Kā sakārtot medicīniskās aprūpes sistēmu Latvijā?

4.lapa

Ceturtais solis (iespējams tikai pēc pozitīva lēmuma saistībā ar soli trīs: nodrošināt tiesības maksāt nepilnu sociālo maksājumu - tikai pensijai) - nodrošināt tiesības uz medicīniskajiem pakalpojumiem tikai tiem Latvijas personas kodu īpašniekiem, kuri ir izpildījuši savas obligātās sociālajiem maksājumiem noteiktās saistības par iepriekšējo gadu!

Te atliek noteikt šādu obligāto maksājumu limitu/plānu. Pirmajiem 10 gadiem šī norma var skanēt tā - obligāto sociālo maksājumu nomaksa par iepriekšējo kalendāro gadu, vismaz par pensiju un ne mazāk, kā no minimālās mēnešalgas par visiem 12 mēnešiem, ja nav pamata atbrīvojumam no šī nosacījuma. Atbrīvojumu saraksts tika apstiprināts solī numur divi.

Nu, un protams, šo pirmo 10 gadu ietvaros ir nepieciešams trīs gadu pārejas periods, kura laikā šis noteikums tiks piemērots sekojoši: pirmajā gadā maksājums tiek veikts ne mazāk kā par sešiem iepriekšējā gada mēnešiem; otrajā gadā - ne mazāk kā par visiem 12 iepriekšējā gada mēnešiem; trešajā gadā nosacījums tiek papildināts - ja obligātie maksājumi par 12 mēnešiem nav veikti, tad pakalpojumi bērniem (kuri saskaņā ar likumu ir bez maksas) tiek apmaksāti 30 vai 50 procentu apmērā.

Lūk tā šodien var sakārtot medicīniskās aprūpes sistēmu Latvijā. Ar pietiekami nelieliem izdevumiem. Programmatiskais nodrošinājums pamatā jau ir, datu bāzes arī ir. Pārmaiņu (reformu) būtība - nodrošināt valsts atbildību tautas priekšā.

Tā arvien vēl nav apdrošināšanas medicīna. Tās vēl ir tikai pieejas tai. Par īstu apdrošināšanas medicīnu Latvijā varēs runāt tad, kad mēs sakārtosim šo jomu iepriekš aprakstītā ietvaros. Un Latvijā valsts apdrošināšanas medicīna (nejaukt ar šodien pastāvošo privāto medicīnisko apdrošināšanu) var un tai jābūt saistītai ar to, ka ne visi cilvēki slimo un, ne visi izmanto mediķu pakalpojumus un kvotas. Taču pagaidām par to ir pāragri runāt. Vispirms saņemsimies un noķersim “zīli rokā”…

Veselība

Pārmērīgi liels mazkustības laiks bērnībā palielina sistolisko asinsspiedienu, savukārt trīs stundas ikdienas fiziskās aktivitātes var mazināt šo risku, atsaucoties uz revolucionāru pētījumu, kas aptver bērnību līdz jaunam pieaugušo vecumam, vēsta scitechdaily.com.

Svarīgākais