5. oktobrī Kurzemē, gleznainās Rūmenes muižas kompleksā un viesnīcas «Hotel Bergs» privātajā lauku rezidencē notika «Kūts: Kultūras un svinību telpas» atklāšanas koncerts, kurā uzstājās pianists Andrejs Osokins un māsas Balanas – vijolniece Kristīne un čelliste Margarita.
Pianists Andrejs Osokins ar māsām Balanas klātesošajiem viesiem bija sarūpējis fantastisku koncertu.
Starp īpaši lūgtajiem viesiem bija Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.
Arhitekte Zaiga Gaile ar vīru un uzņēmēju Māri Gaili.
Uz atklāšanas koncertu ieradusies arī XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI deju svētku izpilddirektore Eva Juhņēviča.
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris, mākslas zinātņu doktors, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors un arī Andreja Osokina tētis - Sergejs Osokins.
Rūmenes muiža ir pēc arhitekta Teodora Zeilera projekta 19. gadsimta neogotikas stilā celtā Kungu māja un muižas ansambļa ēkas. Gleznainā muižas parka plānotājs bija ainavu arhitekts un vācu daiļdārznieks Georgs Kūfalts, kas no 1880. līdz 1914. gadam radījis vairākus Rīgas parku un dārzu projektus.
Šo muižu iecienījuši turīgi jaunie pāri no Latvijas, Krievijas, Itālijas un citām valstīm, kas šajā vietā svin savus mīlestības svētkus - kāzas. Visbiežāk te kāzas rīko latviešu meitenes, kas ieskatījušās ārzemniekos.
Rūmenes muiža ir iecienīta kāzu vieta arī daudziem Latvijā atpazīstamiem pāriem, piemēram, 2016. gada oktobrī šajā gleznainajā un ekskluzīvajā vietā precējās hokeja zvaigzne Artūrs Irbe.
Savulaik uz Rūmenes muižas kāpnēm rakstnieks Edvarts Virza skaitīja dzejoļus franču valodā.
Pa jaunatklātās muižas ēkas logu paveras skats uz golfa laukumu.
Atklātā svinību un kultūras vieta atrodas 3000 kvadrātmetru lielā laukakmeņu kūtī, kas celta 1913. gadā.
Plašā koncertzāle ir gaismas pilna, mūsdienīga, bet ar vēsturisku šarmu un senatnīgām dizaina detaļām.
Viena no omulīgākajām vietām jaunatklātajā ēkā ir kamīns. Laukakmeņu sienas ir rūpīgi restaurētas, bet nav siltinātas. Celtnē ievietotas siltās grīdas, tādēļ arī ziemā te būs komfortabli un mājīgi. Arhitekte Zaiga Gaile uzsver, ja itāļiem ir marmors, tad latviešiem ir granīts, kas ir vērtība, un uzskata, ka mūsdienās ir negatīva tendence pārmērīgi un pārspīlēti siltināt ēkas, tajā skaitā arī vēsturiskās.
Zaiga Gaile laukakmeņu ēku pārvērš glamūrīgā koncertzālē
«Šajā vietā ir spēks un varenība. Kultūras telpas tiek būvētas dzelzceļa stacijās, garāžās, fabrikās un klētīs. Es konsultējos ar divām filoloģēm - manu meitu Agnesi un vedeklu Andu, jautājot: «Vai var teikt kultūras kūts?» Abas teica, ka laikam tomēr nevar. Kultūras kūts nevajag teikt, jo tā asociējas ar mēsliem. Es teicu Agnesei, ka arī Jēzus ir piedzimis kūtī. Katru reizi Ziemassvētkos mēs būvējam dekorācijas ar Kristus silīti - govīm un teliņiem, kas ir kristietības sākums.
Šajā muižas kūtī tiks būvēti vēl 11 apartamenti. Šī ir pēdējā māja un objekts, ar kuru noslēdzam muižas atjaunošanu. Mēs atjaunojām kungu māju, parku, stalli, kalpu māju, vārtus un kūti. Jaunā zāle 30. augustā jau tika iesvētīta ar kāzām. Sienas te nav siltinātas. Ar to siltināšanu mēs nodarām milzīgu postu vēsturiskam mantojumam. Tās lietas joprojām nav sabalansētas. Man liekas absurdi, ka visu laiku esam dzīvojuši Rīgas mājās ar ķieģeļu sienām 51 centimetra biezumā un tagad tas ir par maz. Vēl ir pakešu logi, līdz ar to māja pārvēršas par termosu. No vienas puses, mēģinām darīt visu, lai māja neatdziest, no otras, ieviešam vēdināšanas iekārtas, kuras ir ļoti dārgi darbināt,» stāsta arhitekte Zaiga Gaile. Viņa arī uzskaita, ka atjaunotajā kūtī ir izmantoti Latvijā ražotie materiāli. Ja ir saglabājies kāds interesants priekšmets vai materiāls, kas ir atrasts šajā vietā, tad tas tiek likts lietā.
Dana Beldiman-Karlsons: «Vīrs smagi strādā, lai nopelnīto investētu Latvijā!»
«Šī ir ļoti romantiska un interesanta vieta, un mums abiem ar vīru patīk vēsture un kultūra. Es atradu šo vietu un piedāvāju vīram to iegādāties. Tajā laikā Latvijā bija ļoti grūti atrast vēsturiskas ēkas, kas izliktas pārdošanā. Daudzas no šīm ēkām bija vai nu iznīcinātas, vai arī ap tām kolhozu laikos tika uzceltas citas ēkas, kuras šobrīd tiek apdzīvotas.
Mans vīrs, ieraugot šo vietu, bija izbrīnīts, ka te nav ne
ūdens, ne elektrības. Kad mūsu ģimenēm paziņojām, ka vēlamies atjaunot šo muižu, radi mums jautāja: «Kāpēc jūs to vēlaties!? Tas taču ir traki!» Sākotnēji, kad iegādājāmies šo muižu, te bija liela postaža. Toties tagad, kad cilvēki brauc uz šejieni atpūsties, saņemam komplimentus, ka te ir fantastiski!
Šī vieta tiek atjaunota jau 15 gadu. Mans vīrs ir latvietis, kurš no šīs valsts aizbrauca, kad vēl bija bērns. Viņš smagi strādā Amerikā, lai tur nopelnīto naudu investētu šeit, Latvijā. Mēs šajā muižā renovējām ēku pēc ēkas. Vēlamies atgriezt šajā pusē ne tikai skaistu vēsturisku ēku, bet arī kultūru,» atklāj pieczvaigžņu viesnīcas «Hotel Bergs» īpašnieka Justa Karlsona sieva Dana Beldiman-Karlsons, kas ir rumāņu izcelsmes juriste, tiesību profesore, docē jurisprudenci Sanfrancisko un Hamburgā, kā arī ir Rumānijas goda ģenerālkonsule Sanfrancisko.
