Teksta tiešraide - īsi un kodolīgi par svarīgāko Krievijas Ukrainas karā 30. jūnijā. Ukraina jau četrus mēnešus varonīgi aizstāv savu zemi pret agresora iebrukumu.
22.35. ASV ceturtdien bloķēja ar Krievijas oligarhu Suleimanu Kerimovu saistītu ASV kompāniju, kas vērta vairāk nekā miljardu dolāru, paziņojot, ka prezidentam Vladimiram Putinam tuvais oligarhs to izmantojis, lai pārsūtītu un ieguldītu neskaidras izcelsmes līdzekļus.
20.46. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs solījis lielāku atbalstu valstīm Āfrikā un Tuvajos Austrumos, kur savu ietekmi cenšas palielināt Ķīna un Krievija.
NATO valstu līderi samitā Madridē apsprieda Ķīnas un Krievijas centienus nostiprināt savu varu šajā reģionā ar politiskiem, ekonomiskiem un militāriem līdzekļiem.
19.16. NATO samits, kura centrā bija alianses stiprināšana, bija vēsturisks, šodien preses konferencē pēc NATO samita Madridē žurnālistiem sacīja ASV prezidents Džo Baidens.
"Pirms sākās karš, es [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam teicu - ja viņš uzbruks Ukrainai, NATO ne tikai kļūs spēcīgāka, bet NATO kļūs vienotāka. Pasaules demokrātiskās valstis iestājas pret Krievijas agresiju un iestājas par starptautiskajos likumos balstītu kārtību," sacīja ASV prezidents.
17.59. Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte NATO samita laikā Madridē ar Spānijas kolēģi apspriedusi iespējamo Vācijā ražoto tanku piegādi Ukrainai no Spānijas, ziņo avoti.
Mediji iepriekš šomēnes ziņoja, ka Vācija esot uzlikusi veto Spānijas nodomam piegādāt Ukrainai smagos ieročus, tai skaitā aptuveni 40 tankus "Leopard 2", kurus savulaik Spānija iegādājās no Vācijas.
16.25. Grieķija piedāvājusi savus kuģus gradu izvešanai no Ukrainas, vēsta pravda.com.ua.
15.59. Ukrainas aizstāvji izsekoja Krievijas munīcijas noliktavu "Hurricanes" un iznīcināja to ar drona palīdzību. "Krāšņā ukraiņu "Valkīra" atkal uzbrūk iebrucējiem! Kaut kur Donbasā ar BPAK palīdzību mūsu aizstāvji trāpīja "Hurricane" munīcijas noliktavai un to iznīcināja!", teikts ziņojumā.
15.17. Britu miljardieris sers Ričards Brensons apmeklējis Ukrainu, lai tiktos ar prezidentu Volodimiru Zelenski un redzētu daļu no postījumiem, kurus izraisījis Krievijas iebrukums, ziņo portāls "Independent".
14.40. Ukrainas bruņotie spēki atbrīvoja Potjomkines ciemu Hersonas apgabalā. 60. kājnieku pulka karavīri veica veiksmīgu ofensīvu, kuras laikā atvairīja vairākus ienaidnieka pretuzbrukumus, iznīcināja iebrūkošos BMP un tankus, kā arī "nomedīja" vienu "Tīģeri", ziņo portāls "pravda.com.ua".
13.44. Krievija evakuējusi sava garnizona paliekas no Čūsku salas un, domājams, pilnībā pametusi šo stratēģiski svarīgo Ukrainas salu Melnajā jūrā, sociālajā tīklā "Facebook" ceturtdien paziņojusi Ukrainas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".
Pavēlniecība pavēstīja, ka Ukrainas armija naktī ar raķetēm un artilēriju apšaudījusi Čūsku salu, tādēļ "ienaidnieks ar divām ātrlaivām steidzīgi evakuēja garnizona paliekas un, domājams, pameta salu".
13.33. Luhanskas apgabala militārās administrācijas vadītājs Serhijs Haidajs ziņo, ka krievu okupanti turpina censties ieņemt Lisičanskas pilsētu. Vairāku raķešu uzlidojumu laikā Krievijas karaspēkam ir izdevies sagraut pilsētas policijas iecirkņa ēku, kā arī ir nodarīti postījumi naftas pārstrādes rūpnīcai.
