiekamā finansējuma dēļ klīniskās universitātes slimnīcas joprojām nevar atļauties iegādāties veselības apdrošināšanas polises saviem darbiniekiem, tāpēc ir būtiski, ka darba devējs var apsvērt citus atbalsta mehānismus.

Veselības aprūpes sektorā nodarbinātajiem darbiniekiem uzticētie pienākumi rada paaugstinātu psiholoģisko un/vai fizisko slodzi. Tāpēc jebkuri papildu motivācijas pasākumi, tostarp nodokļu atbrīvojumi par izdevumiem, kas tērēti veselības aprūpes pakalpojumiem, būtu vēl viens solis, lai piesaitītu un atbalstītu darbiniekus valsts slimnīcās.

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols