Pēdējā laikā valdība veic daudz vingrinājumu, lai parādītu, ka tiek īstenotas strukturālās reformas.
Ir mēģinājumi uzlabot valsts kapitālsabiedrību pārvaldi - atceļam padomes, tad atkal plānojam tās veidot no jauna. 15.maijā Ministru kabineta sēdē tika apstiprināta Valsts kapitāldaļu pārvaldības koncepcija, kurā rakstīts: «Publisko personu kapitālsabiedrības, kuras (..) veic valsts nodevas administrēšanu, kā arī kuru ienākumi veidojas no dotācijas (subsīdijas) vai sniegtā pakalpojuma, izpildot tai deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, tiek pārveidotas par tiešās pārvaldes iestādi.» Plāns ir vēl šogad līdz oktobrim izvērtēt visu valsts kapitālsabiedrību funkcijas un pieņemt lēmumu, kuras no tām efektīvāk pārveidot par valsts aģentūrām vai tiešajām valsts pārvaldes iestādēm.
Diemžēl Saeimas pēdējā sēdē pieņemtais „Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likums”, kurā koalīcija visiem iespējamiem līdzekļiem centās saglabāt valsts SIA Latvijas Vēstnesis esošo statusu, ir spilgts piemērs tam, ka šie nelietderīgie vingrinājumi turpinās.
Mani un uzņēmēju pārstāvju - Latvijas darba devēju konfederācijas un Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras - priekšlikumi efektīvai oficiālās publikācijas nodrošināšanai, uzticot šo funkciju Tieslietu ministrijai un Uzņēmumu reģistram, ar koalīcijas pārliecinošu vairākumu tika noraidīti.
Pēdējā Saeimas sēdē galīgajā lasījumā pieņemts likums, kas, nesamazinot darbinieku skaitu, paredz pārveidot Latvijas Vēstnesi par valsts aģentūru, likvidēt laikraksta papīra versiju un pāriet uz likumu un normatīvo aktu publicēšanu tikai elektroniskajā Latvijas Vēstnesī. Šo funkciju īstenošanai no 2014.gada valstij, iespējams, būs jāparedz papildu valsts budžeta dotācija 0,5 milj. LVL apmērā.
Nav šaubu, ka ir saprātīgi normatīvo aktu un paziņojumu publikāciju veikt elektroniski, kā arī par valsts pienākumu oficiālās publikācijas nodrošināt bez maksas, bet par to, vai pieņemtais likums nodrošinās ekonomiski izdevīgu valsts naudas izmantošanu un efektīvu valsts pārvaldi – gan.
Esmu pārliecināta, ka jau rudenī mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma, un vērtējums būs tāds, ka nav lietderīgi uzturēt atsevišķu institūciju un funkcijas, kas ar šo likumu tiek uzticētas Latvijas Vēstnesim, var veikt Tieslietu ministrija.
Minēšu tikai dažus argumentus. Eiropas Savienības regula nosaka, ka maksa par sludinājumu nedrīkst pārsniegt tā administratīvās izmaksas. Maksa, kas Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmējiem šobrīd jāmaksā par oficiālo publikāciju, ir nesamērīgi augsta. Latvijas Vēstneša vadītāja pirms neilga laika publiskajā telpā pauda viedokli, ka pašizmaksa šādai oficiālai publikācijai ir 3,60 Ls. Taču, piemēram, uzņēmējs par paziņojumu, ka tiek reģistrēts jauns uzņēmums maksā 24 Ls, savukārt par paziņojumu kreditoriem, maksātnespēju, bankrotu jāmaksā 34 Ls, kas vairākkārt pārsniedz publikācijas pašizmaksu.
Ja apskatāmies Vēstneša budžetu, redzam, ka vienīgā pozitīvā bilance ir oficiālās publikācijas nodrošināšanai. Visas pārējās saimnieciskās darbības, kas ir dažādu portālu uzturēšana un grāmatu izdošana, ir ar negatīvu zīmi vai labākajā gadījumā pa nullēm. Faktiski Latvijas valsts kapitālsabiedrība nodarbojas ar šķērssubsīdiju, kas ir ne tikai Latvijas, bet atkal jau Eiropas normatīvo aktu pārkāpums.
Koalīcijas kolēģi uzdod retorisku jautājumu: vai tiešām tikai šķērssubsīdijas dēļ mēģināsim mainīt sistēmu? Taču šķērssubsīdija nav «tikai». Par šķērssubsidēšanu Latvijai var draudēt nopietnas finansiālas sankcijas no Eiropas Savienības. Turklāt tā ir mūsu – iedzīvotāju un uzņēmēju - nauda, no kuras tiek finansēta neveiksmīga valsts kapitālsabiedrības komercdarbība.
Skaļi runājam, ka Latvijā ir nepietiekami attīstīta uzņēmējdarbība un mums jārada tai labvēlīga vide. Taču, ja paskatāmies cik maksā jauns uzņēmējs, dibinot savu komercsabiedrību, no kopējām izmaksām vienu ceturto daļu veido oficiālā publikācija!
Oficiālo publikāciju nodrošināšanu lietderīgāk būtu uzticēt Tieslietu ministrijai, līdzīgi, kā tas notiek Igaunijā, kur to veic aptuveni desmit cilvēku. Latvijas Vēstnesī šobrīd strādā vairāk kā 70.
Uzņēmuma reģistram līdz šī gada augustam būs izveidota elektroniskā uzņēmumu reģistra sistēma, kas ļautu attālināti ne tikai reģistrēt savu uzņēmumu, bet arī vienlaicīgi nodrošināt ar uzņēmumu reģistrēšanu saistīto oficiālo publikāciju, nenosūtot to Vēstnesim.
Tādējādi katru gadu varētu ietaupīt līdz pat 1,5 milj. Ls. Vai tā ir pārāk maza summa Latvijas budžetam, lai papūlētos izvētīt tādu, manuprāt, klibu mehānismu kā Latvijas Vēstnesis? Kā valdība rudenī īstenos kapitālsabiedrību pārvaldības modeli, ja šāds neliels kontroldarbs ar Latvijas Vēstnesi jau ir par sarežģītu? Šķiet, saprātīgi saimniekot protam tikai „uz papīra” – stratēģijās, koncepcijās un valdības plānos. Līdzīgi kā ar valsts nekustamo īpašumu apsaimniekošanu: tiklīdz kā nonākam līdz konkrētam priekšlikumam veikt reālu strukturālu reformu, tā atrodas desmitiem argumentu, kādēļ tas nav iespējams.