Trači ap valsts 2010. gada budžeta pieņemšanu nav traucējuši sabiedriskās domas noskaņojuma indeksam novembrī paaugstināties par trim procentpunktiem.
DnB NORD Latvijas barometra uzrādītās sabiedrības noskaņojuma izmaiņas novembrī ir pastiprinājušas jau oktobrī atklāto uzlabošanās tendenci. Septembrī un oktobrī šķita pašsaprotami, ka oktobra mērījums atklās jaunu noskaņojuma pasliktināšanās rekordu zem šā gada janvāra līmeņa, kad sabiedrībā valdošais saspīlējums tika izlādēts ar parauggrautiņu Vecrīgā un solījumu nomainīt Latvijas valdību. Novembrī apkopotie oktobra aptaujas dati turpretī parādīja noskaņojuma uzlabošanos kaut tikai par vienu procentpunktu no –57 līdz –56. Decembrī apkopotie novembra aptaujas rezultāti ar indeksa pieaugumu līdz –53 kā speciāli, par spīti ziņām par valsts 2010. gada budžeta izdevumu samazināšanas sekām, apliecināja, ka te izpaužas sava likumsakarība.
Jau oktobra aptaujas rezultātus Neatkarīgā 30. novembrī izskaidroja pamatā ar "masu saziņas līdzekļu ietekmi uz sabiedrisko domu apgrieztā veidā. Proti, tā, ka oktobrī neatklājās nekas jauns un sirdi plosošs attiecībā pret visiem tiem biediem ar bezdarba procentiem priekšgalā, kuri piepildīja avīžu lappuses un TV ekrānus jau augustā un septembrī. Viena un tā paša satura zelēšana vēl mēnesi izraisīja publikā vēlēšanos norobežoties no paredzējumiem, ka tūlīt tiks devalvēts lats, centrālapkures pieslēgšanas vietā pilsētās tiks atslēgts ūdensvads un varu pārņems laupītāju bandas". Par novembra rezultātiem ļoti līdzīgi izsakās aptauju veikušās firmas SKDS direktors Arnis Kaktiņš: "Lielākā daļa masu mediju jau ilgstoši ir iekrituši tādā negatīvisma fāzē, ka pašiem sevi pārspēt ar vēl lielāku negatīvismu tiem ir ļoti grūti, jo ētera minūšu un papīra kvadrātcentimetru skaits ir ierobežots. Informatīvais fons vairs nespēj griezt jaunu negatīvi lādētu lejupejošu spirāli, kas iedzīvotājus dzītu vēl dziļākā pesimismā, depresijā un bezcerībā."
Uzsvērsim gan, ka mediju ziņas nebūt nav pats briesmīgākais, kas piemeklē cilvēkus. Varbūt viņi var iegūt imunitāti pret sliktām ziņām un ļauniem paredzējumiem apmēram tāpat kā pret kārtējo gripas paveidu, bet tikai tad, ja saņem kaut minimāli nepieciešamo pārtikas devu, ja neatrodas dzīvībai nepiemērotos apstākļos aukstumā, mitrumā vai piesārņotā vidē. Ja izdzīvošanas minimums tiek nodrošināts, tad patiešām ir tā, kā tālāk skaidro A. Kaktiņš, ka atliek vien pie šāda minimuma pierast: "Ienākumu samazināšanās no augstāka līmeņa uz zemāku indivīdam tikai pirmajā mirklī šķiet pilnīga katastrofa, kas līdzvērtīga dzīvības iznīkšanai uz zemes. Sākotnēji apkārtējiem šāds cilvēks klāsta, cik viss ir kļuvis sliktāk, jo bija taču daudz labāk. Taču, laikam ejot, jaunais, zemākais, ienākumu līmenis pamazām kļūst par normu un cilvēks vairs nesaka, ka viss ir pasliktinājies. Pateicoties šāda veida psiholoģiskām adaptācijām, var pilnīgi droši apgalvot, ka arī sabiedrības noskaņojumiem ir savi zemākie punkti, pēc kuru sasniegšanas tie agrāk vai vēlāk sāks uzlaboties. Tie vienkārši nevar stāvēt uz vietas, jo to daba nav tāda. Cilvēki agrāk vai vēlāk adaptēsies jaunajos apstākļos un sāks tos uztvert kā normu."
Vēl viens apstiprinājums šādai domu gaitai ir oktobrī iezīmējusies un novembrī pastiprinājusies atšķirība starp sabiedrības vairākuma samierināšanos un sabiedrības viedokļu līderu satraukumu par nākotni. Šo līderu aptauja arī ir SKDS veikums. Tādējādi pie vārda tikusi Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle no aprindām, kurās "ienākumu samazināšanās" nebūt nav beigusies. Tas jau nekas, ka šo samazināšanos fiksē tikai bankas kontu izraksti, nevis atteikšanās no vairāk vai mazāk vajadzīgiem pirkumiem. Tieši bagātākie cilvēki, E. Egles vārdiem runājot, atrodas "dziļā nedrošībā un neziņā par nākotni", ko nevarēja kliedēt vēl decembra sākumā iespējamās "izjūtas, ka siltais rudens būs ilgi, ka sliktāk vairs nebūs un nevar būt". Šie cilvēki zina, ka var gan būt! "Nepieredzēti siltais rudens un tas, ka komunālie izdevumi varbūt nebūs tik lieli, kā sākumā likās, rada zināmu stabilizācijas šķietamību," šo pašu aprindu vārdā uzsver ekonomists Uldis Osis.
Viedokļu līderu aptauja nedod ne mazāko nojausmu par sabiedrības augšslāņu gatavību darīt ko vairāk, nekā tikai skatīties un šausmināties par viņiem pavērušos draudu buķeti. DnB NORD Latvijas barometrs tiek izmantots par vienu no daudziem spēļu laukumiņiem, kuros uzņēmēji kaunina valdību tikpat pārliecinoši, cik politiķi – uzņēmējus vai ierēdņus. Pēc tam visi šie personāži kopā nopūšas un apsola sākt jaunu un skaistu dzīvi un pat samazināt ministriju skaitu Latvijā pēc 10. Saeimas vēlēšanām. Gadumijas mode ir vismaz šķietami samierināties ar mazumiņu, kādu to sola iekšlietu ministre Linda Mūrniece: "Neatliekamā medicīniskā palīdzība, ugunsdzēsēji un policija vēl arvien izbrauc uz izsaukumiem, arī sociālie pabalsti tiek maksāti.
