Savu gājienu pa Latvijas brīvdabas skatuvēm uzsākusi Guntas Kalniņas un Intas Bernovas luga «Gribu bērnu!», kurā spēlē pazīstamie aktieri no «UgunsGrēka» – Maija Doveika, Ģirts Ķesteris, Zane Daudziņa, Marija Bērziņa, Aldis Siliņš.
Centīsies «nosmiet problēmu»
Pirms četriem gadiem izrāžu apvienībā «Panna» veidota izrāde «Tāda es esmu!», kurā runāts par sievietes pašapziņu. «Vienubrīd likās: nu ir par traku! Visi tie glancētie žurnāli ar datorgrafikas izlīdzinātajām sejām! Normālai latviešu sievietei vienkārši jāsajūk prātā, skatoties uz 40–50 gadus vecu aktrisi, kura ir tik perfekta, ka izskatās teju pēc vidusskolnieces. Viņa domā, kāpēc es izskatos tik slikti. Tobrīd jaunības kults bija tik nevaldāmi dominējošs! Bija uzpūsts kaut kāds mīts, kā ir jābūt. Domāju, ka mums izrādē tādā kā smieklu ūdenskritumā vismaz pa daļai izdevās to uzpūsto stereotipu aizskalot,» sarunā ar »VZ« pauž aktrise Zane Daudziņa un ir gandarīta, ka izrāde joprojām tiek rādīta izbraukumos. Pāris gadus vēlāk uzvestā «sociālā» izrāde «Puse no sirds» bijusi par aizbraucējiem – latviešiem, kuri dodas strādāt svešatnē. Un atkal mērķis bija «uzšķērst, nosmiet to problēmu nost». Tāds pats uzstādījums ir arī jaunajai izrādei «Gribu bērnu!». «Režisors Juris Rijnieks ir atradis jaunu jūtīgo punktu, jo prese ir pilna ar biedinošām prognozēm, kas notiks, ja strauji nemainīsies mūsu tautas dzimstības rādītāji. Mēs, protams, neceram, ka visi tāpēc metīsies taisīt bērnus, bet gribam ar izrādes palīdzību šo jautājumu aktualizēt. Ļoti ceram, ka tā būs jautra komēdija. Tas nav nekāds vienas dienas projekts, kur pa e-pastu visiem nosūta tekstu un tad visi sanāk kopā un spēlē, bet gan vairāku mēnešu ilgs godprātīgs, rūpīgs un pamatīgs darbs. Nekāds balagāns vai tingeltangels. Mēs gribam parādīt interesantu stāstu, atraktīvu un pietiekami dzīvīgu, lai reizē tas liktu aizdomāties.»
Ar provokāciju virsrakstā
Izrādes autores ir «UgunsGrēka» scenāristes Gunta Kalniņa un Inta Bernova. Zane pārliecināta, ka abas ir absolūti unikālas, «Latvijā vienas no retajām, kas spēj īsā laikā kvalitatīvi, interesanti, saturīgi uzrakstīt lugu. Tādus autorus pie mums var uz vienas rokas pirkstiem saskaitīt. Abas ir īpašas ar to, ka viņām ir iestrādāta roka, viņas spēj rakstīt ātri un labi. Luga liekas ļoti asprātīga. Materiāls ir interesants. Ar provokatīvo virsrakstu «Gribu bērnu!» mēs ceram iekustināt jautājumus, kas saistās ar demogrāfiju. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai bērni dzimst tur, kur viņus grib un gaida. Nevis – tā gadījās, bet lai bērniņš ir mīlēts. Ikvienam cilvēkam būtu jāapzinās, cik bērns ir neiedomājami liela vērtība. Skaistākais, kas šajā pasaulē ar mums var notikt. Turpinājums, kas pats par sevi piešķir dzīvei jēgu.» Izrāde ir iecerēta muzikāla, tomēr muzikālo numuru tajā nebūs tik daudz kā tipiskā mūziklā. «Brīvdabas izrāde ir specifisks žanrs, kuru bez mūzikas grūti iedomāties,» teic Zane un lepojas, ka arī dzied. «Visu bērnību no 1. līdz 11. klasei dziedāju korī «Rīga» Pionieru pilī. Mana bērnība un jaunība bija samērā muzikāla, tomēr ar tādu īstu vokālo solo dziedāšanu es saskāros tikai aktieros, mācoties pie Anitas Garančas. Viņas klātbūtnē es dziedāju kā lakstīgala. Laba pedagoga klātbūtnē viss atveras. Dziedot mājās, nekas tik daiļš nesanāca – tāpēc jau vokālistiem jāmācās tie garie gadi,» pasmaida aktrise.
