Aicinām nomainīt LNB restorāna nosaukumu ‘Kleever’ ar citu, Gaismas pils statusam, prestižam un uzdevumiem atbilstīgu nosaukumu. Pašreizējais jaunvārds, kurš nav saprotams lielākajai daļai sabiedrības, izraisījis negatīvu reakciju un pamatotu neizpratni, kāpēc mūsu nacionālajā simbolā Gaismas pilī ar Imanta Ziedoņa vārdā nosaukto zāli jāatrodas ēdināšanas uzņēmumiem, kuru nosaukumi ir nevajadzīgi aizguvumi, anglicismi vai latviešu valodas runas un rakstu tradīcijā nesakņoti jaunvārdi, kas radīti Švauksta garā.
Latvijas Republikas Satversmē teikts: „Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības. Uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats.”
Restorāna nosaukumam ‘Kleever’ nav saistības nedz ar latviešu valodu, nedz kultūru. Šā stilizētā vārda saturs ir svešs un nesaprotams mūsu pilsoņiem un neko neizteiks arī LNB viesiem no ārvalstīm.
Kā mums apgalvo LNB sabiedrisko attiecību speciālists Augusts Zilberts, nosaukums ‘Kleever’ veidots, „apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām”. A. Zilberts arī paskaidrojis, ka „starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību”. Tādējādi nosaukuma pamatā esot „atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība”, kā arī „tas veido saikni ar bibliotēkas vērtībām”.
Pat virspusēja analīze liecina, ka nav sasniegts neviens no iepriekš nosauktajiem mērķiem. Vēsturiskais Klīversalas nosaukums cēlies no koktirgotāja Dītriha Klīvera (Klüwer) vārda. Līdzīgi – par klīveri jeb klīverburu – jūrniecībā dēvē burukuģa priekšējo buru. Šā termina pamatā ir holandiešu vārds kluiver, kas aizgūts vairākās citās valodās (vācu der Klüver, krievu кливер). Jāpiebilst, ka angļu valodā klīveri dēvē atšķirīgi – jib. Savukārt nosaukuma ‘Kleever’ iespējamie lasījumi latviešu, vācu vai kādā citā ar Rīgas vēsturisko attīstību saistītā valodā neatspoguļo nevienu no minētajiem vārdiem – nedz koktirgotāja uzvārdu, nedz vēsturisko salas vai buras nosaukumu. Burtkopa „ee” latviešu vecajā ortogrāfijā atbilst divskanim „ie”, bet vācu un vairākās citās valodās (arī holandiešu, igauņu), – garajam patskanim „ē”. Būtu diezgan savādi uzskatīt, ka vārda „starptautisko skanējumu” ikviens lasītājs mēģinās pielāgot tieši angļu izrunas noteikumiem, īpaši tāpēc, ka angļu valodai, kurā burtkopu „ee” bieži izrunā kā garo „ī”, nav saistības ar minētajiem īpašvārdiem un terminiem.
Tāpat nav pamata domāt, ka angļu valodas pratējs nosaukumā ‘Kleever’ saklausīs skanisku saikni ar īpašības vārdu clever, kas, starp citu, raksturo ne vien gudrību un izveicību, bet sarunvalodā nozīmē arī „viltīgs”, „slīpēts”. Angļu clever izrunā atšķirīgi, ar īso „e”, savukārt Kleever izruna precīzi atbilst citam angļu vārdam – cleaver, kura nozīmes ir „malkas cirtējs”, „liels gaļas griežamais nazis”. Vai nosaukuma radītāji ņēmuši vērā šīs nozīmes, runājot par saikni ar bibliotēkas vērtībām un iespējamo nākotnes attīstību, lai paliek uz viņu sirdsapziņas.
Kļūt smieklīgam līdzpilsoņu un cittautiešu acīs nav nemaz tik grūti. Gan latviešu literatūras klasika, gan jaunāko laiku vēsture sniedz daudz piemēru, kad komisku efektu rada mazizglītota cilvēka vēlme paspīdēt ar svešvalodu zināšanām bez izpratnes par lietoto vārdu vēsturisko, valodas un kultūras kontekstu. To varam vērot arī publiskajā telpā, dažādu privātuzņēmumu nosaukumos un uzrakstos uz izkārtnēm. Mūsu nozīmīgākajai rakstītā vārda bagātību krātuvei vajadzētu būt pirmajai, kas norobežojas no analfabētiskām „radošajām izpausmēm”, jo tās ir klajā pretrunā ar Gaismas pils sūtību.
Mūsuprāt, latviešu valoda nav tik nabadzīga, lai LNB nespētu savam sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam atrast bibliotēkas būtībai atbilstošu un pienācīgu nosaukumu valsts valodā.
Lūdzu, nesteigsimies, nepārsteigsimies, bet padomāsim par labāku nosaukumu. Par nosaukumu, kas nedod iemeslu izsmieklam.
Māris Bērziņš, rakstnieks
Jānis Rokpelnis, dzejnieks
Dagmāra Beitnere, kultūras socioloģe, Dr. sc.soc.
Vineta Poriņa, Dr.philol.
Nora Ikstena, rakstniece
Arno Jundze, rakstnieks, Dr.philol., LRS priekšsēdētājs
Rudīte Kalpiņa, žurnāla „Domuzīme” galvenā redaktore
Gundega Blumberga, redaktore, Lībiešu kultūras centra vadītāja
Vents Zvaigzne, redaktors
Liāna Langa, dzejniece, žurnāla „Latvju teksti” redaktore
Aija Uzulēna, tulkotāja