Pēc pavasarī piedzīvotās traģēdijas jūras ērgļu ligzdā atgriezusies rosība. Ligzdā diezgan regulāri ierodas Milda un viņas jaunais kavalieris, ko ligzdas vērotāji iesaukuši par K kungu. Šad un tad ligzdu apciemo arī citi ērgļi.
Visbiežāk maijā un jūnija sākumā ligzdā uzturējās tēviņš, kuru ligzas vērotāji ir iesaukuši par K kungu. Viņam dažkārt pievienojās arī Milda, bet bieži viņa sēdēja ligzdas koka galotnē vai sasaucās kaut kur netālu. Ligzdā abus kopā varēja redzēt 2. jūnijā un 15. jūnijā. Kā jau notiek ligzdā, kurā ligzdošanas sezona ir beigusies, to apmeklēja gan citu sugu putni, gan sveši jūras ērgļi. Visbiežāk ligzdā pūkas vāca zilzīlītes un dūdoja lauku balodis, bet bija arī gara dzeguzes vizīte (tas pats 2. jūnija video), kā arī tādas retāk šeit redzētas sugas kā melngalvas ķauķu pāris, dadzīši, dižknābji, garastīte, ķīķis.
6. un 13. jūnijā ligzdā ieradās sveši negredzenoti gandrīz pieauguši jūras ērgļi. Arī 9. jūnijā ligzdu apmeklēja vai nu svešs ērglis vai K kungs, taču gaismas apstākļi traucēja putnu identificēt, raksta dabasdati.lv pieraksti. 17. jūnijā ligzdā ielidoja gredzenots nepieaudzis jūras ērglis H491 (gredzenots 29.05.2017. DR Kurzemē), kas jau bija apmeklējis Durbes ligzdu 2018. gada 26. oktobrī. Savukārt 18. jūnijā ligzdā atrādījās gadu vecāks putns ar gredzenu H434 (gredzenots 28.05.2016. R Kurzemē), kas bija redzēts kameras ligzdā pagājušā gada 18. jūnijā. Toreiz jaunais jūras ērglis pat mielojās ar Raimja nesto zivi mazuļiem. Abi šie gredzenotie jūras ērgļi (H491 un H434) bija ligzdā kopā 19. jūnijā, kas liek domāt, ka tie ir pretēja dzimuma, un, spriežot pēc uzvedības, vecākais putns varētu būt mātīte.
Milda tagad ierodas diezgan regulāri un bieži kopā ar K kungu.
Viņam patīk rosīties pa ligzdu, ievijot jaunu zaru vai šo to piekārtojot. Dažu brīdi pa ligzdu stumdās abi divi, dažu brīdi Milda cienīgi ielaižas ligzdai blakus esošos zaros, ļaujot kungam vienam pašam darboties. 2. novembrī K kungs ieradās ligzdā ar zivi. Tiesa, nekāds dižais mielasts viņam neiznāca. Milda zivi atņēma. Tiesa, K kungs neprotestēja un labprātīgi atdeva sarūpēto ēdienu savai sirdsdāmai. Kamera turpinās strādāt visu gadu un tam, kā attīstīsies K kunga un Mildas attiecības, varēs sekot līdzi arī turpmāk.
Šī ligzdošanas teritorija zināma kopš 2014. gada, kad tika atrasta jūras ērgļu pāra ligzda, kas bija uzbūvēta cirsmā atstātā priedē, vēsta dabasdati.lv. Tobrīd tā bija viena no četrām tajā gadā zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā. 2014. gadā ērgļu pāris ligzdoja sekmīgi, izaudzinot 3 mazuļus. 2015. gadā ērgļi nolēma pārcelties uz jaunu ligzdu un sāka to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt apauguši vairāki zari, kas veidoja ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Dabas pētnieki kameru uzlikta vienā no galotnes zariem janvāra nogalē - laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko uzsākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu. Līdz tam tiešsaistes kameras lielākoties tika novietotas pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām. Šī ligzda interesanta ar to, ka ir būvēta eglē, jo egles jūras ērgļi ligzdošanai izvēlas reti. Aptuveni puse no visām jūras ērgļu ligzdām tiek būvēta priedēs, trešā daļa - apsēs un mazākā skaitā arī bērzos, melnalkšņos un ozolos. Eglēs ligzdas parasti tiek būvētas tieši uz šādām nolauztām galotnēm un parasti atrodas augstu virs zemes. Augstākā zināmā jūras ērgļu ligzda Latvijā atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā 31,5 metrus virs zemes un arī tā ir būvēta eglē.
Milda un Ramis šo ligzdu apdzīvoja kopš 2017. gada, ik pavasari dodot dzīvību jaunai paaudzei. Arī šajā pavasarī Milda izdēja 3 olas un sāka perēt. Taču ligzdu piemeklēja traģēdija - 28. martā tēviņš Raimis neatgriezās ligzdā. Milda palika bez apgādnieka un bija spiesta pati dodies barības meklējumos. Izšķīlās divi mazuļi, kuri diemžēl gāja bojā. Par pavasara traģiskajiem notikumiem var izlasīt šeit.