Atsaucoties uz Jūsu portālā 19.07.2023. publicēto viedokļu rakstu “Ukraiņu olas žņaudz nost vietējos ražotājus” (https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/421825-ukrainu-olas-znaudz-nost-vietejos-razotajus), kā arī ņemot vērā saņemto informāciju, ka arī NRA krievu valodas redakcija pēta jautājumu par Ukrainas olām Latvijā, uzņēmums SIA “Ovostar Europe”, kā galvenais Ukrainas izcelsmes olu importētājs Latvijā, vēlas sniegt atsevišķus komentārus saitībā ar minētajā rakstā atspoguļotajiem faktiem.
Rakstā minēts, ka “Latvijā ražotām olām pašizmaksa ir līdz pat trīs reizēm zemāka, nekā Latvijas olu ražotājiem.”
Olu ražošanas pašizmaksas galvenā komponente ir graudi. Gan Ukrainā, gan Latvijā un citur ES ražotāji tos iepērk par biržas cenām. Tā kā Ukrainas graudi jau vairākus gadus ir daļa no Eiropas graudu tirgus, neviens arī Ukrainā tos nepārdod par cenām, kas neatbilst biržai. Papildus jāņem vērā, ka Ukrainā notiekošā kara un globālo procesu dēļ Ukrainā ir būtiski pieaugušas energoresursu cenas (degviela, elektrība), kā arī darbaspēka izmaksas darbinieku trūkuma apstākļos. Tāpat būtiski pieaugušas ir banku aizdevumu procentu likmes, kas arī ietekmē produkcijas pašizmaksu, ņemot vērā Ukrainas ražotāju (mūsu gadījumā uzņēmuma Yasensvit, kura produkciju Ovostar Europe izplata ES) jau kopš 2017.gada veiktos banku aizņēmumus vairāku desmitu miljonu eiro apmērā ražošanas procesu modernizēšanai un pielāgošanai ES standartiem.
Par produkcijas pašizmaksu netieši var pārliecināties arī, salīdzinot olu cenas Ukrainā un Latvijā.
Piemēram, uzņēmuma Yasensvit ražotas M izmēra 10 baltas olas (identiskas nopērkamas Latvijā, tikai ar preču zīmi “Ovostar”) Ukrainas lielākajā mazumtirdzniecības tīkla “Auchan” interneta veikalā (parasti i-netā cenas ir nedaudz zemākas, nekā fiziskajos veikalos) šobrīd ir nopērkamas par 60,90 Ukrainas grivnām (skat. https://auchan.zakaz.ua/en/products/iaitse-iasensvit-530g-ukrayina--04820034210017/), kas pēc pašreizējā valūtas kursa ir aptuveni 1,50 EUR. Turklāt šajā gadījumā jāņem vērā, ka Ukrainā ir zemāks PVN un kopējais mazumtirdzniecības turgus apjoms un apgrozījums ir vairākkārt lielāks, līdz ar ko veikali var atļauties uzlikt mazāku uzcenojumu peļņas gūšanai.
Savukārt, lai šādas identiskas olas nogādātu Latvijas veikalu tīklā, rodas papildus izmaksas, kas ietekmē to pārdošanas cenu klientiem Latvijā un citur ES. Piemēram:
Loģistikas izmaksas (vairāk nekā 1500 km no Ukrainas uz Latviju un tālāk uz Latvijas un citu ES valstu veikalu tīkliem);
importa izmaksas (muitas procedūras, t.sk. brokeru pakalpojumi);
veterinārās kontroles izmaksas (ES importētiem produktiem tiek veiktas veterinārās kontroles, t.sk. laboratoriskās pārbaudes uz Ukainas/ES valstu robežas, kas jāapmaksā importētājam);
uzglabāšanas izmaksas noliktavā;
akcīzes nodokļa par iepakojumu maksājumi;
importētāja/izplatītāja administratīvās izmaksas utt.
Veikalu tīklā Lidl Latvijā identisks M izmēra 10 baltu olu iepakojums ar preču zīmi “Ovostar” šobrīd bez akcijas ir nopērkams par 1,89 EUR.
