Jaungada nakts un Eiropas politikas pārvērtības

© F64

Pērn, skatoties video sižetu par pirmā migrantu vilciena piestāšanu Vācijas mazpilsētā, kur «bēgļi», acīmredzami pārpratuši vācu valodā rakstītos laipno sagaidītāju plakātus, tos salauza un izdzenāja vietējos bēgļu atbalstītājus, ļauni smējos.

Tagad par to kaunos, jo smiekliem vietas nav. Vācijā migrantu «integrācijas» krahs parādījās Jaungada naktī dramatiskā veidā, kura vismaz trijās Vācijas pilsētās – Ķelnē, Hamburgā un Štutgartē – «pēc izskata ziemeļafrikāniskas un arābu izcelsmes», kā raksta vācu prese, vīrieši ir lietojuši seksuālu vardarbību pret sievietēm un tās aplaupījuši. Vācija ir šokā par šiem noziegumiem. Šoks ir par to, ka šeit ir ne tikai notikuši noziegumi, bet tikusi iemīta dubļos viena no Eiropas pamatvērtībām – cieņa pret sievieti kā līdzvērtīgu sabiedrības locekli. Taču vēl lielāks šoks ir par Vācijas varasiestāžu un policijas rīcību – policija izrādījusies bezspēcīga sieviešu aizstāvībā, savukārt varasiestādes centušās noklusēt šos noziegumus, lai «neizraisītu ksenofobijas vilni sabiedrībā». Eiropā 21. gadsimtā tiek diskutēts par to, vai ziņot un brīdināt par noziegumu, ja to pastrādājuši svešas etniskās izcelsmes pārstāvji?! Ačgārnāku demokrātijas un vārda brīvības skaidrojumu, tiesiskuma un cilvēktiesību interpretāciju nav gadījies vērot. Tā pat vairs nav sapīšanās cilvēkmīlestībā, kā varēja uzskatīt līdz šim, kad tik vēstīts par vācu valdošās politikas atvērtību pret imigrantiem. Tā ir no likumiem brīvas telpas radīšana noteiktām cilvēku grupām – viens no bīstamākajiem precedentiem valstī, ja paraugāmies vēsturē, kaut vai tās pašas Vācijas vēsturē. Šobrīd ir ziņojumi par vairāk nekā simt seksuālas vardarbības gadījumiem, ir zināms, ka noziegumu izdarītāju bijis vairāk nekā tūkstotis, bet Vācijas policijai nav neviena aizdomās turamā!

Atstatoties no histērijas par to, ka to nu paveikuši islāma teroristi, jo arī islāma kultūrā alkohola lietošana un sieviešu apgrābstīšana ir smags grēks, jāteic, ka šajā gadījumā nav jau jārunā par notikušā reliģiskiem vai kulturoloģiskiem aspektiem. Šeit ir skaidri jāpasaka, ka Vācijas, bet, visticamāk, arī jebkurai varasiestādei citā Eiropas Savienības valstī nav nekādas skaidras un nepārprotamas receptes, kā tikt galā ar jauno realitāti. Vācijā, Francijā, Austrijā un citās imigrantu sapņu zemēs līdzās, iespējams, tiešām nelaimīgiem bēgļiem ir ieplūdušas milzīgas deģenerētu subjektu masas, kuru «integrācijai» un gluži elementārai nostādīšanai likuma ietvaros Eiropā nav kapacitātes un iespēju. Absurdais Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera kopā ar Vāciju izlolotais migrantu izkliedēšanas plāns, ko dēvē par «bēgļu kvotām», ir tik pārsteidzoši truls un bīstams, ka jābūt vien Latvijas valdības pārstāvim, lai bļodlaizīgi neprotestētu pret tā ieviešanu. Šis plāns ir ar steigu jāatceļ un intensīvi jādomā, kā tikt vaļā no cilvēku plūsmas, kas dodas uz Eiropu no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem. Ar 3 miljardiem eiro Turcijai, lai notur migrantu masas pie sevis, un pāris jaunu kuģu nopirkšanu Eiropas robežapsardzes aģentūrai Frontex šeit diez vai būs līdzēts.

Notikumi Vācijā Jaungada naktī (Silvesternacht) norāda, ka Vācijai ir nopietnas problēmas, – tā nespēj panākt savu vērtību ievērošanu ne vien no morālētiskā aspekta, bet pat nespēj nodrošināt likuma varu savā teritorijā. Un pēc būtības tikai tāpēc, ka Eiropas šobrīd ietekmīgākās valsts vadītāja kanclere Angela Merkele atļāvās vājuma brīdi un deva iespēju saviem imigrācijas ierēdņiem pērn uzrakstīt dokumentu, kas atceļ Dublinas konvencijas darbību, kura paredz patvēruma meklētāju reģistrāciju pirmajā valstī, kur tie ieradušies. Nepagāja ne gads, kad Vācijai ir jārēķinās ar sekām, – Merkeles solījumi sodīt vainīgos, ja policijai nav neviena aizdomās turamā, izskatās smieklīgi. Ķelnes birģermeistares norādes, ka sievietēm jāapgūst pašaizsardzība, ir vienkārši ciniskas. Protams, vēl ciniskāks jautājums, ko šajā brīdī, kad «ziemeļafrikāniskā un arābu izskata vīrieši» grābstījās gar vācu sievietēm, darīja vācu vīrieši. Pēc liecībām spriežot, neko, un tā jau ir traģēdija.

Latvijā katrā lauku zaļumballē bija nerakstīts likums – par grābstīšanos gar sveša ciema daiļavām vietējie sadod pa purnu iebraucējiem. Tā, mājas kārtībā, bez varasiestāžu brēkas un policijas. Izskatās, ka Vācijas sabiedrība šo recepti ir piemirsusi. Nekontrolēta vardarbība arī nav nekādā ziņā atbalstāma, lai kādu «vērtību» vārdā tā tiktu darīta. Bet, ja vienīgais diskusiju turpinājums par Jaungada nakts šausmām Vācijas pilsētu ielās būs tas, ka nedrīkst minēt uzbrucēju izcelsmi, tad no nekontrolētas vardarbības un sabiedrības radikalizācijas un šķelšanās tur neizbēgt arī turpmāk. Lai cik tas baisi arī būtu.



Viedokļi

Pēcpusdienās mašīnā pie stūres sēžos tad, kad Latvijas radio 1 ir "starpbrīdis", un es vairākas reizes nedēļā sastrēgumā vai mājupceļā klausos Tomu Grēviņu vai Elvi Jansonu. Elvi es itin labi pazīstu, mēs mēdzam runāties "Tu" formā, un šis pastāsts ir veltīts tieši viņa izteikumam "starpbrīdī". Brīdī, kad viņš savu repliku pauda, es jau gribēju ķerties pie telefona, lai radio skaļi iebilstu par Elvja izteikumu; Elvja personīgais telefona numurs man ir, bet diezin vai viņš ētera laikā telefona klausuli celtu. Nolēmu uzrakstīt šo pastātu; pirmdienas rītā publicēt, zinot, ka Elvim pirmdien nāksies meklēt interesantas ziņas interneta dzīlēs, tad nu es viņam un radioklausītājiem uzreiz varu piedāvāt lasāmvielu.

Svarīgākais