Rīgas sociālajā mājā dēls māti nosit ar āmuru

Ķengaragā notikusi asiņaina slepkavība – dēls nogalinājis savu 84 gadus veco māti. Šokējoši, taču tie, kas pazina ģimeni, neaizstāv vis mirušo, bet gan dēlu, kuru māte ar savu smago raksturu esot izprovocējusi uz tik nežēlīgu rīcību.

Cietušās dzīvību neizdevās glābt

Policija Rēznas ielas namā 20. septembra rītā ieradās pēc tam, kad kāds no mājas iedzīvotājiem bija piezvanījis uz iecirkni un paziņojis, ka vienā dzīvoklī kliedz sieviete un, iespējams, notiek noziegums. Kad likumsargi ieradās notikuma vietā, 84 gadus vecā sieviete, kurai bija nodarīti smagi miesas bojājumi, vēl bija dzīva. Cietusī tika ievietota slimnīcas reanimācijas nodaļā, kur mediķi vairākas stundas centās glābt viņas dzīvību, taču sirmgalve neizdzīvoja. Aizdomās par sievietes nonāvēšanu tika aizturēts viņas 58 gadus vecais dēls. Atklājās, ka starp abiem bija izcēlies sadzīviska rakstura konflikts, kura laikā vīrietis mātei iedūris vēderā ar nazi. Pēc tam, nespējot valdīt dusmas, viņš mātei ar āmuru sitis pa galvu.

Asiņainais incidents norisinājās sociālās mājas septītā stāva dzīvoklī. Oļegs un viņa māte Nadja div-istabu dzīvoklī mituši nedaudz vairāk kā trīs gadus, »VZ« stāsta sastaptie kaimiņi. Iepriekš ģimene dzīvojusi Rīgas centrā, taču, nespējot segt namsaimnieka prasīto īres maksu, bija spiesta pārcelties uz sociālo dzīvokli. Iemītnieki stāsta, ka dzīve te nav slikta, piemēram, pērn ēka nosiltināta un tai nomainīti logi. Ēkā ir tīrs, ir apsardze un ir gan siltums, gan ūdens, arī dzīvokļi esot gana plaši un gaiši. «Blakus mājās ir studentu kopmītnes, un mūs gribēja dabūt no šejienes ārā, bet mums te patīk, tāpēc turējāmies pretī. Mājā pārsvarā dzīvo veci cilvēki, daudziem ir pāri 80 un pat vairāk nekā 90 gadu, ir arī jaunāki cilvēki, taču tiem ir veselības problēmas, tāpēc viņi dzīvo kopā ar vecākiem. Mums te ir notikuši visādi brīnumi, bet tādas briesmas ir pirmo reizi,» stāsta pensionāre Valentīna.

Kaimiņi aizstāv slepkavu

»VZ« neizdevās sastapt nevienu mājas iedzīvotāju, kurš par nogalināto Nadju – neliela auguma, mugurkaula problēmu dēļ saliektu večiņu, kas pārvietojusies, balstoties uz koka spieķa –, sacītu kādu labu vārdu, savukārt par Oļegu – pagara auguma, slaidu un sportisku vīrieti – apkārtējie saka tikai pozitīvo. Apkārtējo domas par Oļegu nav mainījis arī fakts, ka viņš jau iepriekš sodīts par slepkavību. Vēl padomju gados, greizsirdības mākts, Oļegs nogalinājis savu sievu, par ko saņēmis sodu – piespiedu ārstēšanos psihoneiroloģiskajā slimnīcā.

«Jau sen veceni vajadzēja nobeigt,» ir vieni no pirmajiem vārdiem, ko »VZ« saka kaimiņi. «Viņa mūs visus bija nomocījusi ar savu teroru, domāju, ka viņa arī dēlu noveda tik tālu, ka viņš uzbruka mātei. Mēs izmeklētājam lūdzām, lai pasargā Oļegu no barga soda, jo viņš tiešām ir labs cilvēks.» Oļegs esot bijis pieklājīgs, strādīgs un gādīgs, pirms divām nedēļām pabeidzis dzīvoklī remontu. «Viņš nekad nedzēra, staigāja tīrs un akurāts. Nu jā, bija viņam problēmas ar garīgo veselību, tā vismaz māte visiem stāstīja, ka viņam ar galvu nav kārtībā, bet viņa uzvedība par to nemaz neliecināja,» kaimiņu aizstāv Ņina. Oļegs regulāri lasījis tukšās pudeles, nesis tās mājās, mazgājis un tad vedis nodot. «Tas bija viņa darbs katru dienu – vienalga, vai bija lietus, sniegputenis vai tveice. Nedomāju, ka viņš ar to diži daudz nopelnīja, drīzāk tā bija tāda kā slimības izpausme, un vismaz tajā pudeļu lasīšanas un nodošanas laikā viņš bija prom no nenormālās mātes,» skaidro kaimiņiene.