Savus secinājumus par to, vai olu ražošanas pašizmaksa Ukrainā, salīdzinājumā ar Latviju, ir “līdz pat trīs reizēm zemāka”, kā to apgalvo J.Gaigals, Jūsu redakcija var izdarīt pati.
Rakstā minēts, ka “Kopš Krievijas kara sākuma Ukrainā Latvijas tirgū katru mēnesi ieplūstošo olu apjoms no Ukrainas ir desmitkāršojies (“Eurostat” dati).”
Pirmkārt, Eurostat dati neatspoguļo informāciju par Latvijā importēto olu apjomu. Tie atspoguļo datus par visas ES importa rādītājiem. Latvijas importa rādītājus apkopo un publicē Centrālā statistikas pārvalde.
Šajā saitē: https://agriculture.ec.europa.eu/system/files/2023-07/eggs-dashboard_en_1.pdf pieejamajā apskatā par aktuālo olu turgus stāvokli ES, ko regulāri gatavo Eiropas Komisija, cita starpā ir noradīta informācija (skat. pēdējo slaidu) par olu produkcijas importu un galvenajām importētājvalstīm. Šajā slaidā ir salīdzināti kopējie importa rādītāji par analoģisku laika periodu, t.i. no janvāra līdz aprīlim (nevis pa gadiem). Jā, atbilstoši šiem datiem Ukrainas olu produkcijas imports 2023.gada pirmajos 4 mēnešos, salīdzinājumā ar pirmajiem 4 mēnešiem 2022.gadā, ir pieaudzis ap 10 reizēm. Pieņemam, ka Gaigala kungs rakstā atsaucies tieši uz šiem, viņaprāt, kliedzošajiem datiem. Tomēr tam ir vienkāršs izskaidrojums. Laika posmā no pagājušā gada 24. februāra, kad sākās karš Ukrainā, līdz pat maijam jebkāds olu produkcijas eksports no Ukrainas (un imports ES) tika apturēts, jo tika aizliegts Ukrainā izsludinātā kara stāvokļa dēļ. Faktiskie skaitļi, salīdzinājumam pa gadiem neliecina par būtisku Ukrainas olu produkcijas importa pieaugumu, lai gan importa pieaugums ES ir bijis, ko ir veicinājis gan pagājušajā gadā vairākās ES ražotnēs konstatētie putnu slimību uzliesmojumi, gan Eiropas Komisijas pagājušā gada jūnijā pieņemtais un Eiropas Parlamenta atbalstītais lēmums par importa atvieglojumiem (ievedmuitas atcelšanu) Ukrainas precēm, kāds arī bija šī lēmuma pamatojošais mērķis, atbalstot Ukrainas ražotājus.
Savukārt attiecībā uz Ukrainas olu importu Latvijā zemāk attēlā ir redzams apkopojums par Latvijā importēto čaumalu olu apjomu laika posmā kopš 2018.gada (kad ES atļāva čaumalu olu importu ES). Dati iegūti no Centrālās statistikas datu bāzes, kas ir pieejama par brīvu ikvienam.
No šiem datiem ir skaidri redzams, ka no Ukrainas importēto olu apjoms pēdējos gados nav būtiski mainījies, atšķirībā no, piemēram, Lietuvas olām, kas jau ilgstoši ir lielākais olu importētājs Latvijā, kam seko Polijas olas. Attiecībā uz pārskatā redzamajiem datiem par Ukrainas olu importu norādāms, ka tie neatspoguļo faktu, ka uzņēmums Ovostar Europe ap 90% no visas Latvijā importētās olu produkcijas izplata tālāk (eksportē) uz citām ES valstīm no savas noliktavas Latvijā. Pēc mūsu aprēkiniem, faktiskais Ukrainas olu tirgus apjoms Latvijā nekad nav pārsniedzis 10%, bet 2022.gadā ir pat bijis zem 7% (ņemot vērā, ka vairākus mēnešus 2022.gada sākumā olu eksports no Ukrainas tika pilnībā apturēts). Salīdzinājumam, Lietuvas olu tirgus daļa Latvijā varētu būt ap 30%, Polijas - ap 10%, atstājot Latvijas olu ražotājiem ap 50% turgus. Šie dati gan ir indikatīvi un aprēķināti, pieņemot, ka olu patēriņš Latvijā ir ap 200 olām uz vienu iedzīvotāju gadā (šādus datus ir sniegusi pati LAPNA: https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/latvija-olas-razo-aizvien-vairak-bet-tas-ed-salidzinosi-maz.d?id=55408334).
Šajā sakarā nav īsti skaidrs, kādā veidā un kādā mērā tieši Ukrainas olas “žņaudz, izputina un visādi citādi kaitē” Latvijas olu ražotājiem, kurus pārstāv Latvijas Apvienotās putnkopības nozares asociācija (LAPNA) ar Jāni Gaigalu tās valdes priekšsēdētāja amatā. Atliek apskatīties Latvijas lielāka olu ražotāja AS “Balticovo”, kas saražo vismaz 80% no visām Latvijā saražotajām olām (un turklāt pats papildus nodarbojas ar no Lietuvas importētu olu izplatīšanu Latvijā), finanšu datus par 2022. gadu, kas publicēti pavisam nesen (skat. https://bauskasdzive.lv/vietejas-zinas/olu-razotaja-balticovo-apgrozijums-pern-pieaudzis-par-631/). Laikam jau “žņaudzošie apstākļi” pagājušā gadā Krievijas izraisītā kara ietekmē ir veicinājuši šī uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu par 63%, radījuši pēdējo vairāku gadu rekordpeļņu 6,7 milj. EUR apmērā un ļāvuši investēt vairākus miljonus dažādos pēdējā laikā tā izziņotajos attīstības projektos.
Rakstā minēts, ka “Ukrainā nav ES standartiem atbilstoši sertificēta ražošana. Ir sertificēts olu šķirošanas centrs, bet pati ražošana nav sertificēta atbilstoši ES standartiem.”.
Lai jebkuras pasaules valsts pārtikas ražotājam būtu tiesības importēt savu produkciju ES, tam ir jāsaņem attiecīga Eiropas Komisijas izdota importa atļauja. Šādu importa atļauju Eiropas Komisija ir izdevusi uzņēmumam Yasensvit, kura ražoto produkciju ES izplata Latvijas uzņēmums “Ovostar Europe”. Atļauja ir izdota, apliecinot (t.sk. ES atbildīgo institūciju klātienes inspekciju veidā), ka attiecīgā ražotāja ražošanas procesi pilnībā atbilst ES pārtikas drošības un kvalitātes standartiem, kas ir pastāvīgi jānodrošina un jāuztur. Pretējā gadījumā šāda importa atļauja var tikt anulēta. No Ukrainas importētās olu produkcijas kvalitātes kontroli pastāvīgi veic ES pārtikas un veterinārie dienesti uz Ukraianas un ES valstu robežas (PVD veic arī Ovostar noliktavā Latvijā glabātās produkcijas kontroli), t.sk. veicot laboratoriskās pārbaudes gandrīz katrai ievestajai kravai gan uz zāļu atliekvielām, gan salmonellas baktēriju klātbūtni, gan citiem parametriem. ES importētā olu produkcija, t.sk. Latvijas veikalos nopērkamā, viennozīmīgi tiek pārbaudīta vairākkārt biežāk un rūpīgāk, nekā ES valstīs ražotā.
Līdz ar ko rakstā minētais apgalvojums par ES sertifikācijas trūkumu (nav gan skaidrs, kas tā ir par sertifikāciju, jo tāda nepastāv (ražotnes tiek reģistrētas)), kas faktiski vedina lasītāju izdarīt secinājumu, ka Latvijā nopērkamās olas no Ukrainas neatbilst ES kvalitātes standartiem un to ražošanas process netiek kontrolēts, ir klaji maldinošs un neatbilst patiesībai.
Tāpat norādāms, ka uzņēmumā Yasensvit tiek pilnībā ievērotas arī ES standartiem atbilstošas labturības prasības. Kopš 2015. gada uzņēmumā Yasensvit ir veiktas vairāku desmitu miljonu eiro investīcijas ražošanas procesu modernizēšanā, t.sk. putnu novietņu atjaunošanā un jaunu izbūvē, kā arī ieviešot ES standartiem atbilstošas putnu turēšanas iekārtas. Šī ražotne šobrīd ir būtiski modernāka par vairumu no tām, kas šobrīd darbojas Latvijā un citur ES. Atbilstošus līdzvērtības apliecinājumus par putnu labturības prasību ievērošanu šajā ražotnē ES un Latvijas atbildīgajām iestādēm ir vairākkārt sniedzis arī Ukrainas valsts pārtikas drošības uzraudzības un patērētāju aizsardzības dienests, kas bija viens no iemesliem ES importa atļauju izniegšanai attiecīgajam uzņēmumam. Ovostar Europe, kā uzņēmuma Yasensvit ražotās produkcijas izplatītājs, jau kopš 2017. gada ir vairākkārt aicinājis arī Latvijas atbildīgās iestādes (gan PVD, gan bijušo Zemkopības ministru) klātienē veikt ražošanas procesu pārbaudes Ukrainā, lai pārliecinātos par putnu labturības prasību atbilstību ES standartiem (kas no šādas iespējas gan ir atteikušies).
Apkopojot augstak minēto, nav pārsteigums šāda kārtējā Ukrainas olu produkcijas faktiski nomelnojoša raksta tapšana, kura pasūtītājs ir LAPNA, jo līdzīga pretdarbība Ukrainas olu produkcijai un tās izplatītājam - Ovostar Europe - no LAPNA un tās biedru (pamatā viena lielākā) puses ir novērota jau kopš 2018. gada, t.sk. gan tieši vēršoties pie mūsu klientiem, apšaubot produkcijas kvalitāti, gan medijos publicējot dažādus nomelnojošus rakstus (pamatā NRA portālā), gan vēršoties pie ES un Latvijas valsts atbildīgajiem dienestiem un politikas veidotājiem, rosinot pastiprināt no Ukrainas importētās olu produkcijas pārbaudes vai to importu aizliedzot pavisam. Tāpat LAPNA Latvijas atbildīgajiem dienestiem iepriekš ir vairākkārt rosinājusi veikt arī citas pārbaudes un dažādas inspekcijas uzņēmumā “Ovostar Europe” ar mērķi apgrūtināt tā saimniecisko darbību.
Nav šaubu, ka šādas ilgstošas pretdarbības no LAPNA puses faktiskais mērķis ir iespējami samazināt konkurenci un stiprināt nevis nozares, bet gan viena konkrēta Latvijas uzņēmuma dominējošo stāvokli reģiona olu produktu tirgū, tādējādi paturot iespējas un sviras tam faktiski regulēt un noteikt olu produkcijas cenas veikalu plauktos. Tomēr amorāla un nožēlojama šķiet ne tikai minētajā rakstā, bet arī citā pēdējā laika LAPNA un atsevišķu Latvijas olu ražotāju pārstāvju publiskā komunikācijā novērotā tendence savu merkantilo mērķu sasniegšanai sasaistīt jautājumu par Ukrainas olu produkcijas importu ar karu Ukrainā un diskreditējot palīdzības sniegšanu Ukrainai dažādos veidos. Mūsuprāt, tas nav pieņemami.
Šajā sakarā aicinām NRA turpmāk kritiski vērtēt LAPNA un atsevišķu Latvijas olu ražotāju izplatīto informāciju par Ukrainas olu importu, kā arī vajadzības gadījumā pieprasīt viedokli par konkrētiem jautājumiem no uzņēmuma “Ovostar Europe”, tādējādi NRA publicētajos rakstos pārstāvot abu pušu viedokli. Šāda rīcība arī atbilstu žurnālistikas labajiem standartiem.
