VAKARA ZIŅAS. Cik gatava dažādām ārkārtas situācijām, tostarp karam, ir mūsu valsts?

 
©Pixabay

Nenoliedzami, pēc Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā un tā, kādas šausmas jāpiedzīvo šīs valsts civiliedzīvotājiem,  aktualizējies jautājums, cik gatava dažādām ārkārtas situācijām, tostarp karam ar visām no tā izrietošajām sekām, ir mūsu valsts. Šo jautājumu liek uzdot arī publiski izskanējušais (tiesa, ne oficiālais!) viedoklis, ka mums nemaz nav civilās aizsardzības plāna, nemaz nerunājot par iespējām patverties uzbrukuma gadījumā.

Tādēļ, lai noskaidrotu, kā ir patiesībā, »Vakara Ziņas« lūdza situāciju skaidrot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietniekam Mārtiņam Baltmanim. Pirmais, ko viņš sarunā uzsver - civilās aizsardzības plāns Latvijai ir, un ar to ikviens interesents var iepazīties portālā «Likumi.lv».

Plāns un padomi

«Ar šo plānu, izņemot vienu klasificēto pielikumu, var iepazīties visi interesenti. Taču es iedzīvotājiem drīzāk ieteiktu apmeklēt mūsu dienesta mājaslapas drošības padomu sadaļu, kur izlasāmi padomi, kā rīkoties vienā vai otrā situācijā. Tostarp tur iespējams lejuplādēt bukletus un iepazīties ar informāciju, kā rīkoties ārkārtas vai krīzes gadījumā pirmajās divās stundās, un šī informācija tiešām attiecas uz civiliedzīvotājiem. Savukārt valsts civilās aizsardzības plāns aptver pasākumus, kas būs jāveic valsts institūcijām, pašvaldībām un komersantiem dažādu apdraudējumu gadījumā.» Taču ikviens var un drīkst ar šo plānu iepazīties, turklāt tajā lasāms arī par iespējamiem riskiem un preventīvajiem pasākumiem, lai mazinātu konkrētā riska iestāšanos.

Ir arī reaģēšanas un seku likvidēšanas pasākumi - kas kurai valsts, pašvaldību vai komercorganizācijai konkrētajā situācijā ir jādara. Izlasāma arī informācija par civilās aizsardzības darbību militārā iebrukuma vai kara gadījumā. Savukārt pašvaldību mājaslapās jābūt pieejamai informācijai (pašreiz dažās lapās šī informācija tiek atjaunota) par evakuācijas ceļiem, pulcēšanās vietām, pagaidu izmitināšanas vietām un citām pamatvajadzībām.

Informācija pieejama visiem

Divreiz gadā tiek pārbaudītas gan trauksmes sirēnas, gan apziņošanas sistēmas, kas sastāv no vairākiem elementiem. «Trauksmes sirēna veic tikai brīdināšanas funkciju, savukārt apziņošanas funkciju - televīzija un radio. Mūsu dienestam ir noslēgti līgumi ar masu medijiem par mūsu sagatavotās informācijas translēšanu. Protams, šajā [informācijas] komplektā ietilpst arī soctīkli, lai gan bieži apdraudējuma gadījumā apziņošanai izmantojam tikai TV un radio,» saka Mārtiņš Baltmanis. Mazāka apdraudējuma gadījumos ir paredzēts izmantot policijas, pašvaldības policijas, VUGD vai bruņoto spēku transporta apziņošanas sistēmas tieši tai konkrētajai teritorijai, kur ir apdraudējums; tostarp cilvēkiem tiek piedāvāta informācija par evakuāciju.

Mārtiņš Baltmanis uzsver - par trauksmes sirēnu pārbaudi sabiedrība tiek brīdināta trīs dienas iepriekš, taču «nenoliedzami, ir daļa cilvēku, līdz kuriem acīmredzot šī informācija nenonāk, lai gan tā tiek publicēta gan visos masu saziņas līdzekļos, gan mūsu mājaslapā. Tāpēc cilvēkam atliek vien ieslēgt TV vai radio, un tur visa informācija būs pieejama, un nav nekāda pamata uztraukumam. Protams, ir cilvēki, kas brīdī, kad sāk skanēt sirēnas, zvana uz tālruni 112, lai uzzinātu, kas notiek, taču šobrīd tas manāms aizvien retāk.» Viņš apstiprina, ka ziņa par ārkārtas situāciju nepieciešamības gadījumos izskanēs ne tikai sabiedriskajos medijos, tā sasniegs arī tos, kas klausās komercradio stacijas.

Kur paslēpties?

