Ķīnas tradīcija – circeņu cīņas

© Scanpix

Vairāk nekā 20 komandu no dažādiem Ķīnas reģioniem pulcējušās Pekinā uz Nacionālā circeņu cīņu čempionāta finālposmu, kas izraisījis lielu interesi arī totalizatora cienītāju vidū.

Circeņu cīņām Ķīnā ir vairāk nekā 1000 gadu sena vēsture, turklāt sacensību noteikumi šajos gadsimtos piedzīvojuši tikai pavisam niecīgas izmaiņas.

Cīņas tiek organizētas rudenī, kad circeņi, kuru dzīves ilgums nepārsniedz 100 dienu, ir savā briedumā un gana agresīvi. Sākumā 25 Ķīnas pilsētās notiek atlases sacensības, un uz finālmačiem Pekinā ierodas tikai pašas labākās komandas. Pirms cīņām darba pilnas rokas ir tiesnešiem, jo viņiem jānosver un jāiezīmē katrs kukainis– gluži tāpat kā boksā vai svarcelšanā, arī circeņiem ir noteiktas svara kategorijas.

Cīnītāji tiek ielaisti ringā, kas pēc izskata atgādina prāvu bļodu. Kamēr abus circeņus šķir barjera, to saimniekiem ar neliela salmiņa vai stiebriņa palīdzību ir iespējams savu mīluli nokaitināt, lai viņš kļūtu pēc iespējas agresīvāks, pēc tam tiesnesis noņem barjeru un kauja var sākties.

«Es jau vairāk nekā 40 gadu audzēju circeņus un katru rudeni vedu viņus uz cīņām,» stāsta 54 gadus vecais Maņ Džigo, kurš ikdienā strādā par kravas automašīnas šoferi. Ik gadu viņš izaudzina vismaz 70 cīnītāju un noslēpumaini stāsta, ka kareivīgus circeņus meklē visos valsts nostūros. «Darbs nozīmē lielu braukāšanu, taču man tas patīk, jo visur, kur ierodos, meklēju circeņus,» stāsta entuziasts. Gatavojoties cīņām, kareivji tiek turēti īpašās māla krūkās un baroti ar pupiņu pastas un ūdens maisījumu.

Vakara Ziņas

«Šajā laikā, kad pasaulē notiek karu daudzināšana, kad vērtību izpratnē ir iestājies haoss, man slāpst pēc būtiskā un jēdzīgā. Man slāpst pēc miera. Es esmu ticīgs cilvēks, un es katru dienu par to domāju –, ka laika vairs nav tik daudz, tāpēc to nedrīkst izniekot. Ir jādzīvo, redzot horizontu,» saka aktrise Ieva Aniņa.

Svarīgākais