"Melo-M" spēlē Latvijā dārgākos instrumentus

Redzot, ar kādu skubu pēc uzstāšanās savus instrumentus drošā vietā noglabāt steidz čellu trio «Melo-M» puiši, nerodas ne mazākās šaubas, ka tie viņiem ir ļoti dārgi.Izrādās, ne tikai pārnestā, bet arī burtiskā nozīmē.

Sešreiz dārgāki nekā ģitāra

Pēc »VZ« rīcībā esošās informācijas,čellu trio «Melo-M» ir dārgāko instrumentu Latvijā – nav brīnums, ka čellu cenas visi puiši tur stingrā noslēpumā. Parasts čells interneta sludinājumos gan tiek piedāvāts par 350–415 latiem,taču laba čella cena ir, sākot no 10 000 eiro, bet daži informācijas avoti pat min 20 000–30 000 eiro. Salīdzinājumam: parasta elektriskā ģitāra nemaksā dārgāk par tūkstoti, ekskluzīvāka 2000– 5000 eiro, labas akustiskās ģitāras maksā 5000–7000 eiro, bet pašas labākās, kādas gan šeit nav pat manītas, nav dārgākas par pārdesmit tūkstošiem eiro. Ierindas koncertos gan tiek izmantoti elektriskie čelli, kuru vērtība nav tik liela,taču klasiskie čelli maksā lielas summas. To cena ir atkarīga no instrumenta izgatavošanā izmantotā materiāla, meistara un čella vecuma. »VZ« vaicāts, vai «Melo-M» var uzskatīt par dārgāko instrumentu grupu Latvijā, trio līderis Kārlis Auzāns,atgādinot par simfoniskā orķestra instrumentu iespējamo kopējo vērtību, atbildēja: «Nu, tādas vieglas mūzikas grupu kategorijā tā varētu būt...» Pat aptuvenas trīs čellu cenas gan viņš nenosauca.

Ar Dancigas dvesmu

Pašus labākos instrumentus čellisti bieži vien iegūst lietošanā uz laiku no kādām starptautiskām kultūras institūcijām. Auzānam instruments pieder pašam. Tas izgatavots 1857. gadā vācu pilsētā Dancigā, kas tagad zināma kā Polijas pilsēta Gdaņska. «Pirms daudziem gadiem man paveicās. Nu jau nelaiķa profesora Biķa meitas spēlēja čellu, tad beidza to darīt. Čells bija diezgan sliktā stāvoklī, it kā neskanēja, taču man bija sajūta,ka tam ir liels potenciāls. Kad to nopirku, aizvedu uz Vāciju, izremontēju, un tas it kā «atvērās». Veciem instrumentiem mēdz gadīties, ka tie ar laiku deformējas vai arī tie tiek salauzti un ar laiku nepareizi sataisīti,» stāstīja Kārlis.

Vairāk par simt

Viņa kolēģa Antona Trocjuka instruments ir aptuveni 120 gadu vecs. «Čellu man iedeva Valters [Pūce], kurš to savulaik nopircis no čelllista Reiņa Birznieka – viņš tagad spēlē orķestrī Somijā. Nesen to sataisīju, tagad tas smukāk izskatās un arī smukāk skan. Es jau gribētu no viņa to nopirkt, bet par šo tēmu man vēl būs jāparunā. Dvēseliski tas ir mans čells, bet fiziski pieder Valteram,» »VZ« atzina Antons. «Man ir vēl divi instrumenti, kurus es pagaidām nespēlēju,jo tiem ir bišķiņ citāds skanējums, tie ir arī lētāki.Vēl man ir instruments it kā «ķīnietis» (Ķīnā ražots),taču tas ir labs «ķīnietis», jo ir mazliet pārtaisīts un labi skan. Arī tas ir bijušais Valtera instruments, ar kuru viņš mācījās «dārziņos», taču to es no viņa nopirku.»

Čellu vectētiņš

Pašu cienījamāko instrumentu no «Melo-M» trijotnes šobrīd spēlē Valters Pūce. «Tas ir trīssimtgadīgs instruments. Pēc Pirmā pasaules kara tas nokļuva Liepājā – vai nu krievi to nospēra Vācijā, vai kā citādi. Tad tas nokļuva pie Tāļa Vaidera – viņš ir rakstnieks, ilgus gadus bijis arī koncertmeistars operā Rīgā –,kura sieva Anta Rugāte reiz dzirdēja vienu koncertu un iedeva man to lietošanā,» »VZ« stāstīja Pūce. Čella izcelsme bijusi neskaidra, bet pērn apmaiņas programmas ietvaros Valters bijis mācīties Leipcigā, tagad viņš mācās Briselē, un bijusi iespēja satikt ļoti labus meistarus. «Čellam bija šis tas jāpalabo,paprasīju, kas tas tāds ir?! Beigās izrādījās, ka tas ir ļoti slavena itāļu meistara Grančīno darināts čells, turklāt vēl ir aizdomas, ka tas ir Gvarneri («Nopietni?!» izsaucas turpat stāvošais Antons) gatavots, jo iekšā korpusā rakstīts viņa vārds, bet to nevar tik viegli noteikt, jo «iekša» mainīta pirms 100– 150 gadiem, tas nav pilnībā oriģināls.» Protams, čella aptuveno cenu viņš nenosauca. Neteikšu, jo tad man uz ielas uzbruks!» jokoja Valters.

Svarīga arī leģenda

Pats runātīgākais no trijotnes bija Trocjuks, tomēr arī viņš atturējās konkretizēt sava instrumenta cenu. «Katra instrumenta cena ir atkarīga no tā klases un kvalitātes, taču laba čella cena ir, sākot no desmit tūkstošiem. Vērtība nav tikai naudā, bet arī stāstā – kāds meistars [to gatavojis], kādus karus piedzīvojis, kurš to izvilcis no kādas degošas mājas utt. Piemēram, [Mstislavam] Rostropovičam savulaik bija instruments, pie kura sēdējis pats Napoleons. Protams, šis instruments arī ļoti labi skan,tas taisīts pirms 250 gadiem, taču stāsts šim čellam ir tik iespaidīgs, ka tā vērtība ir miljons vai pat vairāk,» kā piemēru minēja Antons.