Pērn samazinājies mākslīgo abortu veikušo sieviešu skaits

© Kaspars Krafts/MN

Pērn, salīdzinot ar 2011.gadu, samazinājies to sieviešu skaits, kas veikušas mākslīgo abortu, liecina pētījuma "Par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvas veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem" dati.

2023.gadā 15 līdz 49 gadus vecu iedzīvotāju, kuriem bijusi vismaz viena grūtniecība, vidū 76% min, ka dzīves laikā nav bijis neviens mākslīgais aborts. To norāda 69,3% sieviešu, kas ir nozīmīgi augstāks īpatsvars nekā 2011.gadā - 38,8%.

Pētījums liecina, ka ievērojami samazinājies to vīriešu īpatsvars, kuri norāda, ka nezina, vai partnere ir kādreiz apsvērusi domu par mākslīgā aborta veikšanu no 59,7% 2011.gadā līdz 17,8% 2023.gadā.

Iedzīvotāju, kuri ziņojuši par vismaz vienu mākslīgo abortu dzīves laikā, vidū 10,1% norāda, ka vismaz viens mākslīgais aborts ir veikts pēdējo piecu gadu laikā. Šo iedzīvotāju vidū ar augstāko īpatsvaru minētais iemesls ir nevēlēšanās grūtniecību saglabāt - 46,9%.

Sieviešu vidū izplatītākais minētais iemesls ir pašas nevēlēšanās grūtniecību saglabāt (52%), savukārt vīriešu vidū - partneres vēlme grūtniecību pārtraukt (35,9%). Sieviešu vidū partnera vēlme grūtniecību pārtraukt kā iemesls mākslīgā aborta veikšanai norādīta zemākā īpatsvarā (15,6%). Paša nevēlēšanās grūtniecību saglabāt augstākā īpatsvarā ir gados jaunu iedzīvotāju vidū. Nevēlēšanos saglabāt grūtniecību kā mākslīgā aborta veikšanas iemeslu augstākā īpatsvarā norāda arī iedzīvotāji, kuri nedzīvo kopā ar partneri. Savukārt nestrādājošo vidū augstāks īpatsvars norāda, ka materiāli nevar atļauties audzināt bērnu.

Sieviešu, kuras ziņoja par mākslīgo abortu pēdējo piecu gadu laikā, vidū izplatītākie aborta veikšanas iemesli 2023.gadā saglabājas tādi paši kā 2011.gadā, taču būtiski samazinājies sieviešu, kuras abortu veikušas, jo materiāli nevar atļauties audzināt bērnu, īpatsvars.

Tāpat samazinājies to sieviešu īpatsvars, kuras norādījušas, ka pārtraukušas grūtniecību, jo bērna tēvs viņu pametis, no 8% 2011.gadā līdz 1,8% 2023.gadā.

Pēdējo piecu gadu laikā vismaz vienu mākslīgo abortu veikušo sieviešu vidū pirms gala lēmuma par abortu pieņemšanas 63,8% konsultējušās ar ginekologu un 45% ar partneri. Sieviešu, kuras konsultējušās ar ginekologu, īpatsvars ir zemāks pamatizglītību ieguvušo vidū, savukārt ar partneri zemākā īpatsvarā konsultējušās sievietes ar zemākiem ikmēneša ienākumiem. Nozīmīgu atšķirību nodarbinātības un dzīvesvietas grupās, kā arī saistībā ar partnera esamību nav.

Salīdzinot ar 2011.gadu, samazinājies to 15 līdz 49 gadus veco sieviešu īpatsvars, kuras pirms mākslīgā aborta veikšanas par to konsultējušās ar partneri - no 75% uz 41,9%. Vienlaikus pieaudzis ar ginekologu konsultējušos īpatsvars - no 40% uz 63,7%.

Sieviešu, kurām pēdējo piecu gadu laikā bijis vismaz viens mākslīgais aborts, vidū visizplatītākā partnera reakcija, uzzinot par iespējamo grūtniecības pārtraukšanu, bija atbalsts lēmumam veikt abortu - 46,7%.

Par atbalstu grūtniecības pārtraukšanai augstākā īpatsvarā ziņojušas laukos dzīvojošas sievietes, savukārt zemāko ienākumu grupā un kopā ar partneri nedzīvojošu sieviešu vidū, ir augstāks partneri neinformējušo īpatsvars. Vecuma, izglītības līmeņa un nodarbinātības grupās nozīmīgu atšķirību nav.

Tāpat kā 2011.gadā, visaugstākais īpatsvars 15 līdz 49 gadus vecu sieviešu, kurām pēdējo piecu gadu laikā bijis vismaz viens mākslīgais aborts, 2023.gadā norāda, ka partnera reakcija bija atbalsts lēmumam veikt abortu - 50% 2023.gadā un 42% 2011.gadā.

Lielāko daļu sieviešu (80,5%) pēc mākslīgā aborta veikšanas ārsts ir informējis par ieteicamo kontracepciju, bez nozīmīgām atšķirībām sociāldemogrāfisko faktoru grupās. Taču, salīdzinot ar 2011.gadu, ir pieaudzis to 15 līdz 49 gadus veco sieviešu īpatsvars, kuras, pēc aborta veikšanas, ārsts nav informējis par ieteicamo kontracepciju, no 16,6% uz 18,9%.

Sieviešu, kurām bijusi vismaz viena grūtniecība, vidū 35,6% apsvērušas iespēju veikt abortu un tas arī veikts, bet 13,4% min, ka apsvērušas iespēju veikt abortu, bet vēlāk pārdomājušas. Pēc aborta apsvēršanas pēcāk pārdomājušas lielāks īpatsvars gados jaunu sieviešu - 15 līdz 24 gadu vecumā pārdomājušas 68,4% sieviešu, bet 25 līdz 49 gadu vecumā - 61,2%.

Mākslīgā aborta veikšanu nekad nav apsvēris augstāks īpatsvars sieviešu ar augstāko izglītību, kā arī ar partneri kopā dzīvojošo. Strādājošu sieviešu vidū augstāks īpatsvars ir apsvērušas veikt abortu un tas ticis arī veikts, savukārt laukos dzīvojošo vidū augstākā īpatsvarā aborts apsvērts, bet pēc tam pārdomāts. Saistībā ar ienākumu līmeni nozīmīgu atšķirību nav.

Vīriešu, kuru dzimumpartnere vismaz vienu reizi bijusi stāvoklī no viņa, vidū lielākā daļa jeb 60,1% norāda, ka partnere nekad nav apsvērusi iespēju veikt abortu, savukārt 20,6% min, ka nezina, vai viņu partnere kādreiz šo domu ir apsvērusi, šim īpatsvaram ar vecumu pieaugot.

Vīriešu, kuri dzīvo kopā ar partneri, vidū augstāks īpatsvars norāda, ka viņu dzimumpartnere nekad nav apsvērusi iespēju veikt abortu. Savukārt nestrādājošo un laukos dzīvojošo vīriešu vidū biežāk tiek norādīts, ka viņi nezina, vai partnere šādu domu ir apsvērusi. Izglītības un ienākumu līmeņa grupās nozīmīgu atšķirību nav.

Veselība

"Pasliktināšanās ātrums turpina pieaugt," TV24 raidījumā "Dr. Apinis" saka EGV klīnikas un Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas urologs, andrologs Andris Ābele.

Svarīgākais