Apsaukājusi dēlu un kaimiņus

Tieši Nadja esot bijusi strīdu un kašķu iniciatore ne tikai ģimenē, bet visā mājā. «Viņa regulāri lamāja un zākāja dēlu visrupjākajiem vārdiem. Man ar viņiem ir kopēja virtuves siena, tāpēc tos strīdus dzirdēju vismaz trīs reizes dienā. Parasti dzirdēju tikai Nadjas balsi, bet bieži vien arī dēls nepalika parādā. Centos ātri paēst un iet uz istabu, jo bija nepatīkami klausīties tās rupjās lamas,» atceras Ņina. Sieviete uzsver, ka Nadja nepārtraukti runājusi necenzētiem vārdiem, piemēram, dēlu regulāri saukusi par «piderasu», savukārt visas kaimiņienes bijušas palaistuves, protams, šā vārda visrupjākajās formās krievu valodā, un kuces. «Tieši tāpat viņa lamājās ar visiem mājas iemītniekiem, kas trāpījās ceļā. Tie «mātes» vārdi burtiski kā lavīna vēlās pār viņas lūpām. Vecs cilvēks, bet šitā lamāties,» neizpratnē ir kaimiņiene. Jau iepriekš ar savu izturēšanos Nadja dēlu novedusi līdz pamatīgam nervu uzbudinājumam, kad pati bijusi spiesta dēla savaldīšanai saukt palīgā mediķus, kas Oļegu uz kādu laiku ievietojuši ārstniecības iestādē.

Kaimiņi uzsver, ka Nadja lamājusi apkārtējos bez jebkāda iemesla un centusies darīt to pēc iespējas skaļāk, pievēršot sev pēc iespējas lielāku uzmanību. Ne viens vien kaimiņš atklāj, ka baidījies iziet no dzīvokļa, ja tuvumā bijusi Nadja. «Pirms gāju ārā no dzīvokļa, ieklausījos, kas notiek koridorā, un, ja actiņā pamanīju, ka Nadja iet, nogaidīju, lai viņa aiziet,» stāsta Ņina. Savukārt uz ielas kaimiņi mēģinājuši Nadjai mest lielu līkumu, lai tikai nenonāktu lamu krustugunīs. Vislielāko izbrīnu ļaudīs radījis fakts, ka Nadjai ir augstākā izglītība un viņa savulaik strādājusi par skolotāju. «Man liekas, ka viņai pašai kas nebija ar galvu kārtībā,» secina Broņislava. «Viņa bija ļoti slikts, briesmīgs cilvēks. Viņa vienmēr uzsvēra, ka ir inteliģenta un šajā sociālajā mājā dzīvo cilvēki, kas nav viņas augstdzimtības cienīgi. Zinu, ka vienu sievieti ar savu attieksmi viņa tā nokaitināja, ka tā pielika Nadjai pie deguna dūri un piedraudēja izsmērēt pa sienu.»

Asiņainais strīds dēla draudzenes dēļ

Kaimiņi domā, ka pēdējā strīda iemesls bijusi Oļega jaunā aizraušanās, proti, viņš pirms kāda laika iepazinies ar sievieti. Reizēm viņš neesot nakšņojis mājās. Māte visādi centās izjaukt dēla attiecības ar draudzeni, bija uzzinājusi, kur sieviete dzīvo, aizgājusi turp un sarīkojusi pamatīgu skandālu. Dēla attiecības ar sievieti izjukušas, taču māte arvien viņam turpinājusi pārmest ielaišanos neķītrībās. «Es tonakt pamodos pirms četriem, gāju uz tualeti, skatos – lielajā koridorā deg gaisma. Paskatījos actiņā, no lifta puses uz dzīvokli aizgāja Oļegs, tērpies sarkanā kreklā un melnās biksēs,» redzēto atceras kaimiņiene Ņina. Pēc brīža dzīvoklī atskanējusi lamāšanās, bet tad noklususi. Pēc pulksten astoņiem no rīta, kad Ņina bija izgājusi pagalmā, pēkšņi apkārtni satricinājis sirdi plosošs kliedziens. Sieviete nav varējusi saprast, vai tas bijis palīgā sauciens vai vienkārši kliedziens no sāpēm. «Sapratu, ka skaņa nāca no balkona puses. Nez kāpēc iedomājos, ka Oļegs laikam uzbrucis savai mātei, bet viņa izskrējusi uz balkona saukt pēc palīdzības.» Vēl pēc brīža pie mājas piebraukusi policija, ātrā palīdzība. «Nadju aizveda uz slimnīcu, bet Oļegu ar roku dzelžos saslēgtām rokām iesēdināja policijas mašīnā,» atceras kaimiņiene. Vēlāk atklājušās arī notikušā detaļas – Oļegs strīda karstumā paķēris nazi un vairākas reizes iedūris mātei vēderā. Kad viņa nokritusi, viņš piespiedis viņu ar seju pie grīdas un ar āmuru vismaz reizes desmit sitis pa pakausi. «Tikai un vienīgi Nadja pati ir vainīga, ka novedu dēlu tik tālu, viņš bija spiests kļūt par slepkavu. Viņa normālus cilvēkus varēja novest līdz baltkvēlei,» nelokāmi savā pārliecībā ir sociālās mājas iemītnieki. «Reiz atceros, ka teicu Oļegam, ka viņš ir tik veikls un visu laiku iet skriešus. Viņš man atbildēja: «Padzīvotu jūs ar manu māti, ne tik ātri vien skrietu.»»