Kā zināms, vasaras olimpiskajās spēlēs Rio Latvija pirmo reizi palika bez medaļām. Kāds teiks, ka tā mēdz gadīties, jo bija taču arī citas valstis, kuras no Rio mājās atbrauca ar tukšu tarbu kaklā.
Ja četrgades svarīgākajās sacensībās neesi nokārtojis eksāmenu, tad secinājums ir viens - tu neesi bijis gatavs šim eksāmenam. Vairāk nekā skaidrs, ka Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis nemina Māra Štromberga riteņa pedāļus, viņš nemeta Madaras Palameikas šķēpu un nelauzās ar Anastasijas Grigorjevas cīņu pretiniekiem. Bet Vrubļevskis vistiešākajā veidā ir atbildīgs par visa sporta sakārtotību valstī, par naudas plūsmām, par visu pārējo, kam kāds sakars ar sportu. Pareizi, vislielākā Latvijas sporta galva pieder Izglītības ministrijai, taču dzīvē ne vienmēr viss izskatās tā, kā rakstīts dokumentos. Tūlīt pēc Rio notika Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta atskaite par (ne)padarīto Rio, un tūlīt pat tika vēlēts jaunais (vecais) LOK prezidents. Balsošana notika kā savulaik kompartijas kongresos - teju ar 100% rezultātu Vrubļevskim tika uzticēti arī nākamie četri gadi šajā amatā. Jau ceturtais termiņš viņam tika. Ja reiz sporta sabiedrība redz viņu kā vienīgo un patieso prezidentu, tad atliek tikai secināt, ka valstī ar sportu viss ir kārtībā.
Pirms cik tur gadiem, kad Izglītības ministriju stūrēja Roberts Ķīlis, pirmo reizi tik platos gaiteņos tika runāts par prioritātēm sportā. Ķīļa vairs nav, un neviens vairs nerunā par izredzētajiem sporta veidiem. Vai tā ir sakritība vai kas, taču fakts ir un paliek fakts. Vrubļevskim un viņa svītai nepatīk šis termins prioritārie sporta veidi. Tas nekas, ka viņa labā vai kreisā roka privātajās runās bilst pretēju viedokli, bet tāda nu reiz ir olimpiskās komitejas būtība - liekuļošana. Vai mazliet maigāk - laipošana. Kā Dukura gadījumā, kad prasīties prasījās morāls atbalsts no LOK priekšniekiem par viņu lēmumu boikotēt pasaules čempionātu Sočos. Bet LOK locījās, taisnojās, attaisnojās un atrunājās, ka tas ir tikai un vienīgi Dukuru lēmums. Arī sava locekļa (vai biedra) Jura Savicka nievājošos izteikumus par Dukuriem un skeletonu LOK izlikās nedzirdam. Raug, neesot iemesla izvērtēt biedra Savicka muldēšanu. Kā tu aizrādīsi savam biedram, ja no viņa lielā mērā ir atkarīga paša Vrubļevska un viņa komandas labklājība, jo gāzes nauda taču nesmird. Kā zinām, kur gāze, tur Savickis, bet Latvijas gāze ir viens no olimpiskās komitejas sponsoriem. Kā šādās reizēs mēdz teikt? Pareizi. Kurš maksā, tas arī pasūta mūziku!