Valdis Čeičs / Viedokļi

Radošuma rēgs klīst pa Latvijas izglītības iestādēm un irdina tajās mācīšanās pamatus. Cik apzināti tas tiek darīts? Cik apzināti tagadnes paaudzes tiek dalītas mūsdienu olimpiešos un mūsdienu pārijos, kuriem nekas cits neatliks, kā sekot pirmo norādītajā virzienā…

Raiti uz priekšu rit izglītības reformas rats. Pamazām tas uzņem apgriezienus, kaut gan ceļš nemaz nav tik parocīgs „kučieriem” - izglītības politikas, administratīvo, finanšu pavadu turētājiem. Taču mērķis viņiem pašiem ir tik skaidrs , ka nav laika atskatīties uz tiem, kurus viņi ir sasēdinājuši sev līdzi riskantajam braucienam. Tāpēc arī „saruna” starp vedējiem un vedamajiem ir tik daiļrunīga.

Lingua blanca - ar šo jēdzienu un terminu, lietojuma problēmām mēs līdz šim neesam bijuši tuvās attiecībās, arī autoru kolektīva veidotajā darbā „Lingvodidaktikas terminu skaidrojošajā vārdnīca” ( Autori V. Skujiņa, Z. Anspoka, V. Kalnbērziņa, A. Šalme) starp 470 terminiem tam nav atradusies vieta. Savukārt, nozīmes ziņā tuvais jēdziens – starpniekvaloda – tiek skaidrots šādi „cita (trešā) valoda, kurā notiek saziņa, tiek sniegtas instrukcijas un paskaidrojumi mērķvalodas apguves procesā” (86.lpp.) Tātad tās lietojuma sfēra ir sociāli ierobežota un pati lietošana var tikt reglamentēta.