Pēdējās dienās pie manis, zinot, ka jurists būdams, pārzinu šo sfēru, griežas daudz paziņas un klientu. Viņi vēlas uzzināt manu viedokļi par Nacionālas apvienības (NA) kārtējo ultimātu. Proti – par NA prasību koalīcijas partnerim atbalstīt izmaiņas Imigrācijas likumā ar mērķi atcelt termiņuzturēšanas atļaujas (TA) izsniegšanu par ieguldījumiem nekustāma īpašumā.
Šīs priekšlikums var tulkot arī,ka piedāvājums valstij atteikties no simtiem miljoniem latu. Mēģināsim saprast NA argumentāciju.
Tātad NA apgalvo:
Ieguvēji no šīs sistēmas (TA par īpašumu iegādi) tikai daži.
2.Par lētu naudu iegādājas īpašumus Latvijā
3.Īpašumi tiek izpirkti, t.i. īpašumi paliek mazāk
4. Imigrācijas vilnis
5. Okupācijas rezultātā dramatiski samazinājies latviešu īpatsvars un tagad šis īpatsvars samazināsies vēl vairāk
6. Mākslīgi uzpūšot nekustamā īpašuma tirgu cieš citas ilgtspējīgākas nozares, piemēram, ražošana, jo bankas tām nedod naudu.
7. Mākslīgi kāpinot nekustamo īpašumu cenas, nekustamais īpašums kļūst nepieejams Latvijas pilsoņiem, jo īpaši jaunajām ģimenēm.
8. Mājokļu nepieejamība veicina ģimeņu izceļošanu
9. Valsts budžets iegūst tikai nelielu daļu ( domāta valsts nodeva par reģistrāciju zemesgrāmatā 2%)
10. Bizness nav ilgtspējīgs, jo īpašumi kādreiz beigsies, līdz ar to sekas būs jācieš mūsu bērniem
11. Būvniecībā nodarbinātie un nekustamo īpašumu tirgotāji neciestu lielus zaudējumus, jo netiktu atcelts uzreiz (2014. gads) un kā alternatīva piedāvāta a) ilgtermiņa ēku siltināšanas programmas(ļautu ietaupīt Latvijas iedzīvotājiem) b) pirmā mājokļa atbalsta programma jaunajām ģimenēm.
12. Zaudētāji ir visi – vāja un izpārdota Latvijas valsts nevar būt izdevīga nevienam no mums
Bet tagad paskatīsim, kā
ir īstenībā:
1 Pretēji NA norādītajam, īpašumu skaits Latvijā nav konstants skaitlis x, kuru sasniedzot, īpašumi Latvijā būs beigušies un visi piederēs ārvalstniekiem. Līdz ar to argumenti par tēvzemes izpārdošanu ir nevietā. Palielinoties pieprasījumam pēc dzīvokļiem Rīgā, to skaits palielinās, tas redzams visur Rīgā un arī citur – tiek renovētas mājas kuras gadu desmitus stāvējušas tukšas un tiek būvētas jaunas – pilsēta tikai iegūst. Lauksaimniecības zemi vai mežus ārzemnieki, izņemot Eiropas savienības pilsoņus, Latvijā iegādāties nevar.
2. No investīcijām nekustamajā īpašumā, nekustamie īpašumi nepaliek mazāk, tieši otrādi, mājokļu pieejamības indekss Latvijā pēdējā ceturksnī ir uzlabojies par 7%, salīdzinot ar Lietuvu kur mājokļu pieejamība ne tikai nav palielinājusies, bet ir samazinājusies.
3. Ieguvēji no investīcijām nekustamajā īpašumā nav tikai spekulanti, tā, piemēram, pārdodot dzīvokli jaunā projektā par attīstītāju peļņu nosacīti varētu uzskatīt aptuveni 30% no pārdošanas cenas, pārējā summa tiek iztērēta nozarē – būvmateriāli, strādnieki, speciālisti, arhitekti utt.
4. Īpašuma cenu samazināšanās vai stabilitāte/stagnācija (tādējādi pēc NA viedokļa nodrošinot jaunajām ģimenēm iespēju to iegādāties) neveicina to pieejamību, tieši otrādi krītot īpašumu cenām - kredīti būvniecībai kļūst dārgāki, kā arī jaunu dzīvokļu būvniecība kļūst bezperspektīva. Mājokļu pieejamība palielinās, pieaugot iedzīvotāju vidējai algai un samazinoties banku procentu likmēm.
5. Kopējais pienesums Latvijas ekonomikai uz šo brīdi no uzturēšanās atļaujām ir 545 miljoni lati, kas piecos gados no to ieviešanas sasniegs 1,2 miljardus. Tā ir nauda, kas paliek un tiek apgrozīta Latvijā, kā rezultātā Latvijas budžets no šī pienesuma agrāk vai vēlāk saņems lauvas tiesu, jo katru reizi iztērējot naudu, kāds par to samaksā nodokļus. Rēķināt ienākumos tikai saņemtās zemesgrāmatas nodevas ir neobjektīvi populistiski, bet pat tās pārsniedz 7 miljonus un būtu gandrīz pietiekama summa, lai šogad indeksētu visas pensijas līdz 250 lvl, diemžēl naudas trūkuma dēļ šo iecere tika noraidīta
6. Ienākumi no Nekustamā īpašuma pārdošanas Latvijā lielākā daļā gadījumu, tiek tērēti Latvijā, jo nekustamā īpašuma attīstītāji un pārdevēji galvenokārt ir Latvijas pilsoņi, pretstatā, piemēram, uzņēmuma Maxima un H&M peļņai, kas pēc 11% uzņēmumu ienākuma nodokļa samaksas aizceļo no Latvijas un tādējādi Latvijas ekonomikai nekādu pienesumu nedod.
7. Palielinoties ieņēmumiem budžetā parādās iespēja finansēt NA piedāvāto pirmā mājokļa programmu un ilgtermiņa māju siltināšanas programmu.
8. Latvijas ekonomikā iepludinot naudu un palielinot Latvijas ekonomikā esošās naudas daudzumu, kopsakarīgi, pieaugs arī algas Latvijas iedzīvotājiem dodot iespēju daudziem iegādāties savu pirmo mājokli.
9. Nav pamata runāt par imigrācijas vilni, liela daļa uzturēšanās atļaujas saņēmēju Latvijā uzturas reti, pie tam uzturēšanās atļauja ir līdzīgāka tūrisma vīzai kā pilsonībai, līdz ar to tā saukto imigrācijas vilni drīzāk varētu aplūkot kā tūristu skaita pieaugumu.
Dzimstības bilance Latvijā ir aptuveni - 6000 un šo bilanci nevar mainīt ar abortu aizliegumu, izbraukušo Latvijas pilsoņu skaits ir vēl lielāks. Latviešu skaits samazinās, kas lielākajā mērā skaidrojams ar slikto ekonomisko situāciju, ja nekas nemainīsies šī tendence turpināsies, līdz ar to uzturēšanās atļaujas ir risinājums, kā latviešu skaitu un īpatsvaru palielināt un uz šo brīdi neviens no politiskajiem spēkiem, kas ierosinājis atcelt uzturēšanās atļauju nav piedāvājis alternatīvu.
S Secinājums: NA ultimatīvs priekšlikums, draudot noraut” valsts budžetu, ir pretrunā ar veselo sapratu un Latvijas realitāti un līdzinās kaitniecībai, par ko mūsu likumdošanā paredzēta kriminālatbildība.