Iespējams, ugunsgrēkā, kas izdzēsa kādas vecas kundzes dzīvību, būtu bijis vairāk upuru, ja vien kaimiņš, vēlu vakarā atgriežoties mājās, nebūtu sajutis kāpņu telpā dūmu smaku. Ugunsnelaimi izraisījusi lampa, kas iekritusi tikpat kā neredzīgās un nedzirdīgās sievietes gultā.
Gultā iekrita naktslampa
Izsaukumu uz Viestura prospekta 3.namu Rīgā ugunsdzēsēji saņēma 31.oktobrī pulksten23.13. Ugunsgrēks bija izcēlies trīsstāvu mājas otrā stāva dzīvoklī, kur dega dīvāns un skapis piecu kvadrātmetru platībā. Diemžēl tas izrādījās liktenīgi dzīvokļa iemītniecei– 89gadus vecajai Leokādijai. Sirmgalvi atrada jau mirušu, visticamāk, viņa nosmaka indīgajos dūmos.
Nelaimes skartais nams ir viens no sakoptākajiem Sarkandaugavā, jo pirms gada piedzīvojis renovāciju– tam nomainīti logi, nosiltināta fasāde, uzlikts jauns jumts. «Ugunsdzēsēji nevarēja tikt dzīvoklī, jo tam ir dzelzs durvis, tāpēc viņi izsita virtuves logu un pa to ielīda iekšā,» »VZ« atklāj pie mājas sastaptā sētniece Marina, kas dzīvo šīs mājas pirmajā stāvā. «Kas zina, cik cilvēku nekad vairs nebūtu pamodušies, ja kaimiņš tobrīd nenāktu mājās. Es vēl nebiju aizgājusi gulēt, skatījos televizoru, kad man kaimiņš piezvanīja un pavēstīja, ka otrajā stāvā kāpņu telpā sajutis dūmu smaku. Atteicu, ka es taču neko nevaru līdzēt, ka jāzvana ugunsdzēsējiem. Viņi tad tūlīt arī tika izsaukti. Kaimiņš sacēla trauksmi visā mājā, un tieši tobrīd arī trešā stāva kaimiņiene, kuras vīrs un astoņgadīgais bērns jau gulēja, sajuta, ka viņas dzīvokļa virtuvē un vannas istabā parādījušies dūmi. Līdz ar ugunsdzēsēju un policijas ierašanos visi mājas iedzīvotāji tika evakuēti. Visi bija ļoti satraukti, es vispār neaptvēru, kas notiek, panika un šoks bija pamatīgs. Klauvējāmies arī pie Leokādijas durvīm, bet tur vairs nebija neviena, kas tās varētu atvērt. Pa viņas logiem ārā vēlās dūmu mutuļi, dūmi koda rīklē pat pagalmā stāvošajiem.»
Kad ugunsdzēsēji iekļuvuši sirmgalves mājoklī, tālākajā divistabu dzīvokļa istabā starp dūmu mutuļiem viņi pamanījuši liesmas, dega mēbeles. «Tante gulēja gultā, viņa bija apdegusi,» zina teikt Marina.
Sirmgalve bijusi smagi slima, turklāt pēdējā laikā viņa bijusi tikpat kā nedzirdīga un neredzīga. «Visu diennakti viņai pie gultas uz plauktiņa dega naktslampiņa, jo tā viņa vismaz spēja saskatīt priekšmetu ēnas. Lampa bija iekritusi gultā, no karstās spuldzes aizdegās segas un spilveni. Mēs nezinām, vai tantei kļuva slikti, viņa krita, aizķēra un apgāza to lampu, vai notika kas cits. Tas ir briesmīgi, ka cilvēkam jāaiziet tādā nāvē. Varbūt viņa juta, ka deg, bet nespēja ne pakliegt, ne paglābties.»
Miegazāļu dēļ nespēj pamosties
Kaimiņiem ir žēl mirušās, bet viņi satraucas arī par pensionāri Taisu, kas mīt tieši zem Leokādijas dzīvokļa. Taisai nu jācīnās ar ugunsgrēka sekām, proti, viņas mājoklis cietis no ugunsgrēka dzēšanā izmantotā ūdens. Pārdzīvojums jau tā vārajai sirmgalves sirdi licis teju vai apstāties. Taisa »VZ« stāsta, ka kaimiņienei liktenīgajā dienā no rīta pie mājas durvīm vēl satikusi Leokādijas kopēju. Taisa painteresējusies, kā kaimiņienei klājas, un uzzinājusi, ka Leokādijas veselības stāvoklis arvien pasliktinoties. «Pēc tam man tā diena visa izvērtās briesmīga,» nopūšas Taisa. Poliklīnikā, kurai mainoties saimnieks, bijušas problēmas ar recepšu izrakstīšanu, savukārt aptiekā sievietei nav pieticis naudas visām izrakstītajām zālēm, kārtējo reizi arī smagi pievīlušas kājas– pensionāre, vairākas reizes piesēdusi uz soliņiem, pēdējiem spēkiem pārnākusi mājās. «Es jau domāju, ka līdz mājai netikšu, tomēr kaut kā atkūlos. Diemžēl sabiedrisko transportu īsti izmantot nevaru, jo kāju dēļ nespēju tajā iekāpt,» teic sieviete. Pēcpusdienā pie Taisas atbraukusi meita, nopirkusi pārējos medikamentus, kā arī atvedusi pārtiku. «Mēs paēdām vakariņas, un meita ap septiņiem aizbrauca. Es pa dienu tā sanervozējos un piekusu, ka līdz ar ierastajām tabletēm iedzēru arī miegazāles. Pulksten22.30 izslēdzu gaismu un aizgāju gulēt,» atceras Taisa. «Parasti es pamostos no mašīnu motora trokšņa, kad tās tiek «parkotas» man zem loga. Pēdējā laikā mani bieži uzmodināja arī trokšņi augšējās kaimiņienes dzīvoklī– tur bieži kaut kas krita un gāzās. Tovakar es nedzirdēju neko.» Tovakar Taisa pamodusies, jo zvanījis blakus gultai noliktais mājas telefons. Zvanītāja bijusi sētniece Marina. «Taisjas tante, mostieties, mums ir ugunsgrēks, Ļoļas dzīvoklis deg,» viņa man teica klausulē. Uzlēcu no gultas, pieskrēju pie loga un atrāvu aizkarus. Tad es ieraudzīju, ka ugunsdzēsēji jau strādā, no augšas viņi lejā meta degošas mantas, aiz loga stāvēja arī policijas un ātrās palīdzības mašīnas. Izrādās, ka man pie durvīm bija jau klauvējušies un zvanījuši, bet es neko nebiju dzirdējusi,» Taisa ir priecīga, ka viņa tomēr pamodināta. Ejot cauri viesistabai, pensionāre pamanījusi, ka no griestiem tieši virsū televizoram līst ūdens. Tūlīt pēc tam dzīvoklī ienākušais policijas darbinieks pārlicis televizoru citā vietā un, lai nenotiktu vēl kāda nelaime, atslēdzis mājoklī elektrību. «Es pa to laiku paspēju uzvilkt zeķes un reitūzas, koridorā iekāpu siltajās čībās un paņēmu virsjaku. Tāda naktskreklā arī izgāju pagalmā, kur pulcējās kaimiņi.»
