1. jūnijā Merilina Monro būtu varējusi atzīmēt savu 85. dzimšanas dienu. Kāda viņa būtu – žiperīga večiņa ar grumbu izvagotu seju un balinātiem matiem? Iespējams, ka tas bija nenovēršami, ka viņai tik agri nācās aiziet no dzīves – tādēļ, lai turpinātu mūžīgi dzīvot leģenda Merilina Monro. Dienas gaismā parādījušies jauni fakti, kas liek apšaubīt Monro nāves oficiālo versiju: pašnāvību, pārdozējot miega zāles.
Holivudas blondais kārdinājums
Holivudas pirmā sekssbumba, daudzu vīriešu sapnis: platīndzelteni mati, kuri ietvēra galvu kā oreols, dziļš dekoltē, tvirti gurni un smalks viduklis, pati kaira un izaicinoša. Merilina Monro darīja visu, lai attaisnotu «blondā kārdinājuma» tēlu. Normu Džīnu Beikeri Mortensoni (tas ir viņas īstais vārds) apbrīnoja ne tikai vīrieši: arī sievietes centās atdarināt viņu gan ģērbšanās stilā, gan matu krāsā un griezumā. Vairāk nekā simt Amerikas pilsētās tika atvērti «platīnblondīņu» klubi. Monro kļuvusi par vienu no visu laiku spilgtākajām blondīnēm kino vēsturē. Neatvairāma, bērnišķīgi naiva un nedaudz blēdīga. «Es varu būt gudra, ja tas ir svarīgi, taču lielākajai daļai vīriešu tas nepatīk,» sacīja Monro atveidotā varone Loreleja filmā «Džentlmeņi izvēlas blondīnes» (1953).
Režisori izmantoja aktrises sievišķīgo pievilcību un lika viņai vienmēr spēlēt pavedinošas un jutekliskas sievietes. Vieni iekāroja viņu kā seksa objektu, citi apbrīnoja kā dabas brīnumu. Monro traģēdija bija tā, ka viņa ticēja pašas tēlotajai naivitātei un no tā arī cieta. Monro bija figūra, kas apvienoja Holivudas blondīņu visdažādākās formas: gan Kerolas Lomberdas (1908–1942) spožo eleganci, gan Mirjamas Hopkinsas (1902–1972) laipno mantkārību, gan Mejas Vestas (1893–1980) mērķtiecību, gan Džīnas Hārlovas (1911–1937) jautro vampīriskumu.
Nāve viena, baumu daudz
Ja neparastā veidā no dzīves aiziet kāds cilvēks, kas atrodas sabiedrības uzmanības epicentrā, izplatās dažādas baumas. Merilinas Monro nāvē tika vainota gan amerikāņu mafija, gan CIP, gan ASV prezidents Džons F. Kenedijs un viņa brālis Roberts Kenedijs. Nelaimes gadījums, pašnāvība vai slepkavība? Un, ja pēdējais variants, tad kādu lomu sazvērestībā spēlējis Kenediju klans, FIB un mafija?
Monro nāves apstākļi ir vairāk nekā dīvaini: kad tika atrasts aktrises līķis, rokā esot bijusi telefona klausule. Vai viņa gribējusi vēl kādam piezvanīt? Monro telefona rēķinā nebija redzami numuri, uz kuriem bija zvanīts tajā naktī. Sekcijas pierādījumi pazuda tāpat kā viņas dienasgrāmata. Arī ķermeņa stāvoklis neatbilda tai pozai, kāda būtu bijusi zāļu pārdozēšanas rezultātā. Tam visam klāt vēl nāca pretrunīgie izteikumi par tās nakts norisi: vai mājkalpotāja mirušo aktrisi atrada ap pusnakti vai tikai trīs stundas vēlāk? Un, ja viņa tikai pusčetros rītā pamanīja gaismu Merilinas guļamistabā, kas bija tur noticis pēc Monro nāves? Vai slepkavām nebija pietiekami daudz laika, lai likvidētu pēdas?
Nāves teoriju galvenie avoti bija afēras, kuras Merilinai Monro bijušas ar ASV prezidentu Džonu F. Kenediju un viņa brāli Robertu. Saskaņā ar šo teoriju gan Kenediju klanam, kuram bija sakari ar mafiju, gan arī CIP bija pietiekams pamats uzskatīt, ka psihiski nelīdzsvarotā aktrise ir nopietns drauds, ja gadījumā viņa izpļāpātu noslēpumus vai intīmas detaļas – tas Džonam F. Kenedijam varētu maksāt pat prezidenta amatu. Saskaņā ar citu skaidrojumu Monro noslepkavojusi mafija, lai tādējādi uzveltu vainu Robertam Kenedijam. Vēl citi uzskata, ka aktrises nāvē vainojami komunisti, mājkalpotāja vai viņas psihiatrs.