Uzrunās tos, kas vientuļi
Pēc Daudziņas domām, izrāde varētu īpaši uzrunāt tos, kuri ir otrās pusītes meklējumos. «Es ierosinātu vientuļiem cilvēkiem nesēdēt mājās, bet iziet ārā uz to pašu mūsu izrādi, jo tieši pēc 30–40 gadu vecuma ir visgrūtāk pārkāpt pāri savam ego un spēt panākt pretī, lai otrā ieraudzītu potenciālo dzīvesbiedru.»
Daudziņas spēlētā Žanna izrādē partnerībā ar Alda Siliņa atveidoto Artūru darbojas kā savedēji. Dzīvesbiedri, labu gribēdami, vienmēr ir gatavi saviem draugiem palīdzēt. Paši ir laimīgi un tad metas organizēt arī citu dzīvi. «Brīnumaina asociācija šeit varētu būt ar vienu no manām mīļākajām filmām «Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku!», kur draudzene pūlas organizēt otras draudzenes dzīvi. Izrādē tās peripetijas ir līdzīgas, bet atšķirībā no filmas caur daudziem pārpratumiem tie mūsu savedamie arī savedas,» atklāj aktrise un mazliet ieskicē lugas sižetu: «Maija Doveika spēlē bezcerīgu mazpilsētas skolotāju Agnesi, kura ir brīnišķīga un jauka, un visādām labām īpašībām apveltīta. Taču viņa tik ļoti nodevusies darbam un savam korim, ka cilvēkam tādā atmosfērā ir grūti atrast otru pusīti. Tad, lai piepelnītos, ir papilddarbiņš, bet ne tāds, kā viņa cerējusi. Nevis palīdzības telefons grūtībās nonākušiem cilvēkiem, bet sekss pa telefonu. Kaut kā īre jānomaksā, un tad viņa, nabadzīte, arī strādā. Paralēli diriģē savu kori un māca mūzikas skolā bērnus. Vīrietis, ko atveido Ģirts Ķesteris, ir diezgan veiksmīgs arhitekts, bet viņam personiskajā dzīvē neiet. Mēs, savedēji, lugas garumā cenšamies viņus dabūt kopā.» Starp citu, Zanei pašai ir gadījies būt savedējas lomā savā dzīvē:«Sanāca puspajokam iepazīstināt divus labus draugus, un viņi arī skaistā kopdzīvē vienojās. Ir arī divi bērni.»
Nokļūst raganas statusā
Likumsakarīgs šķiet jautājums par kurioziem reālajā dzīvē, jo bieži dzirdēts, ka aktierus strostē par viņu atveidoto varoņu darbiem. «Viens briesmīgs kuriozs bija, kad es domāju, ka man jābeidz filmēties,» atminas Zane. «Mēs braucām uz Īriju, lidostā briesmīga burzma, tur arī vecāki ar maziem bērniem. Maza meitenīte stāv un skatās uz mani ar lielām acīm, smaida – laikam atpazīst. Paiet kaut kāds brīdis, un bērns sāk čīkstēt, ka grib dzert. Tētis saka: apklusti, citādi atnāks tante no «UgunsGrēka» un tevi nolamās. Mana humora izjūta vienkārši izbeidzās. Nebija patīkami sajusties tādas raganas statusā… Ikdienā cilvēku mīlestība ir milzīga, tomēr ik pa brīdim gadās kādi idiotiski kuriozi, un gribas visu to nolikt maliņā un laukos ravēt savas zemenes vai strādāt tikai par skolotāju. Vienurīt, kad bija iznākusi sērija ar Helēnas alkoholisma līniju, kāda jauna meitene mani skaļā balsī sveicina: «Labrīt!» Es atbildu. Un viņa saka: «Dzērāja arī pamodusies...» Un tad tu domā: ja publika ir tik aprobežota, ka neatšķir tēlu no cilvēka, tad es nemaz negribu tur būt un spēlēt,» nopūšas aktrise un pastāsta, kā gājis citiem seriāla aktieriem: «Anitai Kvālai savulaik aptiekā nepārdeva galvassāpju tabletes, tāpēc, ka viņa atkal indēšot cilvēkus. Saka: ejiet pēc receptes! Viņa atbild: bet tas ir bezrecepšu medikaments. Es jums nedošu, jūs atkal kādu indēsiet. Gribas reizē smieties un raudāt par to, ka cilvēki var izturēties tik muļķīgi... Mēs runājām ar vīru [aktieri Vili Daudziņu], ka, par laimi, tā notiek ļoti reti. Tie ir kaut kādi savdabīgi cilvēki…»