Nemaz nav tik liels laika sprīdis, kad Latvija atvadīsies no savas nacionālās valūtas. Piedāvāju bez reklāmas un mārketinga trikiem, nejaucot Latvijas pilsoņiem prātus, paskaidrot konteksta redzējumu, kas mūs sagaida 2014.gada 1.janvārī, ieviešot euro valūtu.
Fakti un iespējamie ieguvumi/ zaudējumi:
Paliek par vienu valūtu (LVL) mazāk;
uzņēmumu grāmatvedības uzskaitē vienkāršojas valūtu uzskaite, nepieciešams pārskatos veikt mazākas korekcijas dēļ ārvalstu valūtu pārvērtēšanas;
bankās Latvijā visticamākais (sevišķi – sākuma periodā 2014/2015) samazināsies arī lielo starptautisko uzņēmumu meitas uzņēmumu Latvijā noguldījumi (konsolidēs EUR uz kontiem citās valstīs un/vai sāks norādīt maksātājiem savus kontus ārpus Latvijas);
ar laika nobīdi šis efekts var būt arī pretējā virzienā, ja Latvijā darbojošās bankas spēs „pārdot” efektīvāku norēķinu sistēmu (internetbankas darbība on-line 24/7 utt) nekā Rietumeiropas valstīs kombinācijā ar zemu banku riska līmeni (2015-...);
Izzūd valūtas konvertācija EUR/LVL;
vienkāršojas norēķini ar valstīm, kur EUR jau ir norēķinu valūta – gan pārskaitījumi, gan darījumi ar maksājumu kartēm;
būtiskai kredītņēmēju daļai ietaupās izdevumi uz valūtas konvertāciju EUR/LVL un izzūd arī nepieciešamība pēc valūtas risku ierobežošanas, jo samazinās neatbilstība starp aizņēmuma (aizņēmuma atmaksas) un ieņēmumu valūtām;
bankām būtiski samazinās ieņēmumi, kurus jāmēģina kompensēt no citiem banku pakalpojumiem, iespējams, varētu sadārdzināties kredītu pievienotās likmes;
bankām nedaudz vienkāršojas un uzlabojas valūtu riska vadība – dēļ noguldījumu un kredītu valūtu disproporcijas samazināšanās lielajās bankās – lielākā daļa Latvijas rezidentu noguldījumu šobrīd ir LVL, savukārt izdoto kredītu lielākā daļa būtiskāka ir EUR valūtā, kā arī (pakāpeniski – līdz ECB līmenim) samazināsies obligāto rezervju norma;
Potenciāli samazināsies Latvijas valsts aizņemšanās izmaksas – dēļ reitinga paaugstināšanās pēc EUR ieviešanas (reitingu aģentūras EUR ieviešanas ziņu vērtē pozitīvi reitings „pievelkas” pie EUR valstu vidējā);
Lielāka integrācija ar EUR valstīm un līdz ar to arī veidojas lielāka atkarība no Eiropas ekonomikas situācijas, kas ietekmē EUR kursu – šis faktors nākotnē var ietekmēt gan pozitīvi, gan negatīvi, bet jebkurā gadījumā – paliek ārpus Latvijas tiešas kontroles;
Pārejas posmā uz EUR 2013.gadā ir papildus izdevumi saistībā ar EUR ieviešanu gan bankām, gan uzņēmumiem, ko valsts nekompensē:
papildus izdevumi IT, grāmatvedības, kases u.c. sistēmu izmaiņu ieviešanā;
papildus izdevumi dokumentu izmaiņās – iekšējā dokumentācija un dokumenti valsts reģistros (piem. – pamatkapitāla transformēšana no LVL uz EUR komercreģistrā, u.tml.)
inkasācijas neērtības un izdevumi (iesaldēti līdzekļi, naudas uzglabāšanas izmaksas līdz 1.janvārim, u.c.) saistībā ar skaidras naudas priekšpiegādēm;
IT kompānijas un kases sistēmu piegādātāji/uzturētāji īstermiņā gūs papildus peļņu 2013./2014. gadā, bet to kapacitāte var nebūt pietiekoša, lai kvalitatīvi atrisinātu visus klientu pieprasījumus vēl neskaidros jautājums par valsts attieksmi un iespējamajām sankcijām pret uzņēmumiem, kuri nepaspēs paveikt visus sagatavošanās darbus EUR ieviešanai savlaicīgi;
Pārejas posmā – papildus izdevumi Latvijas valsts iestādēs:
iepriekš minētās uzskaites sistēmu izmaiņas – VID, Zemesgrāmata, UR, citur;
papildus administratīvie izdevumi no nodokļu administrēšanas VID uz laiku divās valūtās;
valūtas nomaiņa visos attiecīgajos normatīvajos aktos (papildus administratīvie izdevumi, izdarot grozījumus >100 likumos), kā arī valsts nodevu, nodokļu un sodu summu izmaiņas dēļ summu apaļošanas pēc konvertācijas – iespējami gan papildus izdevumi, gan ieņēmumi valsts budžetā;
Dēļ noteiktā apmaiņas kursa 0.702804 veidosies „neapaļas” summas EUR izteiksmē, kas tiks apaļotas un uz tā rēķina iespējams neliels cenu pieaugums – gan cenas tirdzniecībā, gan komisijas maksas pakalpojumu sfērā, gan – valsts nodevas, sodi, utt.
