Berlīne palika neieņemta
Viņpiektdien "Maritim" viesnīcas Berlīnes zālē notika mēģinājums gāzt pastāvošo Latvijas basketbola varu un tā iznākums bija loģisks: visi palika savās vietās, un kārtējo reizi varējām pārliecināties, ka, negatavojot mājasdarbu un paļaujoties tikai uz balsotāju sirdsapziņu, kā ierasts, nesanāk nekas vairāk kā lēta cirka izrāde.
Neesmu ne "kehrists", ne "ūdrists", taču iet uz sacelšanos ar tukšiem šauteņu stobriem ir tas pats, kas kāpt skatuvē un mēģināt izspiest no sevis dziesmas pareizās notis, kaut zini, ka nekāds dižais meldiņa vilcējs neesi. Patiesībā uz šo ārkārtas sapulci, kuru ierosināja tā sauktā iniciatīvas grupa, varēja arī neiet. Tās iznākums bija nojaušams jau kopš brīža, kad šāda sapulce tika pieprasīta. Kad pie Kirova Lipmana krēsla kājām klāt ķērās Viesturs Koziols, visiem bija skaidrs, kurš būs lokomotīve un kurš būs gāzējs. Basketbola "kozioli" visu viņiem atvēlēto laiku to vien darīja, kā sēdēja ierakumos un čubinājās pa kaktiem. Neviena vārda par to, kurš tad būs tas Saulvedis, kuram vajadzēs apžilbināt svārstīgos Basketbola savienības biedrus tiktāl, lai Kehra krēsls pats saļimtu. Reizēs, kad notiek mēģinājums gāzt esošo kārtību, nepietiek ar patriotiskām urravām un emocionālām uzrunām. Kad notiek cīņa par varu, visi paņēmieni, kuri nav aizliegti, ir labi, un šī nav tā reize, kad jāklauvē pie sirdsapziņas. Nav tā, ka stilam nav nozīmes un visu izšķir slāpes, bet izvēlētajai taktikai sēžu zālē ir vēl lielāka nozīme nekā basketbola laukumā. Kurš viltīgāks, tas arī uzvarēs, un šoreiz viltīgāka bija pašreizējā vadība. Smalks gājiens ar jaunu biedru uzņemšanu Latvijas Basketbola savienībā pilnībā no spēles izslēdza iniciatīvas grupu, kuras rokās vairs nepalika pat zolītes kārava septītnieks. Piedurknē gan tika paslēpta blonda ercena dāma, taču, kad tā tika mesta galdā, tas vairs nebija pat cirks, bet gan tikai nožēla par opozīcijas resursiem. Neticu, vai, izdzirdot Ingrīdas Ūdres vārdu, kāds vēl atcerējās viņas basketbolā pavadītos gadus – vienīgi uzstāšanos dziedāšanas šovā TV.
Piektdien notikušais būs laba mācība nākamajiem revolucionāriem. Mācība, kā nepareizi rīkot apvērsumu. Ne tikai basketbolistiem, bet arī pārējo sporta veidu nemierniekiem ir jāaizliek aiz auss, ka šodien neviens nevienam neko par velti neatdos, un, patīk man vai nepatīk Kehris ar savu komandu, viņš savus pretiniekus atstāja dziļos jaņos. Revolucionāra Ļeņina "Mācīties, mācīties un vēlreiz mācīties!" noder ikvienam neatkarīgi no savas politiskās pārliecības. Ja Ūdre, Kalniņš, Zonne un vēl padsmit biedru, kuri nobalsoja pret Kehra palikšanu amatā, tik tiešām ir nopietni nolēmuši pārkārtot basketbola figūras, tad šodien jānolien maliņā, fundamentāli jāpārskata savu biedru rindas un jārok. Un jāpārliecina, ka neviens nespēs basketbolu apčubināt tik labi kā viņi. Zaļā uguns ārkārtas sapulcēm ir iedegta, jo LBS Padomes priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram pieder vārdi, dēļ kuriem bija vērts zaudēt piektdienas pēcpusdienas četras stundas: "Izcili, ka ir šāda ārkārtas sapulce. Šādas sapulces liek saspringt esošajai varai. Citādāk sanākam reizi četros gados, gandrīz kā olimpiskās spēlēs, paklausāmies uzrunas, aplaudējam viens otram, padzeram kafiju un izklīstam.
