Praktiskie priekšlikumi būvniecībā

Būvniecības nozare mūsu valstī pārdzīvo smagāko kritumu pedējo desmit gadu periodā. Diskusijas par nozari, kā galveno nodokļu nemaksātāju, ir visu sabiedrisko mediju uzmanības centrā. Valsts institūcijas, lai mazinātu savu atbildību, ierosina un sagatavo priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai, t.sk. solidāro atbildību. Priekšlikumu izstrādātaji absolūti nepārzina būvniecības nozari un tās specifiku. Lai izbeigtu ieilgušo diskusiju un pārtrauktu aplokšņu algu izmaksāšanu ierosinu sekojošo.

Izstrādājot tehnisko projektu, jāpievieno detalizēts ekonomiskais aprēķins - tāme, kurā ir norādīti visi nodokļi. Kontroltāme ir kā atskaites punkts iepirkuma konkursā. Konkursa piedāvājumu izvertējot, tāmes izmaksas nedrīkst atšķirties no kontroltāmes vairāk par 5%. Tāds jēdziens kā saimnieciski izdevīgākais piedāvājums ir absurds. Vismaz Eiropas valstīs nav pieņemts.

Pasūtītājam ir jānoslēdz līgums ar ģenerāluzņemēju, kurš savukārt uzrāda visus būvniecības procesā iesaistītos uzņēmumus, kuri reģistrēti VID. Reģistrējot VID, katrs uzņēmums uzrāda darba līguma izmaksas, kurā uzrādīti visi nodokļi. Pēc reģistrācijas tiek izsniegta būvatļauja. Ja kāds no būvniecības dalībniekiem pēkšni nemaksā nodokļus, tad VID veic attiecīgu pārbaudi un noskaidro nodokļu nemaksāšanas iemeslus.

Šāda kārtība izslēdz iespēju kādam no būvniecības dalībniekiem, t.sk. pasūtītājam, savlaicīgi nesamaksāt par izpildītajiem darbiem.

Savukārt tas nodrošinās konkurētspēju un kvalitatīvu būvniecību.

Gribu sevišķi uzsvērt, ka būvniecība ir rūpniecības nozare ar paaugstinātu risku un tai jānodrošina cilvēku drošība un veselīga vide.

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais