Jūrmalas dome ir šokēta par valsts bezatbildību Ķemeru jautājumā

Vakardienas negaidītais paziņojums par Ķemeru sanatorijas kompleksa nodošanu izsolei ir valsts bezatbildības un vienaldzības sekas. Vēl pagājušajā nedēļā valstij bija unikāla iespēja izbeigt Ķemeru sanatorijas ieilgušo agoniju un glābt vērtīgāko Latvijas kurortoloģijas pērli, kā arī aizsākt tās atdzimšanu.

Jūrmalas pilsētas dome ir izpildījusi visus priekšnoteikumus, lai nebūtu nekādu šķēršļu pašvaldībai uzņemties atbildību par sanatoriju. Pirmkārt, ar pārliecinošu jūrmalnieku atbalstu visu domē pārstāvēto partiju deputāti 27. jūnija domes sēdē pieņēma principiālu lēmumu un nobalsoja par gatavību pārņemt īpašumu. Otrkārt, ekonomiskais priekšnoteikums. Jūrmala ir viena no finansiāli stabilākajām pašvaldībām Latvijā. Arī Finanšu ministrija ir atzinusi, ka Jūrmalai ar tās finansiālo stabilitāti ir pilnīgi pamatotas tiesības ņemt aizdevumu. Treškārt, juridiskais priekšnoteikums. Domes lēmums par Ķemeru sanatorijas iegādi atbilst likuma Par pašvaldībām 15. pantam, kas uzliek par pienākumu pašvaldībām rūpēties par kultūrvēsturisko pieminekļu saglabāšanu. Līdz ar to nekādu juridisko šķēršļu lēmuma pieņemšanai Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padomeinebija.

Mēs uzskatām, ka šie izpildītie priekšnoteikumi ir pietiekami un pārliecinoši, lai Jūrmalas domei tiktu izsniegta atļauja ņemt aizdevumu. Vēl pagājušajā trešdienā mēs bijām pilnīgi droši, ka šī Ķemeru bēdīgi slavenā sāga ir beigusies, jo vienīgais, kas bija nepieciešams, – lai Finanšu ministrijas pārraudzībā esošā padomedotu pozitīvu atzinumu.

Vēlreiz apliecinām, ka Jūrmalas dome ir gatava uzņemties atbildību par Ķemeru sanatoriju. Taču šobrīd tiek zaudēts laiks – tuvojas ziemas sezona, kas šim valsts nozīmes piemineklim nodarīs neatgriezeniskus bojājumus, pazeminot tā finansiālo un morālo vērtību.

Aicinām atbildīgās valsts institūcijas nekavējoties nākt klajā ar šīs kritiskās situācijas risinājumiem!

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais