Pagājušajā nedēļā Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijā pie viena galda sēdās sportisti jeb finanšu komiteja, kas laboja, svītroja un vēlreiz pielaboja to naudiņu, kuru valsts atvēlējusi apakšprogrammai Augstas klases sasniegumu sports. Prasīts tika nedaudz vairāk par 9,5 miljoniem latu, bet apstiprināta tikai puse – 4,7 miljoni latu.
Tik brangs saīsinājums sportistiem lieku reizi dod iespēju atgādināt par sevi un pilnā balsī bļaut – valsts mūs nemīl! Sava taisnība tam ir, taču ir jādanco pēc tās mūzikas, kādu atskaņo naudas devējs. Nav viegli dzīvot ar divreiz mazāku summu, ja esi rēķinājies ar pavisam citām latu kaudzēm, taču budžeta samazinājums piespiež cilvēkus dzīvot taupīgāk un būt arī disciplinētākiem. Protams, ja šādi protam dzīvot, ko gan nevar teikt par iepriekšminētās ministrijas pakļautībā esošajiem sportistiem. Valdība ir devusi rīkojumu visām nozarēm valsts finansējumu samazināt par 25% un vēl 10% ieskaitīt finanšu nodrošinājuma rezervē. Kopā tas sanāk -35% no prasītās summas. Zem Augstas klases sasniegumu sporta izkārtnes ir desmit apakšnodaļas, un vienā no galvenajām – Latvijas Olimpiskās vienības nodrošinājumā – tik tiešām strādāts ar ķirurga precizitāti: budžets samazināts precīzi par 34,3% (salīdzinot ar 2008. gada līdzekļiem). Pērn LOV no valsts saņēma 2 515 000, bet šim gadam iestrādāti 1 650 000 latu (tika prasīti 3,5 miljoni).
Izsludinātais taupības režīms nav ievērots visās sadaļās. Pagājušajā gadā daudz tika runāts par dopinga kaitīgumu, un funkcionāri sita pie savām un kaimiņa krūtīm, ka šogad būšot īsts propagandas karš par dopinga kaitīgumu. Bet kā tu, nabags būdams, vari karot, ja tavās rokās ir tikai gumijas lodes, nevis kārtīgs lielgabals? Jau tā niecīgā dopinga kontrolēm pieprasītā summa (Ls 5000) kļuvusi vēl smieklīgāka – Ls 2000 jeb tikai 60% no pērnā gada budžeta. Krietni pārpildīti Godmaņa taupības režīma 35%... Cita mērlente piemērota septītajam punktam – dotācija Latvijas Sporta federāciju padomei. Prasīto 281 000 latu vietā piešķirti 212 tūkstoši. Šai nodaļai ir vēl trīs apakšpunkti – informatīvo programmu darbības nodrošināšana, sportistu stipendijas un jau minētās dopinga kontroles. Īpaši interesants ir pirmais apakšpunkts par informatīvajām programmām. Nosaukums vispārināts jeb labi nomaskēts, taču zinātājiem nav nekāds noslēpums, ka jau vairākus gadus zem tā ir paslēpts žurnāls Sports, kura dzīvības uzturēšanai paredzēti 185 tūkstoši latu! Prasīts bija vēl vairāk – 210 tūkstoši, jo tieši šādu summu Sports saņēma 2008. gadā; nedaudz mazāk – iepriekšējos divos gados. Pieliekot klāt Godmaņa taupības lineālu, sanāk, ka Sporta budžets ir samazināts tikai par nepilniem 12 procentiem! Laikā, kad skolotājiem (arī sporta) tiek samazinātas algas, kad tiek samazināts finansējums sporta skolām, valsts atļaujas makulatūras ražošanai dažiem šā izdevuma interesentiem tērēt 185 tūkstošus latu! Labākajā gadījumā tā ir nesaimnieciska rīcība. Un, šādi mētājoties ar naudu, tie paši sporta naudas apčubinātāji vēl nekaunas bļaut, ka sportam kā nozarei pietrūkst līdzekļu! To nebūs nekad, ja ar vieglu roku tiek aizskaloti latu tūkstoši. Vienkāršie aprēķini ir vēl vienkāršāki – Sports pēdējo trīs gadu laikā no valsts jau ir saņēmis 600 tūkstošus un šogad saņems vēl 185 tūkstošus, no kuriem 40 tūkstoši latu aizies divu cilvēku algām. Starp citu, arī atbildīgo sporta institūciju vadošā personāla algas ir ļoti interesantas un nekādi neiet kopā ar šodienas ekonomisko situāciju un atbilstību ieņemamajam amatam.
