Medicīna

Veselības ministrija (VM) rosinās būtiski lielākas piemaksas ģimenes ārstiem par katru jaunu pret Covid-19 vakcinēto, vēsta Latvijas Televīzija.

Pēc šīs dienas koalīcijas partiju sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, ka būs aizvien vairāk pakalpojumu saņemšanas punktu, kur būs jāuzrāda "viens vai otrs" Covid-19 sertifikāta veids.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pirmdien pēc koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes informējis, ka koalīcijas un valdības līmenī atkal ir gaidāmas politiskās konsultācijas par iespēju dažās jomās ieviest vakcinācijas pienākumu un veikt citas darbības, lai veicinātu vakcinācijas aptveri.

Atceļot ārkārtas situāciju medicīnā, slimnīcas varēs brīvāk rīkoties ar resursiem, nekoncentrējoties tikai un vienīgi uz Covid-19 pacientu ārstēšanu. Sagaidāms, ka pilnībā varētu atjaunoties plānveida veselības aprūpe un pacienti varēs ātrāk saņemt arī ambulatoro ārstēšanu un konsultācijas.

Lai nodrošinātu savlaicīgu ārstēšanu un zāļu pieejamību pacientiem, īpaši sociāli mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām, nepieciešams pilnveidot medikamentu kompensāciju, vairākās slimību grupās paaugstinot apmaksas līmeni līdz 100%, kā arī noteikt pacientu līdzmaksājumu "griestus", secināja eksperti Eiropas Pretnabadzības tīkla Latvijas organizācijas, biedrības "EAPN-Latvia" rīkotajā darba grupas sēdē par pacientu līdzmaksājumu samazināšanu Latvijā.

No 41 jauna medikamenta onkoloģijas ārstēšanai, kas Eiropā apstiprināts pēdējo gadu laikā, Latvijā ir pieejami četri, kas ir zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, liecina Eiropas Farmaceitisko rūpniecību un asociāciju federācijas (EFPIA) publiskotā analīze par zāļu pieejamību.

Jaunu medikamentu pieejamība Latvijas pacientiem ir pēdējā vietā Eiropas Savienībā. No jaunajiem, ar patentu aizsargātiem, medikamentiem, kas pēdējos gados reģistrēti Eiropā, Latvijas pacientiem nav pieejami 74%, informē Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) direktors Dr. Valters Bolevics.

Par Omega taukskābju lielo nozīmi tiek runāts daudz, taču kā neapjukt plašajā piedāvājumā un informācijas daudzumā? Kāda ir Omega-3, Omega-6 un Omega-9 taukskābju loma mūsu organisma veselībā?

Latvijas trīs lielākās universitātes slimnīcas ir izveidojušas vienotu rīcības plānu, lai nākotnē viss nepieciešamais ārstēšanas un aprūpes pakalpojumu klāsts - no diagnostikas līdz pēcoperācijas rehabilitācijai un novērošanai - būtu daļa no vienota ārstniecības un atveseļošanās ceļa, kas tiktu nodrošināts iespējami integrētā veidā.

Līdz ar Saeimas lēmumu par valsts budžetu nākamajam gadam un valdības veiktajām izmaiņām veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtībā vismaz no politiķu puses ir izpildīti solījumi mediķiem un algas nākamgad tiks palielinātas tā, kā to paredz likums.

Zāļu valsts aģentūra prognozē, ka pirmās Covid-19 vakcīnas Latviju sasniegs šāgada decembra beigās vai janvāra sākumā, un tās būs divu farmācijas uzņēmumu “Pfizer” “BioNTech” kopīgi izstrādātā pilnīgi jaunas tehnoloģijas vakcīna.

Puse vīriešu Latvijā nekad nav apmeklējuši urologu, secināts jaunākajā Veselības indeksa aptaujā. Pie ārsta diemžēl laikus nevēršas arī liels īpatsvars sieviešu, īpaši tas redzams datos par valsts apmaksātajām vēža skrīninga programmām. Jautājums – kāpēc cilvēki neapmeklē ārstu vai apmeklē to ļoti reti un tikai tad, ja ir parādījušās kādas sūdzības par veselību – daudziem Covid-19 epidēmijas laikā šķitīs nepiemērots un zināmā mērā arī neaktuāls. Ārsti, māsas, visa veselības aprūpes sistēma ir pārslogota.

Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātnieki, veicot koronavīrusa genoma izpēti, atklājuši 247 dažādas vīrusa mutācijas Latvijā. Pētnieki tāpat ir noskaidrojuši, ka vīrusa mainība ir lēna ‒ jauna mutācija rodas vidēji reizi divās nedēļās.

Covid-19 dēļ noteiktās ārkārtas situācijas laikā samazinājās onkoloģisko pacientu plūsma uz ārstniecības iestādēm, lai gan ne zaļais koridors, ne vēža ārstēšana nebija nedz apturēta, nedz ierobežota, pamanījusi Veselības ministrija. Valdībai ir steidzami jāzvana lielais trauksmes zvans, jo mums ir bažas, ka pēc gada mēs iegūsim daudz vairāk pacientu vēža vēlīnajās stadijās, kuri nebūs saņēmuši veselības aprūpi laikus, sarunā ar Neatkarīgo uzsver krūts vēža pacientu biedrības “Vita” vadītāja Irina Januma.

Latvija Covid-19 izraisītajā ārkārtas situācijā noreaģēja labi, lai gan ne tikai sabiedrībā, bet pat amatpersonu, kurām bija jārīkojas, vidū jaunais koronavīruss izraisīja šoka stāvokli un bezpalīdzību, tāpēc konkrēta rīcība nereti kavējās, sarunā ar Neatkarīgo uzsver veselības ministre Ilze Viņķele. Saruna par to, kādi ir galvenie secinājumi par Covid-19 ierobežošanu, kādas mācības esam guvuši, un to, kāpēc ministre izšķīrusies par piedāvājumu mediķiem padalīties ar pacientiem ar veselības nozarei plānoto papildfinansējumu. Lai arī mediķu arodbiedrības vadītājs Valdis Keris aicina premjeru par šādu soli vērtēt Ilzes Viņķeles atbilstību amatam, tas, pēc politiķes domām, jādara premjeram, ne viņai.

Koronavīrusa epidēmija nav bijis šķērslis, lai medicīnas jomā apturētu attīstības projektus. Rīgas 1. slimnīca atjaunojusi vēsturisku ēku, kurā darbību sākusi Rehabilitācijas klīnika.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības padome vienbalsīgi nolēmusi neatbalstīt Veselības ministrijas sagatavotās jaunās ārstniecības personu darba samaksas kārtības ieviešanu, jo uzskata, ka Veselības ministrija zināmā mērā manipulē ar faktiem par esošo darba samaksas sistēmu.

Kārtējo reizi mediķi savu pacientu vārdā vēršas pie valdības un Saeimas politiķiem ar aicinājumu nodrošināt ārstēšanu vēža pacientiem. Šoreiz onkologi aicina palielināt valsts apmaksātu testu skaitu, kas ļauj pacientiem nozīmēt atbilstošu terapiju.

Aptieku īpašnieku asociācija neatbalsta Veselības ministrijas izstrādātos jaunos aptieku izvietojuma kritērijus, jo tie mazinās iedzīvotāju iespējas saņemt kvalitatīvu farmaceitisko aprūpi un iegādāties zāles, kā arī veicinās aptieku slēgšanu. Kādi ir asociācijas galvenie iebildumi un situācijas vērtējums, sarunā ar Neatkarīgo stāsta Aptieku īpašnieku asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča.

Lai arī valsts finansē vairākus pakalpojumus bērniem ar atkarībām un uzvedības traucējumiem, tomēr tie ir sadrumstaloti. “Mēs joprojām valstiski šo bērnu, jauniešu atkarību problēmu nerisinām kompleksi. Viens bērns, kuram nepieciešama gan medicīniska aprūpe, gan sociālā rehabilitācija, netiek uzskatīts par vienotu veselumu,” uzskata bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

Sākoties Covid-19 krīzei, daudz asāk atklājušās Latvijas slimnīcās ilgstoši nerisinātās problēmas – infrastruktūras nesakārtotība, mediķu trūkums un darbs vairākās slimnīcās, zems informācijas tehnoloģiju līmenis, norāda Latvijas Lielo slimnīcu asociācijas valdes priekšsēdētājs, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas vadītājs Valts Ābols.

Medikamentu iepakojumi ar jauno drošuma pazīmi Latvijas tirgū varētu parādīties pēc trim mēnešiem, šodien žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta vecākais eksperts Artūrs Grīgs.