Latvijā pieaug meža zvēru populācijas, kuru ēdienkartē aizvien pamanāmāku daļu veido zemnieku un mežsaimnieku sējumi un stādījumi.
«Meža dzīvnieku skaits ir katastrofāli pieaudzis pēdējo piecu gadu laikā,» apgalvo meža īpašnieks un privāto meža īpašnieku organizāciju aktīvists Artis Vaivods. Skaidrāk sakot, katastrofāli pieauguši meža dzīvnieku postījumi izcirtumu vietās stādītajām jaunaudzēm. «Agrāk dzīvnieki noēda desmito daļu stādījumu, ar ko varēja samierināties, tad tagad tie noēstu 90%, ja katru jauno stādiņu vairākus gadus pēc kārtas neaizsargātu ar augu aizsardzības līdzekļiem, kas dzīvniekus atbaida,» turpina Vaivods. Tāda darbošanās ir pārāk dārga, lai to varētu atļauties visi mežu īpašnieki, no kuriem lielākai daļai mežu platības ir nelielas un kuri paši nedzīvo blakus saviem mežu īpašumiem. Vismaz daļa mežu īpašnieku gribētu, lai mednieki medītu daudz vairāk dzīvnieku, kas saucas par zālēdājiem, bet īstenībā ļoti labprāt grauž krūmus un jaunaudzēs jaunajiem kokiem dzinumus. Tūlīt gan izrādās, ka pateikt to daudz vienkāršāk nekā izdarīt.
Drīkst medīt tik, cik atļauts
Pirmkārt, mednieki drīkst nomedīt tik dzīvnieku, cik Valsts mežu dienests (VMD) atļāvis. Atļaujas medību tiesību lietotājiem tiek dalītas, vadoties no tā, cik daudz meža dzīvnieku noteiktās meža teritorijās (uzskaites vienībās) VMD novērtējis, bet meža dzīvnieki taču nestāv un negaida, kamēr viņus kāds saskaitīs. «Rodas sajūta, ka VMD novērtē daudz mazāk meža dzīvnieku, nekā īstenībā ir,» apliecina AS «Latvijas valsts meži» (LVM) Meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks. Līdz ar to arī maksimāli pieļaujamais nomedīšanas apjoms, iespējams, ir mazāks, nekā tam būtu jābūt, lai nepalielinātos medījamo dzīvnieku nodarīto bojājumu apjoms.
Drīkst medīt tur, kur atļauts
Otrkārt, medības drīkst notikt tikai tādās vietās, kuru zemes īpašnieks tās atļāvis konkrētam medību tiesību lietotājam. LVM ir parūpējušies, lai apsaimniekošanā esošās teritorijas nebūtu bez medniekiem, toties vēl jo projām ir citu īpašnieku zemes, kuros mednieki nedrīkst spert savu kāju. Ja meža īpašnieks nedzīvo sava meža tuvumā, tad bieži ir tā, ka vai nu viņš nevar atrast medniekus, vai mednieki nevar atrast viņu. Medību tiesības pieder zemes īpašniekam, kurš tās var izmantot pats vai var nodot citai personai. Ja zemes īpašnieks savā īpašumā nemedī pats vai nav nodevis medību tiesības uz savas zemes mednieku kolektīviem, tad šajās teritorijās oficiāli medīt ir aizliegts. Ļoti iespējams, ka meža zvēri jau ir iegaumējuši, kur viņiem paglābties no cilvēkiem.