Daudzus iedzīvotājus uztrauc jautājums, kur paslēpties apdraudējuma gadījumā, jo tās nedaudzās patvertnes, kas Rīgā ir bijušas, sen tiek izmantotas citām vajadzībām, turklāt ne visām mājām ir izbūvēti un pieejami atbilstoši pagrabi, kuros varētu paslēpties. Mārtiņš Baltmanis saka: «Kā jau minēju, viena no septiņām NATO pamatprasībām apdraudējuma gadījumā ir evakuācija. To ir pierādījusi Ukraina, tāpēc minēju arī vienu klasificēto pielikumu, kuru nedrīkstam publiskot. Taču ar ļoti augstu varbūtību zināsim apdraudēto vietu, tāpēc noteiktajā laika periodā cilvēki tiks evakuēti uz drošāku vietu. 2008. gadā tika pieņemts lēmums likvidēt civilās aizsardzības būvju fondu, taču šobrīd esam uzsākuši sarunas ar Aizsardzības ministriju, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Ekonomikas ministriju, kā attiecīgās situācijās varētu izmantot ēku pagrabus vai līdzīgas būves kā patvēruma vietu. Pašreiz tiek vākta informācija un notiek priekšizpēte, jo mums jābūt pārliecinātiem - ja sakām, ka viena vai otra būve un tās nestspēja pasargā no apšaudēm un sprādzieniem, tad nedrīkstētu būt tā, ka šīs vietas noturība neatbilst normatīviem un pārvēršas par slazdu. Taču katrā gadījumā buklets «Vai tu zini, kā rīkoties krīzes gadījumā» ir papildināts ar aktuālu informāciju, kā rīkoties situācijā, ja ir sprādzieni vai apšaude. Piemēram, ja cilvēks šādā brīdī atrodas savā dzīvoklī, viņam vajadzētu slēpties priekšnamā, kur aizsargā mājas ārsiena un vēl vismaz viena siena.»

Mārtiņš Baltmanis piebilst: kad 2008. gadā tika apsekotas civilās aizsardzības būves, ar tām varēja pietikt trim procentiem iedzīvotāju. «Pasaulē nav vienotas sistēmas šajā jautājumā. Ir valstis, bet tādu ir maz, kur civilās aizsardzības būvēm tiek piešķirts finansējums. Tāpēc, iespējams, lētāk ir izbūvēt pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai bumbas un lādiņi nekristu uz mājām un civilajiem objektiem, bet tiktu notriekti jau pa ceļam. Vēl viens būtisks aspekts - mēs esam NATO, kas nozīmē, ka finansējums ir iedalīts tieši pretgaisa aizsardzības sistēmām.»

Kam vienmēr jābūt pa rokai

Taujāts, cik šajā situācijā ir svarīgi, lai ikvienam būtu salikta un pa rokai tā dēvētā 72 stundu soma, Mārtiņš Baltmanis uzsver - šobrīd Latvijai apdraudējuma nav. «Taču gan mūsu dienests, gan citas atbildīgās institūcijas vienmēr ir atgādinājušas - sākuma komplektam vajadzētu būt gatavam, jo var rasties arī cits apdraudējums: piemēram, plūdi, vētra, lai gan parasti dabas katastrofas aptver konkrētu teritoriju. Vienmēr esmu uzsvēris, ka pie rokas jābūt trim pamatlietām: personas dokumentiem un to kopijām, sakaru līdzekļiem (telefonam) ar uzlādētu akumulatoru un radioaparātam, ko var darbināt ar barošanas elementiem, lai vienmēr dzirdētu aktuālos paziņojumus, kā arī skaidras naudas krājumam, lai pietiktu vismaz pirmajām dienām, jo var gadīties, ka bankomāti nedarbojas. Pie rokas jābūt maksājumu kartēm, pirmās palīdzības aptieciņai un medikamentiem, ja ir kādas specifiskas slimības. Ja ar nepieciešamo lietu sarakstu grib iepazīties detalizētāk, tas atrodams manis pieminētajos informācijas bukletos.»

Mārtiņš Baltmanis uzsver: pat ja šķiet, ka esam izveidojuši sistēmu, bet nevienu reizi neesam izlasījuši bukletu, «mūsu gatavība ir nulle procentu. Tas ir tāpat kā ar šo somu: minētajām lietām vajadzētu būt mājās, lai, ja rodas nepieciešamība, mēs tās varam paņemt un ielikt somā, nevis haosā meklēt. Tikpat svarīgi būtu izrunāt ar ģimenes locekļiem, kā rīkoties konkrētajā situācijā: piemēram, ja tiek paziņots par evakuāciju vai norādīts virziens, kādā tā notiks, jo daudzi droši vien šajā gadījumā izmantos sabiedrisko transportu, un tas arī plānošanas dokumentos ir norādīts. Ir jāņem vērā, ka tas nenotiks vienā minūtē, bet vairākas dienas pirms apdraudējuma - kara vai iebrukuma.»Tāpēc ir svarīgi būt informētam: «Kad bukletu izlasi pirmoreiz, jau sāk veidoties kaut kāda apziņa - kā es rīkotos vienā vai otrā situācijā, un tas cilvēku nomierina. Ja kaut kas notiks, informācija viņam ir palikusi zemapziņā un viņš zinās, kā rīkoties.»