Meņģelsone: Neviena valsts nevar apmaksāt iedzīvotājiem visus veselības aprūpes pakalpojumus

Neviena valsts pasaulē nevar apmaksāt saviem iedzīvotājiem visus veselības aprūpes pakalpojumus, runājot par valsts apmaksātu veselības apdrošināšanu, šodien Latvijas Radio izteicās veselības ministre Līga Meņģelsone.

Iepriekš vairākas mediķu organizācijas bija paudušas bažas, ka līdz ar piešķirto nepietiekamo finansējumu veselības nozarei Latvija virzās uz maksas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Meņģelsone uzskata, ka šajā gadījumā jārunā par sistēmiskām problēmām, datu pieejamību un kvotām uz dažādiem ārstniecības pakalpojumiem. Viņa atzina, ka sistēmisku jautājumu ir daudz, un, medicīnai attīstoties, dzīvildzei paildzinoties un parādoties inovatīviem medikamentiem, ir jāsaprot, kas ir valsts apmaksāto pakalpojumu pamatlietas.

"Neviena valsts nevar nomaksāt visu. Mums ir vajadzīgs zelta standarts," uzsvēra ministre.

Viņa piekrita, ka cilvēki, kurus šobrīd apdrošina valsts, ir sliktākā stāvoklī attiecībā pret tiem, kurus apdrošina privātās iestādes. Tikmēr, piemēram, Igaunijā valsts veselības apdrošināšana ir tik laba un spēcīga, ka privātajām tur neesot vietas. Tomēr Meņģelsone nav pārliecināta, vai Latvijā kaimiņu pieredze būtu jāpārņem "viens pret vienu", jo Igaunijā pārmaiņas esot izdarītas jau vismaz pirms 20 gadiem, bet Latvija tās ir iekavējusi. Viņa uzsvēra, ka tas ir jautājums par drosmīgiem lēmumiem.

Ministre arī pieskārās jautājumam par pacientu tiesībām, norādot, ka tam nevajag jaunu finansējumu, bet drīzāk pareizu attieksmi - līdzestību, empātiju un pacientu tiesību ievērošanu. Veselības ministrija plānojot virzīt vairākus grozījumus Pacientu tiesību likumā, piemēram, ieviest ārstniecības iestādēs pacientu tiesību speciālistus, iespēju pacienta pie ārsta doties kopā ar atbalsta personu.

"Atbalsta personas tuvinieka iesaiste šajā kontekstā būtu tikai pacienta labākajās interesēs. Šobrīd Veselības inspekcija ir tas sargsuns, kas nofiksē pacientu tiesību pārkāpumu gadījumus un pārrunā tos ar katru ārstniecības iestādi. Priekšlikums par pārstāvi ir labs, bet jautājums, vai tas būtu vairāk kā jurists vai mentors. Pasaules prakse rāda, ka šie cilvēki ir labi apmācīti un, iespējams, paši bijuši kā pacienti," sacīja Meņģelsone.

Pēc viņas paustā, grozījumi likumā šobrīd jau noformulēti un drīzumā gaidāma to virzība uz priekšu.