Profesors: Ieviešot lokdaunu, attālinās brīdis slimības pārvaldīšanai bez visas sabiedrības sagraušanas
“Ja valdība sēj bailes sabiedrībā, ja valdība ievieš lokdaunu, tad būs vajadzīgs daudz ilgāks laiks, lai nonāktu līdz tādam līmenim, kad slimība ir pārvaldāma bez visas sabiedrības sagraušanas,” intervijā Fredijam Sajersam uzsver Stenfordas Universitātes medicīnas profesors Dr. Džejs Batačarja, kas ir specializējas epidemioloģijā un sabiedrības veselības jautājumos. Šo interviju latviski ir publicējis kodoka.lv
.
Pēc profesora teiktā, pēc visa spriežot Covid-19 slimība kļūst endēmiska. “Cik drīz tas notiks, ir atkarīgs no tā, cik ierobežoti cilvēki ir viņu savstarpējā saskarsmē. Jo vairāk jūs ierobežojat sabiedrību, jo ilgāks laiks ir nepieciešams, lai līdz tam nonāktu. Jo ilgāk līdz tam iet, jo ilgāk ir nepieciešams veikt šāda veida cilvēku aizsardzību. Tagad, protams, ar vakcīnām tendences mainās, tās izmaina nosacījumus. Vakcīnas ir devušas mums mehānismu vairāk vai mazāk ideālu fokusētu aizsardzību bez nepieciešamības, piemēram, turpināt ierobežojumus mūžīgi, “ sacīja Džejs Batačarja. Tomēr viņš uzsver, ka pašreiz zināmās vakcīnas pret Covid-19 nespēj neitralizēt šo vīrusu. “Vairākas vakcīnas ir tādas. Man šķiet, ka masalu vakcīna ir labs piemērs. Masalu vakcīna neitralizē vīrusu, jūs neizplatīsiet masalas. Fantastiska vakcīna. Man šķiet, ka baku vakcīna arī bija tāda, lai gan es neesmu speciālists tur. No otras puses šī Covid-19 vakcīna — es domāju, es cerēju, ka tā būs tāda. Bet izrādījās, ka tā nav tāda.
Ja jūs man prasītu šī gada janvārī, es būtu teicis, ka, jā, šķiet, ka tā aptur slimības izplatību. Bet tagad es domāju, mēs zinām — tas nav tiesa,”
skaidro profesors. Tāpat viņaprāt sabiedrība un par zinātnieki neizprot, ko nozīmē pūļa imunitāte. “Tā nozīmē to pašu lietu, ko nozīmēja pirms tam. Tas, ko cilvēki domā par pūļa imunitāti, es to tagad redzu arī presē, pat starp zinātniekiem, kuriem vajadzētu labāk zināt — tas nav precīzi. Pūļa imunitāte nav sinonīms nullei kovida. Tas nenozīmē, ka slimība ir izzudusi, uzveikta. Tas nozīmē, ka slimība ir kļuvusi endēmiska. Tas nozīmē, ka R0 ir vienāds ar 1. Tātad katrs cilvēks, kas ar to saslimst, inficē vienu cilvēku. Un tā šī slimība dzīvo populācijā, svārstoties kaut kādā līmenī. Tas ir kontrastā stāvoklim, kad imunitāte populācija ir tāda, ka gadījumu skaits strauji aug, kur katrs jauns inficētais inficē vairākus citus,” sacīja Džejs Batačarja.
Viņaprāt, galvenais ir tas, ka vakcīna pārvērš slimību no kaut kā visai nāvējoša vārīgajiem par kaut ko daudz vieglāk kontrolējamu, ar daudz mazāku iespēju, ka tas jūs nogalinās. “Bet tas ir tieši tas, kas ir fokusētā aizsardzība, proti, paņemam riskam pakļautu iedzīvotāju daļu un aizsargājam to no smaga slimības iznākuma. Kas, protams, nenozīmē uzreiz aizsardzību no jebkādas saskares ar slimību. Vienā no nākotnēm vecāka gadagājuma cilvēki, citi cilvēki ar hroniskām saslimšanām, kuriem draudētu smaga slimības gaita — saņemtu vakcīnu. Tas tā ir noticis Apvienotajā Karalistē, ASV, Izraēlā, tas ir noticis Islandē, tas ir noticis daudzās citās vietās, arī Zviedrijā. Un šie cilvēki ir pasargāti no slimības, tas ir, no smagiem slimības iznākumiem. Tad jūs verat vaļā sabiedrību. Un Covid drīzāk kļūst nevis par visaptverošu lietu, ap kuru ir jāpārstrukturē visa sabiedrība, bet gan kļūst par vēl vienu no 200 patogēniem, kas ietekmē cilvēkus. Par kuriem mums ir jādomā, par kuriem ārstiem ir rūpīgi jādomā un jāmācās, kā to pārvaldīt, par kuriem mēs veicam zinātniskus pētījumus, lai labāk tos ārstētu... ,” teic profesors.
Vēl viena ideja, ko, viņaprāt, vajadzēja pieņemt vai pieņemt daudz agrāk, ir tā, ka tad, kad pirmo reizi kļuva pieejams ātrais antigēnu tests, to vajadzēja padarīt ļoti plaši pieejamu bez maksas. Taču valstis vēlējās, lai par katru konstatēto gadījumu tiktu ziņots.
“Par šādām lietām ir jādomā citādi, atkarībā no tā, kāds ir mērķis. Ja mērķis ir fokusēta aizsardzība, jāievieš pavisam cits regulējums. Ja mērķis ir testēšana, izsekošana, identificēšana, karantīnas noteikšana — tad cits,” pārliecināts Džejs Batačarja.