Sašaurinās Latvijas Bankas funkcijas un arī samazinās Latvijas Bankas iespēja ietekmēt Latvijas ekonomiku, piemēram:
naudas emisija, tieša valūtas daudzuma regulēšana apgrozībā;
valūtas kursa noteikšana/piesaiste, valūtas kursa koridora paplašināšanas iespējas nepieciešamības gadījumā;
daļēji – banku refinansēšanās % likmes noteikšana (turpmāk atkarīga no ECB politikas);
no instrumentiem paliek tikai instrumenti naudas apjoma regulēšanai tirgū attiecībā pret banku sistēmu: obligāto rezervju prasības, tirgus operācijas (repo, reverserepo, u.tml. – aizdevumi pret vērtspapīru ķīlu), kā arī pastāvīgās naudas aizņemšanās un noguldīšanas iespējas (sīkāka informācija LB mājas lapā www.bank.lv un ECB mājas lapā www.ecb.int);
Tai pašā laikā valstij joprojām neatkarīgi no EUR ieviešanas vēl saglabājas ekonomikas ietekmes instrumenti caur:
nodokļu izmaiņām;
valsts budžetu (dotācijām, deficīta apjomu, papildus naudas novirzīšanu ekonomikas veicināšanas aktivitātēm pēc būtības, valsts pasūtījumu apjoma regulēšanu, utt.);
valsts iekšējo/ārējo aizņēmumu apjoms;
Ieviešot EUR kā valsts oficiālo valūtu, ar konkrēto datumu stājas spēkā SEPA noteikumi attiecībā uz maksājumu veikšanu un komisijas maksām:
noteikts max maksājuma ilgums ES/EEZ ietvaros (spēkā jau šobrīd EUR regulētajiem maksājumiem EUR valūtā, bet – ar janvāri Latvijā tiks attiecināts uz visiem EUR iekšzemes un starptautiskajiem maksājumiem Eiropas ietvaros);
pārskaitījumu komisijas maksa būs vienāda pārskaitījumiem Latvijas un ES ietvaros, visticamākais samazināsies starptautisko maksājumu komisijas maksas EUR valūtā uz ES valstīm (iedzīvotājiem un uzņēmumiem – pozitīvi, jo samazinās izdevumi, bankām – būtisks ienākumu kritums);
bankām jāievieš un jāuztur papildus vienots datu apmaiņas xml formāts: ISO (atvieglos dzīvi starptautiskajiem uzņēmumiem, kuri to izmanto un kuriem Latvijā ir meitas uzņēmumi);
Pieaugs viltotas naudas parādīšanās apgrozībā risks un ar to saistītie personu zaudējumi – sevišķi sākuma periodā, kamēr iedzīvotāji nespēs vēl tik labi atpazīt;
Naudas fiziskās drukāšanas izmaksas mainīsies – EUR tiek drukāts lielākos apjomos nekā LVL, līdz ar to izmaksām pēc būtības būtu jābūt lētākām.
Izejot no iepriekš aprakstītā, redzējumā paliek pāris būtiski jautājumi, kuriem Latvijas valdība nav devusi skaidrojumu:
banku sektoram iznesot visu EUR ieviešanas smagumu, pieaugs kredītlikmes;
ar ko turpmāk nodarbosies Latvijas Banka vai tik liela struktūra būs nepieciešama.
Skaidrs ir viens - Latvijas valsts ir spērusi kārtējo lielo būtisko soli integrācijai vienotā Eiropā, kļūstot par vienotu sastāvdaļu. Tomēr ne Eiropa, ne citi mūsu sabiedrotie neatrisinās Latvijas ekonomikas lejupslīdi, nācijas ekonomisko emigrāciju kā tikai mēs paši. Latvijai pašai būs būtiski jāsamazina ierēdnieciskais aparāts, proti, uzblīdusī ierēdniecības pamatojošā likumdošanas bāze, kura neveicina tautsaimniecības attīstību.
Un, tomēr paliek viens neatbildēts un būtisks jautājums - vai Latvijas valsts piederīgie sajūt uzmanību un gādīgumu no valsts vadītājiem, vai valsts kā ģimenes galva apģērbs, paēdinās un sakops savus pavalstniekus.