Juka Rislaki savā rakstā „Vai tiešām visa radošā inteliģence domā tā? „LA”14.12.2015 pauž tik lielu sarūgtinājumu un neizpratni par vairāku latviešu radošās inteliģences pārstāvju atbalstu Alvja Hermaņa viedoklim par bēgļiem Vācijā, ka „radošās inteliģences aprindas” pat ielicis pēdiņās, neslēpj sašutumu par to izteikumiem un pārmet tiem kategoriskumu, aizspriedumainību, skepsi, cinismu un antihumānismu un izmisis jautā: „Vai „LA” neatrada nevienu, kas domā citādi?”
Atrada gan – atrada pašu Juku Rislaki. Precīzāk sakot, citādi domājošais Rislaki atradās pats, un „LA” publicēja viņa viedokli. Rislaki kārtējo reizi klauvē pie inteliģentu humānisma jūtām un demagoģiski piesauc Otrā pasaules kara bēgļus un latvieti, kas izvaroja un nogalināja angļu skolnieci un mudina „radošās inteliģences aprindas” labāk pievērst uzmanību draudošajām briesmām no uzturēšanās atļauju pircējiem, it kā tas un nevis nelegālo migrantu problēma būtu svarīgākais, kam šobrīd būtu jāpievēršas radošajai inteliģencei. Rislaki, starp citu, nav pamanījis, ka uzturēšanās atļauju iegūšana pēdējā laikā ir ievērojami apgrūtināta un ierobežota.
„Pats būdams politkorekts cilvēks, vienmēr esmu bijis pārsteigts, cik Vakareiropa ar savu politkorektumu tālu aizspēlējusies. Pašreizējā politika ilgtermiņā ir kolektīva Eiropas pašnāvība”, saka Alvis Hermanis.
Varu vien izteikt pateicību Alvim Hermanim par drosmi paust realitātei atbilstošu, kaut neviennozīmīgi uzņemtu viedokli, un pats viņa viedoklim piekrītu par 100%. Tieši tādiem cilvēkiem vajadzēja būt valdībā, kad atjaunoja Latvijas neatkarību un vajadzētu būt arī tagad. Tad nebūtu tukšo lauku skolu, pamesto lauku sētu, sagrautās lauksaimniecības un rūpniecības infrastruktūras, nebūtu bijis referenduma par okupantu valodas atjaunošanu, nebūtu notikusi Abrenes nelikumīgā atdāvināšana Krievijai, nebūtu noslēgts brīvās kapitāla kustības līgums, kas neparedz atrunu, ka lauksaimniecībā izmantojamā zeme drīkst piederēt īpašumā vienīgi Latvijas valstij, tās pašvaldībām un pilsoņiem, nebūtu bērnudārzu un mācību iestāžu ar bijušās okupētājvalsts valodu un sabiedrībai nezināmu mācību un audzināšanas saturu, nebūtu trīssimt tūkstošu uz ārvalstīm aizbraukušo bezdarbnieku.
Latviešu inteliģences misija – pienākums darīt visu, lai latviešu tauta varētu izdzīvot, pastāvēt un attīstīties cauri gadsimtiem.
Bet Jukam Rislaki moralizēšanas un nelegālo migrantu uzņemšanas atbalsta paušanas vietā būtu ieteicams atcerēties Žaka Širaka padomu: izmantot iespēju paklusēt.
Andrejs Lucāns Burtniekos .