arrow_downwardArnis Kluinis / Viedokļi

Ekonomiskā krīze Latvijā piepildīs Kārļa Marksa pravietojumus viņa grāmatas Kapitāls 1. sējuma 24. nodaļā Tā saucamā sākotnējā uzkrāšana.

Lai tiek šie Mārtiņa Lutera vārdi Latvijas katoļu jaunajam arhibīskapam Zbigņevam Stankevičam par atklāsmi, ka Bībeles mācībai skolās tomēr nevajadzētu būt obligātai.

Latvija ir ne vien tuvu, bet dažās vietās jau pāri "sarkanajai līnijai", kā finanšu ministrs Einars Repše apzīmē Latvijas kreditoru atļauto valsts budžeta deficīta maksimumu.

Starptautiskais valūtas fonds atgādina ārstu brigādi, ko izsauc tādēļ, lai viņi ar savām reanimācijas metodēm kādu laiku noslēptu patiesību par pacienta nāvi.

DnB NORD Latvijas barometrs parāda sabiedrisko domu kā niķīgu bērnu, par kuru lieki jautāt, kāpēc viņš brēkdams prasa konfekti un, vēl trakāk brēkdams, aizmet konfekti. Cilvēkus vecumā starp 18 un 74 gadiem no niķīgajiem bērniem atšķir tikai tas, ka SKDS sociologi viņiem jautājuši nevis par konfektēm, bet par Latvijas valdību.

Labāk nekā kliegt un brēkt ir saprast, kāpēc Ivara Godmaņa un Valda Dombrovska valdības demonstratīvi ceļ ierēdņu un politiķu labklājību.

Trači ap valsts 2010. gada budžeta pieņemšanu nav traucējuši sabiedriskās domas noskaņojuma indeksam novembrī paaugstināties par trim procentpunktiem.

Sabiedriskās domas mērījumi oktobrī pārsteidz ar noskaņojuma uzlabošanos kopumā un labvēlību pret valdību jo īpaši.