Vecā Saeima uz atvadām nodevusi "jauku" sveicienu latviešu tautai. Gluži kā Irvina Šova romānā, kur maiznieks pirms pašnāvības vēl iecep pīrādziņā indi kā atvadu vēstījumu pasaulei.
Deputāti nobalsoja par grozījumiem valsts amatpersonu atlīdzības likumā, kas ļauj atsevišķiem ministru padomniekiem paaugstināt algas. Atšķirībā no I. Šova varoņa vēstījumu "nākamajām paaudzēm" nodeva nevis aizejošie deputāti, bet gan tie, kuri turpinās darbu arī pēc 2. novembra. Par grozījumiem balsoja galvenokārt pašreizējās koalīcijas deputāti ar Vienotību priekšgalā.
Citur pasaulē pie varas tikušās partijas mainās pēc to politiskās orientācijas. Kreisās partijas nomaina labējās, bet pēc kāda laika pie varas atkal nonāk kreisās un tā bez gala. Latvijā politisko spēku rotācija notiek starp tā sauktajām godīgo un darītāju partijām. Un abi šie novirzieni atkārto vecās kļūdas.
Šajās vēlēšanās atkal uzvarējuši "godīgie". Atcerēsimies, ka jau 2002. gadā vēlēšanās ar līdzīgiem saukļiem uzvarēja Jaunais laiks un par premjeru kļuva jaunais un daudzsološais politiķis Einars Repše. Savā kristāltīrajā godīgumā viņš publiski atteicās kampt no Valsts kases, tāpēc jau pirms vēlēšanām pieprasīja no tautas samest miljonu. Nav šaubu, ka ar šo bezprecedenta piedāvājumu Repše ir iegājis uz mūžiem vēsturē un šis solis tiks ierakstīts pasaules politikas kuriozu annālēs. Toreiz uzvarēja "godīgie" un jau pirmās valdības dienas iezīmējās ar vairākām skaļām atlaišanām. Protams, pēc tam izrādījās, ka atlaistie no darba atbrīvoti nelikumīgi un tiem pienākas krietnas kompensācijas. Tiesa, nevis no Repšem saziedotās naudas, bet gan visu nodokļu maksātāju kabatām. Bet slikto atlaišanas eiforijā par nākotnes maksājumiem daudz nedomāja. Galvenais, ka treknie runči patriekti un lielākā tautas daļa gavilēja. Latviešu iedzimtais taisnības gēns, kurš pirms simt gadiem izpaudās kā īpaša pieķeršanās boļševisma idejām, kārtējo reizi jutās pabarots. Taču drīz vien Repšes āža kāja vai citplanētieša tausteklis izlīda no strīpotās bikšu staras gala. Pirmais nopietnākais valdības lēmums bija savu algu trīskāršošana. Nav svarīgi, cik pamatota un loģiska bija šī algu celšana pašiem sev, bet gan veids, kādā tas tika izdarīts. No rīta pirms valdības sēdes Ministru prezidents, ne ar vienu koalīcijas partneri vai ministru neapspriedies, ierosināja iekļaut darba kārtībā jautājumu par darba samaksas trīskāršošanu. Un visi ministri bez garām debatēm par šo lēmumu nobalsoja. Šis lēmums iezīmēja Repšes ēras beigu sākumu.
Pēc Repšes nāca "darītāju" vadītā Saeima, kuras gājieni visiem vēl labā atmiņā, bet nu atkal uzvarējuši "godīgie". Tikai šoreiz "godīgo" patiesās sejas parādās kaut kā negaidīti ātri. Repšes valdība bija paspējusi kādu mēnesi pastrādāt, līdz izdomāja palielināt sev algu, bet Dombrovska valdība vēl pat nav sākusi darbu, kad parādās pirmie ziediņi. Protams, var teikt, ka ne jau valdība, bet Saeima pieņēma lēmumu atļaut palielināt ministru, tajā skaitā premjerministra, padomnieku algas. Taču, kā tagad mēdz teikt, patiesā labuma guvējs ir uz delnas. Interesanti, kā šo Saeimas lēmumu komentēs Vienotības sabiedrisko attiecību aģentūra Delna?
Kā tagad Dombrovskis domā tautai pasniegt cik tur to simtu miljonu budžeta konsolidāciju? Tiem noņemam, tiem nogriežam, bet, lūk, padomniekiem algas paceļam. Nu nevar preses sekretāre strādāt par nieka 1145 latiem. Par šādu naudu nevar atrast pietiekami kvalificētus speciālistus, kas prastu tautai iestāstīt, ka vienkāršam ļaužam vajag jostas savilkt, lai augšā cilvēkiem būtu treknāka maizīte un tādējādi labāk strādātos tautas labā. Tādas klases demagogus par nieka 1145 latiem nenopirkt. Un atkal nav tik daudz runas par algām, cik visa pasākuma divdomīgo raksturu. Tie paši cilvēki, kas vēl pavisam nesen runāja par nepieciešamību ierobežot dažādu padomnieku lielās algas, tagad, kad paši kļuvuši var valdošajiem, steidz vilkt pavisam citu meldiņu. Jāsaka, ka Dombrovskim situācija ir krietni slidenāka nekā savulaik Repšem. Lai nu kādas dīvainības agrāk būtu sastrādājis Repše, pirms sadomāja pacelt sev algu, viņš tomēr nebija tik rupji samelojies kā Dombrovskis pirms pašvaldību vēlēšanām. Pirms nupat notikušajām vēlēšanām daļa sabiedrības pievēra acis uz šo nesmukumu. Vienreiz katram var gadīties. Otru reizi Dombrovskim uzmešanu vairs nepiedos.
Atļauja palielināt ministru padomniekiem algas varbūt nebūs tas lēmums, kas sabiedrisko domu nosvērs no atbalsta Dombrovskim uz vilšanos, taču viens no pilieniem gan. Teikšu atklāti. Pirmajās dienās pēc vēlēšanām šķita, ka patiesi jāļauj Dombrovskim strādāt un sevi pierādīt kā īstam krīzes menedžerim. Nedomāju, ka vilšanās atnāks tik drīz. Muļļāšanās ap koalīcijas sastāvu un nemitīgās viedokļu maiņas liecina tikai par vienu – sliktākās prognozes kļūst arvien ticamākas. Dombrovskis ir pilnīgi nespējīgs strādāt apstākļos, kad nav ko vainot savā neizdarībā un neizlēmībā. Līdzšinējo desmit Saeimu laikā līdz 92 deputātu koalīcijai neviens vēl nebija aizdomājies. Vēlme sadalīt atbildību uz pēc iespējas vairāk galviņām jau par daudz ko liecina. Par gļēvumu.