Ēriks Strauss

Tā sauktā Latvijas izlases bāzes komanda Rīgas Dinamo ir tikusi pie jauna apzīmējuma – mīkstie! Ne tāpēc, ka komanda jau sesto gadu pēc kārtas ir viena no vājākajām Krievijas čempionāta komandām, bet savas attieksmes dēļ pret komandas biedriem.
 
Kā zināms, vasaras olimpiskajās spēlēs Rio Latvija pirmo reizi palika bez medaļām. Kāds teiks, ka tā mēdz gadīties, jo bija taču arī citas valstis, kuras no Rio mājās atbrauca ar tukšu tarbu kaklā.
 
Pagājušajā nedēļā Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā pie viena galda sēdās sportisti jeb finanšu komiteja, kas laboja, svītroja un vēlreiz pielaboja to naudiņu, kuru valsts atvēlējusi apakšprogrammai Augstas klases sasniegumu sports. Prasīts tika nedaudz vairāk par 9,5 miljoniem latu, bet apstiprināta tikai puse – 4,7 miljoni latu.
 
Viņpiektdien "Maritim" viesnīcas Berlīnes zālē notika mēģinājums gāzt pastāvošo Latvijas basketbola varu un tā iznākums bija loģisks: visi palika savās vietās, un kārtējo reizi varējām pārliecināties, ka, negatavojot mājasdarbu un paļaujoties tikai uz balsotāju sirdsapziņu, kā ierasts, nesanāk nekas vairāk kā lēta cirka izrāde.
 
Helēna Demakova esot kulturāls cilvēks un ne jau galīgu tumsoņu liks par kultūras ministru, taču pēc vakardienas "kulturālās" Helēnas balsojumu pret naudas apcirpšanu sieviešu nacionālajai basketbola izlasei, manos sapņos arvien biežāk biezos un ļoti dārgos briļļu rāmjos TV ekrānos allaž smaidošā kultūriste rādās nolaidusi sevi līdz prastai kanālmalā gulošai pīlei.