Policists palīdz izturēt
«Es vispār nesapratu, kas notiek, biju šokā. Tad pie manis pienāca viens pašvaldības policijas darbinieks, kurš sniedza man lielu atbalstu un palīdzēja. Viņš, spīdinot ar lukturi, palīdzēja man iekļūt atpakaļ dzīvoklī, ar plēvēm sasedza manas vērtīgākās mantas, lai tās nesalīst ar ūdeni. Viņš man palīdzēja atrast pasi un sirdszāles. Viņš redzēja, cik smagā stāvoklī esmu, un piedāvāja izsaukt mediķu brigādi, es gan atteicos. Žēl, ka neattapu viņam vārdu pajautāt, liels paldies viņam par palīdzību un cilvēcisko attieksmi,» Taisa ir pateicīga par likumsarga veikumu.
Pēc tam, kad iedzīvotājiem atļāva atgriezties mājā, viņa kādu laiku pabijusi pie sētnieces, līdz atbraukusi Taisas meita un aizvedusi pie sevis. «Meita nākamajā dienā paņēma brīvdienu un visu dienu tīrīja manu dzīvokli. Visas grīdas bija pilnas ar ūdeni, ūdens bija tecējis pa sienām un griestiem visās vietās, kur starp paneļiem atrada spraugas, logi no ārpuses bija pilnīgi melni no sodrējiem,» stāsta Taisa. Pēc pāris dienām pensionāre atgriezusies mājās, kas vismaz kārtības ziņā bija atguvušas ierasto skatu– visas mantas rūpīgi saliktas savās vietās, vien netīrās un slapjās sienas un smagais gaiss neļauj miteklī justies omulīgi. «Pa dienu cenšos vismaz vienā telpā turēt vaļā logu, tomēr tad siltums iet ārā. Esmu maznodrošinātā, tomēr, kā saprotu, man šajā gadījumā nekāda palīdzība remontam nepienākas. Es varot caur tiesu no augšējiem kaimiņiem prasīt kompensāciju, bet man neko tādu negribas darīt,» mierīgi saka Taisa.
Reiz jau bijis ugunsgrēks
Atceroties augšstāva kaimiņieni, Taisai dreb lūpas un acīs riešas asaras. «Man tik ļoti žēl kaimiņienes, viņa bija ļoti labs cilvēks. Ārā no dzīvokļa viņa negāja apmēram gadu, bet līdz tam mēs bieži satikāmies, parunājāmies. Es jau sen esmu slima un vārga, bet viņa vēl pirms dažiem gadiem, lai gan ir 12gadus par mani vecāka, bija pavisam žirgta un bieži man palīdzēja. Reiz nācu no veikala ar smagām somām, viņa ieraudzīja un steidza palīgā nest manus pirkumus. Vēl pasmējās, ka reibstot galva un nevarot braukt transportā, bet kājas un rokas esot stipras. Slimība viņu pieveica vienā mirklī.»
Apmēram divus gadus, kopš pēkšņā nāvē miris Leokādijas tobrīd vien 39gadus vecais mazdēls, sirmgalve dzīvojusi viena, tiesa, ik dienas pie viņas nākusi kāda radiniece, kas gatavojusi ēst, kopusi, tīrījusi un mazgājusi. «Par tanti radi tiešām rūpējās. Pēdējā laikā gan vecmāmiņa bija kļuvusi pavisam vārga, viņa ļoti bieži sāka krist, tāpēc bija doma viņu iekārtot pansionātā, diemžēl papīru lietas aizņēma pārāk daudz laika, un radi nepaspēja lietu nokārtot,» stāsta Marina. Sētniece atceras, ka jau vasarā gandrīz notikusi traģēdija, kad Leokādija uzlikusi vārīties olas, bet pati par tām aizmirsusi. «Pa logu vēlās ārā dūmi, atbrauca ugunsdzēsēji, par laimi, viss beidzās labi. Pēc tam radinieki liedza sirmgalvei pieeju gāzei plītij, uzticot vien viņai pašai sev ēdienu uzsildīt mikroviļņu krāsnī. Kāpēc pie viņas neviens nepalika pa nakti, nezinu, svešā dzīvē nelienu,» plecus parausta sētniece.