Publiskajā telpā nonākusī pretrunīgi vērtētā koncerta «Mīlestības vārdā. 18+» skatuves mākslinieku honorāru tāme, kurā redzams, ka vidēji viens mākslinieks par dziesmu saņēmis 600 – 1000 eiro. Tādēļ vērsāmies pie sabiedrībā iemīļotiem un populāriem mūziķiem, lai uzzinātu viņu viedokli, cik lielam jābūt honorāram par vienu vai divām dziesmām, kas tiek izpildītas koncertā?
Fēlikss Ķiģelis: «Mūziķi Latvijā ir ļoti neaizsargāti»
«Domāju, ka 600 eiro par dziesmu nav pārāk liela summa. Vajag rēķināt arī to, cik liels darbs un mēģinājumi ir ieguldīti vienas dziesmas dēļ. Jā, 600 eiro par vienu dziesmu izklausās daudz, bet es varu iedomāties, kāds ir bijis sagatavošanās darbs, kas nav ildzis tikai nedēļu. Aizbraukt un nospēlēt koncertu - tā ir vesela darbadiena.
Savu atalgojumu es neizpaužu. Ir bijušas reizes, kad tas ir bijis lielāks.
Ir īpaši gadījumi, kad nezinu, vai vajag prasīt honorāru. Mēs tikko «Saldus saulei» uzdāvinājām koncertu par velti, lai gan varējām par to saņemt tūkstošus. Tas ir atkarīgs no paša cilvēka un mūziķa. Mūziķu atalgojums ir ļoti mainīgs. Pieprasīts mūziķis ir dārgs. Kad mūziķis nav pieprasīts, tad arī viņa honorārs ir mazs. Ir liela atšķirība, piemēram, starp mani vai Džonu Bon Džovi. Mūziķu honorārus ietekmē arī ekonomiskais stāvoklis. Kad tautai ir grūti, kurš tad grib izklaidēties? Visi krāj maizītei, nevis atstāj naudu koncertos. Kultūra ir visspilgtākais rādītājs valsts ekonomiskajā un sabiedrības labklājībā.
Kad klājas labāk, ir lielāki honorāri. Man to ir grūti izjust, jo šajos gados ir nostabilizējies savs klausītāju loks. Honorāra lēkāšana ir vairāk aktuāla jaunākas paaudzes mūziķiem, kuriem repertuārā nav savu klasisko hitu.
Esmu arī pats piedzīvojis krīzi. Tā kā paralēli mūzikai darbojos arī televīzijā, man ir stabili ienākumi. Jāteic, ka mūziķi Latvijā ir ļoti neaizsargāti, arī tad, ja esi ļoti talantīgs, tev nav nekādas sociālās garantijas. Latvijas mūziķi vecumdienās nomirst nabadzībā. Tas nekas, ka mūziķi ar dziesmoto revolūciju atbrīvoja Latviju. Es ceru, ka ar laiku šis jautājums sakārtosies,» teic rokmūziķis Fēlikss Ķiģelis.
Normunds Pauniņš: «600 eiro par vienu dziesmu vēl neesmu saņēmis»
«Katra mūziķa honorāra lielums ir atkarīgs no pasākuma koncepta, cik liela mēroga zvaigzne ir konkrētais izpildītājs. Ja mūziķim jāuzstājas Krastmalā, tad atalgojums būs lielāks, nekā spēlējot mazā ballē. Tāpat arī atbildība ir lielāka, ja jāuzstājas tūkstošiem cilvēku priekšā. Es negribu minēt konkrētus vārdus, bet ir latviešu mākslinieki un dziedātāji, kas varētu paprasīt vairāk par vienu dziesmu. Meitenēm, kas dziedāja koncertā «Mīlestības vārdā. 18+» šādi honorāri gan bija par daudz. Domāju viņām pietiktu arī 200 eiro par dziesmu. Es personiski 600 eiro par vienu dziesmu pagaidām neesmu saņēmis. Ja mākslinieks ir tikko sācis savu karjeru, šāds honorārs ir par augstu. Tās summas ir mazliet pārspīlētas.
Kopā ar grupu «Otra puse» mums diezgan bieži sanācis uzstāties par velti dažādos pasākumos. Būt pilna laika mūziķim ir grūti. Kad ir koncerti, viss ir kārtībā. Ir arī posmi, kad ir mazāk koncertu. Man personīgi kaut kā tos galus izdodas savilkt kopā tikai kā mūziķim. Vēl jau ir autortiesību aģentūra, kas arī kaut ko maksā. Izdzīvot var, bet skaidrs ir tas, ka nekas šiks nav. Ja gribētu pa šiko, būtu jāstrādā arī vēl kāds papildu darbs, bet tad atkal mazāk laika pietiktu mūzikai. Gadiem ejot, esam iemācījušies plānot. Tukšos laika periodus sanāk aizpildīt no tā, kas nopelnīts koncertu laikā. Kad nav koncertu, es šad tad strādāju arī kā dīdžejs,» stāsta grupas «Otra puse» solists Normunds Pauniņš.
Gvido Linga: «Muzicēšana grupā «Linga» ir kā hobijs!»
«Es domāju, ka visi skatuves mākslinieki nesaņem vienādu naudu. Noteicošs ir arī mūziķa vārds. Mazāk zināma grupa spēlēs par mazāku naudu. Šis koncerts jau nebija neliela ballīte, cilvēki ir strādājuši un ziedojuši savu laiku. Māksliniekam ir jāpielāgojas arī mēģinājumu grafikam. Ja vienkārši uzskrien uz skatuves, vienreiz nospēlē, tad 600 eiro varbūt arī ir par daudz. Mums ir koncerti, kurus spēlējam tāpat pa draugam. Ir koncerti, kuros ir līgumi par autoratlīdzību. Ja uzstājas viens dziedātājs, viņš saņems salīdzinoši lielu naudu, bet, ja ir grupa, kurā seši cilvēki, viņi saņems mazāk. Grupai «Linga» nekas grandiozs nav bijis, varbūt vienīgi, kad Rīga svinēja 800 gadu jubileju. Ir periodi, kad koncertu nav, tāpēc pārsvarā mēs visi no grupas strādājam citos darbos, un spēlēšana ir kā hobijs. Tādi īsti ienākumi nesanāk. Paralēli strādāju Latvijas Radio 2 un kopā ar brāli Igoru Lingu esam TV kanāla «Mūzikas video» īpašnieki.
Jaunajiem mūziķiem ir jārēķinās, ka būs smagi jāstrādā, lai iekarotu mūzikas tirgu. Jābūt kontaktiem, menedžerim, publicitātei, intervijām žurnālos un labām dziesmām. Uzstāties koncertā ir pēdējais posms. Ja vēlies izsisties ārpus Latvijas, jābūt arī finansiālam pamatkapitālam vai arī firmai, kas tev palīdzēs,» savu viedokli pauž grupas «Linga» solists Gvido Linga.
Pilnu rakstu lasiet žurnālā "Vakara ziņas", www.vz.lv
