Antons Rancāns / Viedokļi

Skolas gadu sākumā man bija klases biedrs un labs draugs Eduards Melnis, lai gan visi skolēni tāpat kā pieaugušie viņu sauca par Gaiļa Edveri. Viņam bija divas māsas, kuras ikdienā sauca: Gaiļa Veronika un Gaiļa Genofefa, bet māti – Gaiļa Anna.

Ir mums tāds televīzijas raidījums Tieša runa, ko vada žurnālists Guntis Bojārs. Savulaik, būdams laikraksta Diena galvenais redaktors, viņš mēģināja kļūt populārs ar ideju iesaistīt skolniekus savu skolotāju izspiegošanā.

11.decembrī skolotāji gandrīz no visas Latvijas bija sabraukuši Rīgā, lai izteiktu savu protestu kārtējai valsts vadītāju divkosībai, kuras rezultātā skolotāji nezina, vai saņems savu „iztikas minimumu” un IZM nav skaidrs, ne par ko maksāt, ne arī, cik maksāt. Pirms tam premjere Laimdota Straujuma visgudri bija pamācījusi pedagogus, ka jāiet piepelnīties citās dzīves jomās – zemkopībā, tirdzniecībā vai pakalpojumu sfērā. Diemžēl premjeres piedāvājumā skolotāji nesaskatīja nekā jauna, jo tas atgādināja padomju laika praksi, kad visi lauku skolotāji, lai papildinātu ģimenes budžetu, mazdārziņā audzēja kartupeļus un kāpostus, katrs slauca savu goteli un intensīvi ievāca visas mežā augošās dabas veltes – gan pašu vajadzībām, gan tirgum.