Laba ziņa pilsoņiem - ir iespēja teikt savu gribu pašiem, ārpus politikas

Ir laba ziņa. Radusies likumiska iespēja pašiem lemt savu likteni. Šobrīd visās Latvijas 119 pašvaldībās notiek oficiāla likumprojekta parakstīšana, kas atjauno pilsoņu spēju ietekmēt lēmumus valstī.

Atbilstoši likuma 22.-25. pantiem «Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu».

2012. gada 8. novembrī Latvijas Republikas Saeima steidzamības kārtā pieņēma likuma grozījumus «Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu».

Tautas tiesību ierobežojumiem iebilda Valsts prezidents, kurš divas reizes atdeva likumu atpakaļ Saeimai. Valsts prezidenta 28.11.2012. vēstulē Saeimai konstatētie trūkumi nav novērsti joprojām.

Latvijas tauta, kurai joprojām pieder suverēnā valsts vara Latvijā, līdz tam varēja iesniegt saviem priekšstāvjiem Saeimā ikdienas dzīvei nepieciešamu likumu projektus, bet 2012. gada grozījumi ieviesa apgrūtinājumus, kas nav izpildāmi sabiedriskām iniciatīvām bez lieliem naudas vai cilvēku resursiem.

Atpazīstamākais no ierobežojumiem - priekšstāvji uzlika saviem vēlētājiem pienākumu īsā laikā savākt 155 200 vēlēt tiesīgo pilsoņu parakstu jebkura likuma projektam. Salīdzinājumam - lai iesniegtu likumdošanas iniciatīvu Eiropas Savienībā, Latvijā pietiek savākt 6000 pilsoņu parakstu.

Lai likvidētu šo netaisnību, 2016. gada 16. septembrī biedrība «Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā» iesniedza oficiālai parakstīšanai un reģistrēja Centrālajā vēlēšanu komisijā vēlētāju likumprojektu par 2012. gada grozījumu atcelšanu.

Oficiāli reģistrētu un vēlētāju parakstītu likumprojektu Saeima nedrīkst neskatīt - tad seko tautas nobalsošana.

Parakstīšana turpinās līdz 2017. gada 18. septembrim.

Kā var parakstīt likumprojektu?

  1. Ņemot līdzi pasi, pilsoņi var parakstīt likumprojektu savā pašvaldībā, kur parakstus apliecina dzīvesvietas deklarēšanas pārziņi (pagastu pārvaldnieki).
  2. Parakstīt likumu pilsoņi var arī elektroniski valsts portālā www.latvija.lv/pv (bez maksas).

Papildu informācija

Par balsošanu

Darba laikus pašvaldību izpilddirekcijām var uzzināt CVK lapā, sadaļā «vēlētāju iniciatīvas», vai piezvanot pašvaldības sekretāram. Pašvaldība var ieturēt maksu 1,41 eiro, bet virkne pašvaldību ir lēmušas maksu samazināt vai atbrīvot no tās.

Rīgā parakstu apliecināšana notiek izpilddirekcijās - Brīvības gatvē 266, Daugavpils 31, E. Smiļģa 46, Rūpniecības 21.

Balsojot elektroniski, pieejami ir vairāki autentifikācijas ceļi: e-paraksts, elektroniskā identifikācijas karte (eID) un dažādu internetbanku e-identifikācijas.

Par likumprojektu

Pēc CVK oficiālās informācijas (skat. https://www.cvk.lv/pub/public/31104.html) ir redzams, ka vēlētāju parakstīšanai citi likumprojekti nav reģistrēti.

Paralēli notiek cita iniciatīva ar savādāku raksturu - pilsoņi var parakstīt vēlētāju lēmumu par Saeimas atlaišanu.

Par Atvērtās pārvaldības partnerību

Starptautiskajai iniciatīvai Atvērtās pārvaldības partnerība (Open Government Partnership) ir pievienojušas 75 valstis; arī Latvijas valdība ir parakstījusi pievienošanās līgumu (https://www.opengovpartnership.org/).

Pašlaik Ministru kabinets (Valsts kanceleja) izstrādā Atvērtās pārvaldības partnerības līguma ieviešanas valsts programmu 2017.-2018. gadam, tajā paredzot iestāžu darba caurspīdīgumu, informācijas atvērtību, sabiedrības uzklausīšanu, cīņu ar korupciju u.c. (MK plāno to pieņemt jūnija vidū).

Biedrība «Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā» ir dibināta kā atsevišķa, neatkarīga sabiedriska iniciatīva, ar mērķi popularizēt atvērtās pārvaldības principus un veicināt sabiedrības iesaistīšanos šī starpvalstu līguma labvēlīgo normu ieviešanā Latvijā.

Katra balss ir no svara! Nelaižam garām iespēju lemt pašiem, lai turpmāk varam rosināt likumus un ietekmēt savu likteni!

  • Publikāciju apmaksā Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā

Viedokļi

Premjerministre Evika Siliņa atzinusi, ka viņa ar saviem ministriem un Baltijas valstu premjeriem apspriedusi RB būves izbeigšanu un visi secinājuši, ka tāds lēmums dārgi maksāšot Praktiski lēmējiem bija jāizšķiras starp dārgu un nesamaksājami dārgu lēmumu nākotnē. Latvijai dārgais- nozīmētu ES atmaksāt nedaudz vairāk par vienu miljardu EUR vai nākotnē maksāt aptuveni 5 miljardus, lai būvi pabeigtu. Pie pēdējiem vēl būtu jāpieskaita sākotnējais miljards, ja būvi nepabeidz laikā, t.i. 2030. gadā. Eksperti gan saka, ka Latvijai nekādi neesot iespējams iekļauties grafikā un tuvākais varētu būt 2035. gads.

Svarīgākais