12.30. Nikolajevas apgabala militārās administrācijas vadītājs ziņo, ka Krievijas raidītās raķetes rezultātā, kura trāpījusi kādai pilsētas augstceltnei, bojāgājuši seši cilvēki. Raķete trāpījusi atpūtas centram un garāžu koorperatīvam, ziņo portāls pravda.com.ua.
10.30. Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 35 600 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1573 tankus, 3726 bruņutransportierus, 780 lielgabalus, 246 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 104 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 185 helikopterus, 641 bezpilota lidaparātu, 143 spārnotās raķetes, 2602 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 61 specializētās tehnikas vienību.
10.12. Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone vakar pēc Ukrainas kultūras un informācijas politikas ministra Oleksandra Tkačenko uzaicinājuma piedalījās tiešsaistes sanāksmē ar Ukrainas, Čehijas, Igaunijas, Ungārijas, Lietuvas, Moldovas, Polijas, Rumānijas un Slovākijas Kultūras ministriju pārstāvjiem.
Sanāksmē ministriju pārstāvji apsprieda desmit valstu kopīgo stratēģiju Krievijas agresīvās politikas ietekmes mazināšanai kultūrā, kā arī vienojās par kopīgu deklarāciju sadarbības mērķtiecīgai padziļināšanai Ukrainas kultūras mantojuma aizsardzībā un saglabāšanā, kultūras un plašsaziņas līdzekļu aizsardzībā pret kara propagandu un vienotā starptautiskā nostājā pret Krievijas agresiju Ukrainā.
09.45. Eiropas Savienības līmenī tiek izskatīts jautājums par iespēju Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai izmantot Kohēzijas fonda finansējumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.
Viņš informēja, ka patlaban uzturas Briselē, kur notiek sarunas ar pašvaldību organizācijām no pārējām Eiropas valstīm. Pēc Kaminska teiktā, valstis, kuras visvairāk iesaistās Ukrainas bēgļu uzņemšanā - Latvija, Igaunija, Polija - saskaras ar ļoti līdzīgām problēmām.
09.20. Pēc ASV izlūkdienestu vērtējuma, Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām grib iekarot lielāko daļu Ukrainas, trešdien paziņoja ASV nacionālo izlūkdienestu direktore Avrila Heinsa.
Tomēr Krievijas spēki jau ir novājināti kaujās un ir spējīgi tikai uz nelieliem teritoriāliem ieguvumiem, tādēļ gaidāms, ka šis karš turpināsies ilgi, sacīja Heinsa ASV Tirdzniecības ministrijas rīkotā konferencē.
07.08. Itālija piegādās Ukrainai smagos ieročus, līdzīgus haubicēm, kuras Ukrainai sūta Vācija un Nīderlande, trešdien NATO Madrides samita kuluāros paziņoja Nīderlandes premjerministrs Marks Rite, runājot ar izdevuma "Politico" korespondentu un aicinot citas NATO valstis kāpināt ieroču piegādes Ukrainai.
Mūsdienīga artilērijas aprīkojuma nosūtīšana ievērojami palielinātu Itālijas militāro atbalstu Ukrainai, tomēr Roma vēl nav apstiprinājusi, ka tas notiks.
02.47. Lielbritānija trešdien solīja palielināt militāro palīdzību Ukrainai par 1 miljardu britu mārciņu (1,16 miljardiem eiro), lai palīdzētu tai atvairīt Krievijas iebrukumu.
Jaunie līdzekļi palielinās Lielbritānijas militāro atbalstu Kijivai kopš kara sākuma 24.februārī līdz 2,3 miljardiem mārciņu (2,67 miljardiem eiro).
00.10. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņoja par diplomātisko attiecību pārtraukšanu starp Ukrainu un Sīriju pēc Maskavas sabiedrotās Damaskas lēmuma atzīt Donbasa "tautas republiku" neatkarību.
Sīrija trešdien izprovocēja Ukrainas sašutumu, kļūstot par otru valsti pēc Krievijas, kas atzinusi tā sauktās "Doņeckas tautas republikas" un "Luganskas tautas republikas" "neatkarību". Sīrijas Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka drīz nodibinās diplomātiskās attiecības ar tām.
29. jūnija teksta tiešraide šeit: Ukraina varonīgi aizstāv savu zemi 126. dienu. Jaunākā informācija