Ticamākā tomēr pašnāvības versija
Visticamākais traģiskās pašnāvības skaidrojums sensāciju kārajiem, godīgi sērojošajiem un kaislīgajiem sazvērestību teorētiķiem bija par vienkāršu – kā gan populāra filmu zvaigzne var būt nelaimīga? Viņas nāves nakts precīzas norises skaidrojums joprojām ir nepilnīgs, taču nav arī vardarbīgas nāves teorijas pierādījumu. Viss tomēr ievērojami vairāk liecina par skumjo versiju: saskaņā ar to Merilina Monro ar savu straujo karjeras augšupeju, kļūstot par populāru kinozvaigzni, varēja šķietami ārēji aizmirst savu nelaimīgo pagātni, bet nevarēja piepildīt cerības par personisko laimi.
Jau gadiem ilgi aktrise atradās psihoterapeitu aprūpē, jo nespēja pārvarēt nelaimīgas bērnības traumu. Turklāt viņa bija atkarīga no tabletēm, kas, pateicoties absolūti elementārajai recepšu izrakstīšanas sistēmai, bija visai izplatīta slimība. Monro trīs laulības bija nelaimīgas, arī viņas cerības tikt pie bērna nepiepildījās, jo aktrise bija piedzīvojusi divus abortus. Dažus mēnešus pirms savas nāves Monro bija piedzīvojusi likteņa triecienus, un aizvien grūtāk viņai kļuva strādāt. Viņai varēja būt sajūta, ka, par spīti popularitātei, ir vientuļāka nekā jebkad – turklāt aiz muguras bija jau divi pašnāvības mēģinājumi. Tāpēc arī visticamākais skaidrojums Merilinas Monro nāvei līdz šim bijis tas, ka trešais mēģinājums aiziet no dzīves viņai izdevās.
Pēc 50 gadiem – jauna versija
Taču teju piecdesmit gadu pēc Monro nāves parādījušies jauni telefona sarunu ieraksti, kas, iespējams, varētu apgāzt oficiālo versiju: runa ir par 1998. gadā notikušu telefona sarunu starp Džefu Platsu un viņa tēvoci Džordžu Māsteru. Saruna notikusi un magnetofona lentē ierakstīta mēnesi pirms Māstera nāves. 60. gados viņš bija slavens Holivudas stilists, kura klientu vidū bija arī Monro. Līdz šim uzskatīts, ka pēdējo vakaru pirms nāves Monro ir pavadījusi kopā ar savu PR asistenti. Taču tas neatbilst Džordža Māstera versijai: no telefona sarunas izriet, ka viņš kopā ar MM jau agri no rīta izlidojuši ar dziedātāja Frenka Sinatras privāto lidmašīnu no Losandželosas uz Sinatras savrupmāju pie Taho ezera. Savu pēdējo mūža vakaru Monro esot pavadījusi mafijas bosa, noziedzīgās pasaules karaļa un Čikāgas mafijas krusttēva Sema Džankana sabiedrībā – izrādās, ka tieši viņš esot bijis aktrises lielā mīlestība un neoficiāli – Kenediju biznesa partneris.
Saskaņā ar Māstera telefona sarunu Džankans centies pierunāt Monro «turēt muti» par afēru ar Kenediju klana pārstāvjiem, lai izvairītos no draudošā politiskā skandāla. Nākamajā rītā viņi devušies atpakaļ uz Losandželosu, Māsters nogādājis aktrisi mājās un izlaidis pie vārtiem. Māsters dzīvu viņu vairs nesastapa, jo tās pašas dienas vakarā Monro jau bija mirusi. «Es domāju, ka tas bija Kenediju dēļ,» telefonsarunas ierakstā saka Māsters. «Savu neskaitāmo mīlas romāniņu dēļ ar varas un noziedzīgās pasaules pārstāvjiem Merilina Monro zināja lietas, kas varēja iznīcināt varenākos ASV vīrus. Gadījumā, ja viņa sāktu pļāpāt. Tas par katru cenu bija jānovērš.» Pēc Māstera domām, slepkavības izpildītāji bijuši FIB cilvēki.
Dzīvo cilvēku atmiņās
Fakts, ka Monro savas nāves priekšvakarā devusies uz Nevadu, līdz šim nebija zināms. Ja Džordža Māstera informācija tiks apstiprināta, šī versija kļūs par galveno.
Rodas jautājums, kādā veidā Merilina Monro varēja tikt nogalināta, ja uz viņas ķermeņa netika atklātas nekādas vardarbības, ne arī adatu dūrienu pēdas? Arī tam ir skaidrojums: kāds viņai ir palīdzējis norīt visas tabletes, jo nav iespējams pašam norīt tādu daudzumu pēc tam, kad jau ieņemta nāvējoša deva. Versija par pašnāvību bija vienkāršākais (bet joprojām nav apstiprināts, ka pareizākais) skaidrojums, jo Monro pati jau agrāk bija ilgojusies nāves. Savā dienasgrāmatā aktrise rakstīja: «Nolādēts, es vēlētos būt mirusi, vispār neeksistēt, prom no šejienes – no visurienes, tikai kā….» Tomēr šī vēlēšanās tā pa īstam nav piepildījusies. Merilina Monro nav prom. Un arī nekad nebūs.
